Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Saeimas Analītiskā dienesta vadītāja: Pētnieki atziņas vienmēr balsta faktos un datos  1

LV portālam: INESE GRUMOLTE-LERHE, Saeimas Analītiskā dienesta vadītāja

Inese Helmane,
LV portāls

13.11.2017

ĪSUMĀ

  • Nolikumā ir ietverti trīs galvenie struktūrvienības izveides un darbības mērķi. Starp tiem ir arī jau pieņemto likumu efektivitātes novērtēšana un atbalsta sniegšana likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru.
  • Visi pētnieki ir apliecinājuši un joprojām apliecina savu zinātnisko kvalifikāciju, gan gatavojot publikācijas, gan referējot zinātniskajās konferencēs.
  • Veidot starpvalstu salīdzinājumus, runājot par parlamentāro pētniecību, ir visai grūti, jo dažādās valstīs atšķiras parlamentārās pētniecības struktūrvienību darbības raksturs un uzdevumi.
  • Pašlaik norisinās darbs pie pētījuma plāna izstrādes.
  • Katra pētījuma sagatavošanas ilgums ir atšķirīgs. 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Gada sākumā publiski asas debates raisījās par Saeimas Analītiskā dienesta izveidi. Tā vadītāja INESE GRUMOLTE-LERHE ar savu komandu darbojas tikai apmēram pusgadu, tikko publicēts arī pirmais pētījums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirdzniecības ierobežojumiem Eiropā un tirgus situāciju Latvijā. Pētnieki priekšizpētē ir iepazinušies ar 12 tēmām, ko izpētei turpmāk pieteikušas Saeimas komisijas un frakcijas. Paredzēts, ka vairākas no tām Prezidijs un frakciju padome ietvers nākamā gada pētījumu plānā.

Lai uzlabotu Saeimas pieņemto likumu kvalitāti, parlaments lēma izveidot jaunu struktūrvienību – Analītisko dienestu. To jūs vadāt kopš 22. marta, bet no 1. maija darbā pieņemti trīs pētnieki. Iepazīstiniet, lūdzu, ar uzdevumiem, kas dienestam ir jāveic!

Analītiskais dienests Saeimā īsteno pētniecisko un analītisko funkciju, un tas ir pakļauts Saeimas Prezidijam. Galvenie dienesta mērķi ir noteikti tā nolikumā, kas tika apstiprināts, pirms dienesta komanda tika izveidota, proti, šā gada janvārī. Nolikumā ir ietverti trīs galvenie struktūrvienības izveides un darbības mērķi. Starp tiem ir ne tikai jūsu nosauktais, bet arī jau pieņemto likumu efektivitātes novērtēšana un atbalsta sniegšana likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru. Analītiskā dienesta kompetencē ir ne vien pētījumu veikšana, bet arī Saeimas nodrošināšana ar informācijas resursiem. Šo uzdevumu veic Saeimas bibliotēka, kas līdz ar dienesta izveidi kļuvusi par tā apakšstruktūrvienību.

Jo īpaši vēlos izcelt Analītiskajam dienestam uzdoto ex-post novērtējumu izstrādi. Tas ir pētījumu veids, kas retrospektīvi liek paraudzīties uz iepriekš padarīto, pieņemot noteiktu likumu vai ieviešot politiku un jomas regulējumu plašākā izpratnē. Tiek izvērtēta pašreizējā stāvokļa atbilstība iepriekš izvirzītajiem mērķiem.

Veidojot trīs cilvēku komandu šādu ambiciozu uzdevumu veikšanai, arī pētniekiem tika izvirzītas daudzveidīgas prasības. Rezultātā komandā ir cilvēki, kuri ir uzkrājuši noteiktu pieredzi ne vien akadēmiskajā vidē, bet arīdzan viņu dosjē var lasīt par iepriekšējo darbību dažādās valsts pārvaldes iestādēs un finanšu institūcijās. Tas ir svarīgi, ņemot vērā parlamentārās pētniecības specifiku.

Kāda ir izveidotā pētnieku komanda?

