Cīņai ar vēzi ir būtiska ietekme uz valstu veselības aprūpes sistēmām, tāpēc sanāksmē tika uzsvērts, ka dati un izpratne par to radīs iespējas veikt nepieciešamos uzlabojumus un ieguldījumus. Vēža kontrole ietver profilaksi (tajā skaitā vēža skrīningus iedzīvotājiem, kuriem nav simptomu), agrīnu atklāšanu (pacienti ar simptomiem), ārstēšanas pieejamību un kvalitāti, kā arī paliatīvo aprūpi. Šie posmi jāietver vēža kontroles plānos un īstenotajā politikā katrā valstī.
Hosams Abu Meri ministrus informēja par iecerēm Latvijā reformēt Nacionālo veselības dienestu, izveidojot fondu ar mērķi efektīvāk pārvaldīt veselībai pieejamo valsts budžeta finansējumu un pakalpojumu apmaksu. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar finansējumu, plānošanu un tā izlietojumu. Šīs ieceres ir sākuma stadijā, tāpēc Latvija ir atvērta labās prakses piemēriem. Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi pārskatīt un optimizēt procesus, kas saistīti ar kritisko zāļu ražošanu, iepirkumu, loģistiku un uzkrājumu veidošanu. Šajā ziņā uzsākta sadarbība ar Igauniju un Lietuvu. Sanāksmes centrā bija arī jautājums par klimata pārmaiņām un riskiem, kā tas ietekmē cilvēku veselību. Latvijā dažas no klimata pārmaiņu negatīvajām blakusparādībām uz iedzīvotāju veselību ir palielināta saslimstība ar zarnu infekcijas slimībām, karstā laika negatīvā ietekme uz cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, katru gadu aktuāla ir inficēto ērču aktivitāte u.c. faktori, ar ko nākas rēķināties veselības politikas veidotājiem.
Jau ziņots, ka tikšanās Mazo valstu iniciatīvas formātā ir ikgadējs Pasaules Veselības organizācijas rīkots pasākums, kurā Latviju šogad pārstāvēja veselības ministrs un valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. Sanāksmes dod iespēju apspriest aktuālos jautājumus, dalīties pieredzē un vienoties par kopīgu rīcību un vajadzībām reģionālā un starptautiskā līmenī.
