Sanāksmes laikā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri parakstīs memorandu par sadarbību un savstarpējo palīdzību veselības krīžu pārvaldībā.
Ministriem Briselē tiks sniegta jaunākā informācija par pašreizējām ES iniciatīvām, vienlaikus meklējot turpmākas vadlīnijas attiecībā par ES sadarbību krājumu veidošanā, publiskajiem iepirkumiem, zāļu ražošanu un zāļu cenām. 2024. gada aprīlī sāks darboties Kritisko zāļu alianse, kas apvienos nozares ekspertus, lai apzinātu prioritātes un risinājumus medikamentu pieejamības uzlabošanai ES. Latvija atbalsta plašāku starpvalstu dialogu par zāļu nodrošinājumu un lielāku caurskatāmību zāļu piegāžu ķēdēs ar mērķi uzlabot medikamentu pieejamību potenciālo krīžu gadījumā. Svarīga ir informācijas apmaiņa starp valstīm un iespējas papildināt zāļu trūkumu no citām valstīm. Kā zināms, Latvija šobrīd aktīvi strādā pie zāļu krājumu veidošanas, pamatojoties uz valsts kritisko zāļu sarakstu, ņemot vērā pacientu vajadzības un patēriņa datus.
Ministri diskutēs, vai nepieciešama visaptveroša ES veselības darbaspēka stratēģija, jo mediķu trūkumu izjūt visās valstīs, ko saasina sabiedrības novecošanās un pieaugošās prasības un gaidas no veselības aprūpes sistēmas. Diskusiju centrā būs medicīniskā personāla prasmes un digitālo tehnoloģiju integrācija ārstniecībā, un direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Latvija aicina ES līmenī investēt mākslīgajā intelektā un digitalizācijā, lai nodrošinātu efektīvu datu izmantošanu veselības aprūpes plānošanā, prognozēšanā un pacientu aprūpē. Tāpat jāveicina psihoemocionālās un fiziskās darba vides pielāgošana un darbinieku labklājība, lai noturētu darbaspēku valsts sektorā un piesaistītu veselības aprūpes speciālistus vakancēm.
Briselē neformālās sanāksmes laikā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri parakstīs saprašanās memorandu par sadarbību un savstarpējo palīdzību veselības krīžu pārvaldībā. Tas paredz pastiprināt sadarbību ar veselību saistītu krīžu pārvaldībā, dalīties pieredzē, resursos, vienlaikus domājot arī par gatavošanos un profilaksi ārkārtas vai nenovēršamu draudu gadījumos. Valstis apņemas kopīgi īstenot pasākumus, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu un sadarbību ārkārtas situācijā, piemēram, kopīgas mācības, ekspertu apmaiņu, datu apmaiņu, organizēt seminārus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot ar veselību saistītu krīžu vadību.
Sanāksmes laikā ES notiks arī debates par neinfekcijas slimību profilaksi un Eiropas vēža apkarošanas plānu.
Beļģijas prezidentūra ES sākās šā 1. janvārī un tā ilgs pusgadu.
