Pašvaldību izdevumi sociālajiem maksājumiem šī gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 24 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, liecina Finanšu ministrijas informācija. Izdevumu pieaugumu ietekmējis izmaksātais mājokļa pabalsts. No 2023. gada 1. jūlija ir augstāks garantētā minimālā ienākuma, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kas vienlaikus dod tiesības uz pabalstiem, saņemot lielākus ienākumus.
Finanšu ministrijas (FM) informācijā par valsts kopbudžeta izpildi šī gada pirmajos sešos mēnešos norādīts: “Pašvaldību budžetā šī gada sešos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem – par 24 miljoniem eiro jeb 26,5% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstam un garantētā minimālā ienākuma pabalsta (GMI) izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, proti, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.”
Ne visos sociālajos maksājumos, kas galvenokārt ir pašvaldību maksātie sociālās palīdzības pabalsti, ir bijis izdevumu pieaugums. Labklājības ministrija (LM) informēja, ka pašvaldību budžetā no 2023. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam GMI pabalsta nodrošināšanai tika izlietoti 7 522 469 eiro, kas ir par 35,54% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā (2022. gadā minētajā laikposmā izlietoti 11 670 476 eiro).
2022. gada pirmajos sešos mēnešos GMI pabalstu vidēji mēnesī saņēma 20 013 personu, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem pirmajos trijos mēnešos pēc ierašanās Latvijā GMI pabalsts tika piešķirts, nevērtējot materiālo situāciju, savukārt konkrētajā periodā 2023. gadā GMI pabalstu saņēma vidēji 16 152 personas mēnesī, tostarp lielākā daļa Latvijā dzīvojošo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri šajā laikposmā sociālo palīdzību ieguva pēc materiālās situācijas izvērtēšanas līdzvērtīgi Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt arī pirmreizējā pabalsta saņēmēju (Ukrainas civiliedzīvotāju) skaits šogad būtiski samazinājās.
Savukārt izdevumi mājokļa pabalstam 2023. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2022. gadā ir ievērojami palielinājušies.
2023. gada pirmajā pusgadā mājokļa pabalstam pašvaldības izlietoja 44 310 571 eiro, kas ir par 232,24% vairāk nekā konkrētajā periodā 2022. gadā (t. i., 13 337 031 eiro).
Tik straujš mājokļa pabalsta izdevumu palielinājums ir saistīts, pirmkārt, ar energoresursu cenu kāpumu, otrkārt, valsts atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensācijai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru. Par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam mājsaimniecībai GMI sliekšņu summai piemēroja koeficientu 3, kas būtiski paplašināja mājokļa pabalsta saņēmēju loku, skaidro LM. Lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, valsts garantēja mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Pabalstu klāsts pašvaldībās ir daudzveidīgs un atšķirīgs, un pašvaldība atbalstu var sniegt dažādām iedzīvotāju grupām kā brīvprātīgo iniciatīvu un papildu pabalstus. Tomēr iepriekš minētie pabalsti – GMI un mājokļa – ir paredzēti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un visā valstī tiek piešķirti, izvērtējot mājsaimniecību materiālo situāciju un aprēķinot pabalstus pēc vienotiem kritērijiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” noteiktās formulas.
Kopš gada sākuma trūcīgo un maznodrošināto personu skaits galvaspilsētā ir samazinājies. Tāpat kā valstī kopumā un līdzīgu iemeslu dēļ mazāki izdevumi bijuši GMI pabalstam, turpretī lielāki – mājokļa pabalstam.
Rīgas domes Labklājības departamenta Klientu servisa nodaļas galvenā speciāliste Aina Žubeviča informēja, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 607 personām jeb 2%, bet sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 4 162 873 eiro jeb 26%.
Šī gada pirmajā pusgadā GMI pabalsts izmaksāts 8953 personām (iepriekšējā gadā – 15 316), tam izlietoti 2, 4416 miljoni eiro (pērn – 4,020 milj. eiro). Savukārt mājokļa pabalsts izmaksāts 21 537 personām (aizvadītajā gadā – 14 837), tam izlietoti 14,331 miljons eiro (pērn – 6,681 mij. eiro).
Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājokļa pabalsta saņēmēju skaits un šim pabalstam izlietotais finansējums ir palielinājies gan komunālo maksājumu pieauguma dēļ, gan GMI koeficienta piemērošanas ietekmē, aprēķinot mājokļa pabalstu, gan tāpēc, ka mājokļa pabalstu saņem arī Ukrainas civiliedzīvotāji, skaidro Rīgas domes pārstāve.
2023. gadā no valsts tika saņemta mērķdotācija mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai 5 099 791 eiro apmērā, kā arī kompensācija par izdevumiem, kas radušies saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu 5 394 709 eiro apmērā, norādīts Rīgas domes Labklājības departamenta informācijā par tendencēm trūcīgu/maznodrošinātu personu skaitā un finanšu izlietojumu līdz 30. jūnijam.
Rīgas pašvaldības dati ataino: kopš 2023. gada janvāra pašvaldībā ir samazinājies gan trūcīgo personu (janvārī – 10 840, jūnijā – 9944), gan maznodrošināto personu (janvārī – 8581, jūnijā – 7736) skaits.
No šī gada 1. jūlija ir mainījusies minimālo ienākumu sliekšņu noteikšana sociālās palīdzības sniegšanai, proti, tos nosakot procentos no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
2023. gadā tiek piemērota ienākumu mediāna – 626,57 eiro.
Uzzini vairāk >>
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis ir 20% no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,50 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Iepriekš minimālā ienākuma slieksnis bija noteikts eiro vērtībā un bija mazāks – 109 un 76 eiro.
Līdz ar to patlaban GMI pabalstu piešķir, ja ienākumi ir mazāki par 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,50 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no šī gada 1. jūlija ir 50% no ienākumu mediānas, un tas ir 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (nosaka, piemērojot koeficientu 0,7). Iepriekšējās summas bija 272 eiro un 190 eiro.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas.
Naudas izteiksmē maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ko var noteikt pašvaldība, ir 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Iepriekš tas bija 436 eiro un 305 eiro.
Maznodrošināto mājsaimniecību statusam savā teritorijā pašvaldības ir noteikušas atšķirīgus procentus. Pašvaldībās arī līdz šim (eiro izteiksmē) tas bija atšķirīgs. Nosakot maznodrošinātas mājsaimniecības ienākuma slieksni procentos, šogad tas naudas izteiksmē tiek vai nu nedaudz palielināts, vai saglabājas iepriekšējā līmenī. Tomēr turpmāk, mainoties vidējai ienākumu mediānai valstī, vienlaikus mainīsies arī ienākumu sliekšņi trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai.
Uzzini vairāk LV portāla skaidrojumā >>
No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota ienākumu mediāna – 685,78 eiro.
