Labdien! Vēlos noskaidrot, vai vientuļais pensionārs, kuram ir 2. grupas invaliditāte un kurš saņem pensiju apmērā, kas kvalificējas maznodrošinātas personas statusam, var saņemt maznodrošinātā statusu un pretendēt uz mājokļa pabalstu, ja šī persona: bez atlīdzības lieto radiniekam piederošu dzīvokli (lietošana notiek uz mutiskas atļaujas pamata); visi rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokli u. tml. tiek izrakstīti uz dzīvokļa īpašnieka vārda; pensionārs veic komunālo maksājumu apmaksu par lietošanā nodoto dzīvokli, taču tā nenotiek no pensionāra bankas konta, bet caur radiniekiem (t. i., rēķinus fiziski apmaksā kāds no radiniekiem, taču pensionārs vēlāk naudu atmaksā radiniekam skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu). Vai ir nepieciešams, lai rēķini par komunālajiem pakalpojumiem tiktu izrakstīti uz pensionāra vārda, lai pierādītu, ka tie ir viņa izdevumi par dzīvojamās telpas apsaimniekošanu? Paldies!
Mājokļa pabalsts ir viens no sociālās palīdzības pabalstiem, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tas nozīmē – nodokļu maksātāju naudas.
Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.
Lai saņemtu mājokļa pabalstu, pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz arī kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās; dokumenti, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas; dokumenti mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī jāuzrāda mājokļa lietošanu apliecinošie dokumenti (piemēram, īres līgums, mantošanas apliecība u. c.), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā; citi dokumenti, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kas dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tajā ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.
Sociālā dienesta klientam jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka viņam ir izdevumi par mājokli, jo dienestam, saņemot dokumentu, jāsaprot, ka minētie izdevumi ir radušies tieši klientam, nevis kādai citai personai. Tas var būt rēķins, kas izrakstīts uz klienta vārda vai čeks/kvīts ar klienta rekvizītiem.
Gadījumos, kad klients īrē mājokli, rēķini var būt izrakstīti uz īpašnieka vārda, bet noslēgtais īres līgums starp klientu un izīrētāju apliecina, ka maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem veic klients.
Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai likumā ir paredzēta tikai par maksu. Ja nav noteikta īres maksa, tad tās nav īres attiecības, bet dzīvojamo telpu patapinājums (lietošanas aizdevums bez atlīdzības ar nosacījumu atdot to pašu lietu) atbilstoši Civillikuma 1947. pantam.
Situācijas var būt atšķirīgas, tāpēc saziņā ar sociālo dienestu jānoskaidro, kā varat apliecināt, ka sedzat ar mājokli saistītos pakalpojumu rēķinus.
Sociālais dienests var apsekot personu dzīvesvietā, lai pārliecinātos par sniegtās informācijas patiesumu, kas var būt nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Sociālā dienesta pienākums ir klientu brīdināt par sociālā dienesta tiesībām atgūt nepamatoti izmaksātos sociālās palīdzības pabalstus, ja klients sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