Politikas zinātnes doktors Visvaldis Valtenbergs ir specializējies tādās jomās kā rīcībpolitikas analīze, laba pārvaldība, reģionālā attīstība, jaunie mediji un politika u. c. Savas līdzšinējās akadēmiskās karjeras laikā viņš ir bijis ASV  senatora Fulbraita stipendiāts, studējis ASV, bet Latvijā strādājis Vidzemes Augstskolā, bijis tās akadēmiskais un zinātņu prorektors. Patlaban viņš ir arī vadošais pētnieks Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūtā.

Ekonomikas un finanšu jomas eksperte dienesta komandā ir Ilona Beizītere, kura ir guvusi daudzveidīgu pieredzi, strādājot dažādās finanšu institūcijās. Viņa ir doktora grāda pretendente uzņēmējdarbības vadībā. Pētnieces ekspertīzes jomas  ietver mikro- un makroekonomiku, kredītpolitiku, investīciju analīzi, sociālo uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības analīzi.

Savukārt Zanita Avotniece ir vides zinātnes speciāliste ar specializāciju klimata jautājumos. Arī viņa ir doktora zinātniskā grāda pretendente, piedalījusies daudzos projektos Latvijā un ārvalstīs. Darbojusies jaunu produktu, pakalpojumu metodiku izstrādē. Viņas profesionālie pienākumi aptver daudzveidīgu telpisko un statistisko datu apstrādi un analīzi, kas lielā mērā ir arī kolēģes pienākumi mūsu komandā.

Visi pētnieki, kā jau tas pētnieciskajā kopienā tiek uzskatīts par normu, ir apliecinājuši un joprojām apliecina savu zinātnisko kvalifikāciju, gan gatavojot publikācijas, gan referējot zinātniskajās konferencēs. Mēs lasām lekcijas un veicam pētniecisko un metodisko darbu, citiem vārdiem – esam aktīvi akadēmiskās kopienas locekļi. Šī atgriezeniskā saite ir būtiska pievienotā vērtība mūsu kā parlamentāro pētnieku darbam. To uzturot, mēs varam iesaistīties akadēmiskajās debatēs par jautājumiem, ar kuriem strādājam arī šeit,  gūstam pieeju jaunākajām atziņām pētniecībā par noteiktiem tematiem un, protams, sekojam līdzi jaunākajiem metodoloģiskajiem risinājumiem dažādu tematu aplūkojumā. Tam, lai izvēlētās pētniecības pieejas būtu metodoloģiski korektas, savā darbā veltīsim lielu uzmanību, jo vienīgi tā iespējams gūt droši ticamus secinājumus.

No publiski pieejamās informācijas zināju, ka esat bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniece. Taču esat arī politikas zinātnes doktore, kura ilgu laiku darbojusies pētnieciskajā jomā gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tā ir. Esmu stažējusies ASV, Vācijā un Šveicē. Arī studiju gados man bija iespēja papildināt zināšanas ASV, kur Viskonsīnas Universitātē studēju politikas zinātni.

Savukārt Šveicē, Bāzeles Universitātē, darbojos Austrumeiropas vēstures pētnieciskās grupas sastāvā.

Daļēji manas pētnieciskās intereses saistītas ar zināšanu lomu politiskajā procesā. Mūsu komandas darbs tam ir viens no praktiskiem piemēriem.

Pētnieciskā darba administratīvā šķautne bija manos pienākumos laikā, kad LU strādāju ar valsts pētījumu programmu zinātniskajiem projektiem.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, pēc domnīcas "Certus" datiem, šādā struktūrā strādā attiecīgi 13 un 12 cilvēki. Vai plānojat piesaistīt papildu darbiniekus?

Veidot starpvalstu salīdzinājumus, runājot par parlamentāro pētniecību, ir visai grūti, jo dažādās valstīs atšķiras parlamentārās pētniecības struktūrvienību darbības raksturs un uzdevumi. Latvijā analītiskajam dienestam šajā ziņā ir izvirzīts nosacīti augstākais ambīciju līmenis – veikt padziļinātus pētījumus, tostarp ex-post novērtējumus, kas dažāda veida resursu ziņā ir visprasīgākie. Vienlaikus, piemēram, ASV Kongresa pētnieciskās struktūrvienības speciālisti, kuri ir konsultējuši dažādas valstis, kas vēl tikai sper pirmos soļus parlamentārajā pētniecībā, ir pauduši viedokli, ka jebkurā valstī neatkarīgi no parlamenta lieluma šādā struktūrvienībā vajadzētu būt nodarbinātiem vismaz 50 pētniekiem.

Neapšaubāmi, mums būtu nepieciešams lielāks darbinieku skaits un struktūrvienībai perspektīvā ir jāpaplašinās. Tomēr nevajadzētu iniciatīvas lietderību apšaubīt tāpēc vien, ka tā jau sākotnēji nevar darboties ar maksimāli iespējamo jaudu. Svarīgi ir tas, ko iespējams izdarīt ierobežotu resursu apstākļos.

Daudzas valstis, kurās parlamentārās pētniecības tradīcijas ir koptas gadiem ilgi, sastopas ar tiem pašiem izaicinājumiem un problēmām, ko konstatējam mēs. Arī tur, kur darbinieku skaits mērāms desmitos un pat iesniedzas simtos, parlamentārie pētnieki sūdzas, ka darbinieku trūkums ir viens no būtiskākajiem kavēkļiem viņu darbā. Jo īpaši tas attiecas uz spēju nodrošināt pētnieciskos pakalpojumus konsekventi, respektīvi, apmierināt visus pieprasījumus pēc pētnieciskā materiāla.

Nākamajā gadā Analītiskā dienesta pētnieku blokā darbinieku skaits saglabāsies pašreizējais. Savukārt 2019. gadam Analītiskais dienests ir pieprasījis divas papildu pētnieku štata vietas. Tas, vai šī prasība tiks apmierināta, atkarīgs no finanšu iespējām.

Dienesta nolikums paredz arī iespēju konkrētiem pētījumiem piesaistīt ekspertus no malas. Vai to darīsiet, un, ja jā, tad kādiem pētījumiem?

Pašlaik norisinās darbs pie pētījuma plāna sagatavošanas. Saeimas komisijas un frakcijas ir iesniegušas izpētei vēlamās tēmas, un dienests par katru no tām ir veicis priekšizpēti, nosakot savu veiktspēju.

Šobrīd ir redzams, ka starp pieteiktajām ir arī tādas tēmas, kas nav pētāmas vien mūsu štata ekspertu spēkiem, un ārpakalpojums būtu vajadzīgs. Tomēr šī diskusija būs aktuāla situācijā, kad pētījumu plāns būs apstiprināts.

Kādu tēmu gadījumā ārštata eksperti būtu jāpiesaista?

Ārējo ekspertu piesaiste visbiežāk būs vajadzīga, pētot tēmas, kas ir vai nu plašas un kuru kvalitatīva izpēte līdz ar to prasa analīzi no dažādu jomu vai zinātņu nozaru perspektīvas, vai arī, tieši pretēji, šauri specifiskas.

Kāda summa ir paredzēta ārpakalpojumu ekspertu darbu apmaksai?

Analītiskajam dienestam ārpakalpojumiem budžeta plānā nākamajam gadam kopumā ir atvēlēti 17 500 eiro. Taču ir jāņem vērā, ka šī summa paredzēta ne tikai ārēju ekspertu piesaistei, bet arī citu ar pētniecisko procesu saistīto izdevumu segšanai, piemēram, apmaksājot socioloģiskās aptaujas vai datu iepirkšanu. Šīs izmaksu pozīcijas praktiskajā pētniecībā, kāda ir parlamentārā pētniecība, veido ļoti būtisku sadaļu.

Pētnieki savas atziņas un secinājumus vienmēr balsta faktos un datos. Mēs norobežojamies no tādu secinājumu izdarīšanas, kas ar tiem nav pamatojami, – tas ir būtisks kritērijs veiktā darba objektivitātei. Līdz ar to ar lielākām vai mazākām izmaksām ir jārēķinās, izstrādājot pētījumu par jebkuru tēmu, – to paredz tēmu pieteicēju formulētie pētāmie jautājumi. Bieži vien pētniecībai vajadzīgie dati, lai gan tiek uzkrāti, nav brīvi pieejami. Tie atrodas dažādu iestāžu rīcībā, un to ieguve paredz gan finansiālas saistības, gan zināmas administratīvas procedūras.

Vai varētu sadarboties ar mācību spēkiem dažādās augstskolās?

Piesaistot ārpakalpojumu, pirmkārt raudzīsimies akadēmiskās kopienas, tostarp augstskolu, virzienā. Viens no Analītiskā dienesta pirmajiem veiktajiem darbiem bija ekspertu reģistra izveide. Saeimas komisijām un frakcijām, vēršoties pie mums, ir iespēja iegūt informāciju par dažādu jomu speciālistiem Latvijā. Perspektīvā ceram sadarboties ar akadēmisko kopienu, arī organizējot kopīgus seminārus vai konferences. Dažādas konsultācijas un ekspertu intervijas mūsu pašu pētījumu ietvaros tiks veiktas arī ar akadēmiskās kopienas pārstāvjiem.

Vai ekspertu reģistrā ir arī ārvalstu eksperti?

Pagaidām esam koncentrējušies uz vietējiem ekspertiem, lai tie būtu sasniedzami parlamentāriešiem. Taču dienests pētnieciskajā darbā, protams, izmanto ārvalstu pētnieku atziņas. Tā ir universāla prakse.

Dienests tāpat veic pētniecisko darbu sadarbībā ar citu valstu parlamentiem. Līdz ar Analītiskā dienesta izveidi tā uzdevumos iekļauta arī Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra (ECPRD) uzziņu sagatavošana.

ECPRD ir starpparlamentu sadarbības platforma informācijas apmaiņai. Praksē tas nozīmē, ka jebkurš šajā kopienā esošas valsts parlaments var nosūtīt visām citām valstīm adresētus jautājumus un tādā veidā ātri iegūt atbildes par to, kā noteiktas jomas tiek regulētas dažādās valstīs, kāda ir aktuālā situācija, kādas izmaiņas plānotas. No Saeimas puses koordinējošo darbu šo atbilžu sagatavošanā nodrošina Analītiskais dienests, bet no citām valstīm saņemtās atbildes ir pieejamas darbam visiem Saeimas deputātiem. Tas ir neatsverams resurss, ja nepieciešams iegūt salīdzinošu perspektīvu kādā noteiktā aspektā.

Līdz jūnijam dienests bija apņēmies izstrādāt kārtību, kādā tas izvērtē Saeimas Prezidija un frakciju padomes pieprasījumus pēc pētījumiem un sniedz atzinumus par iespējām tos īstenot. Kāda ir šī kārtība? Kā secināt, kuru tēmu pētāt un kuru – ne?

Saeimas  komisijas un frakcijas, kas saskaņā ar nolikumu var pieteikt tēmas izpētei, savus pieteikumus vispirms iesniedz dienestā. Par katru no pieteiktajām tēmām veicam priekšizpēti. Tiek vērtēta Analītiskā dienesta  veiktspēja pieteikto tēmu izpētē no formas viedokļa, citiem vārdiem, tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā dienesta pētnieku ekspertīze, informācijas un datu pieejamība, tehnoloģiskais nodrošinājums, tēmas sasaiste ar citu tēmu pieteicēju ieskatā aktuālo. Tiek novērtēta nepieciešamība piesaistīt ārpakalpojumu, kā arī noteikts pētījuma veids un indikatīvais izpētes ilgums.

Par priekšizpētes rezultātiem tiek informēts Saeimas Prezidijs, kurš kopā ar frakciju padomi  apstiprina tās tēmas, kas tiks pētītas. Paredzēts, ka pētījumu prioritāšu izmaiņu gadījumā šo plānu var arī grozīt.

Jūs minējāt pētījumu izstrādes laiku. Cik ilgu laiku aizņemtu viena izpēte?

Katra pētījuma izstrādes ilgums ir atšķirīgs. Pirmkārt, dažādi pētījumu veidi prasa dažādu nepieciešamo resursu ieguldījumu. Otrkārt, būtiski ir tēmas pieteicēja izvirzītie izpētes jautājumi un prasītais izpētes līmenis.

Pašlaik esam iepazinušies ar visām nākamajam pārskata periodam izpētei pieteiktajām tēmām. Ir tādas tēmas, kuru izpētē pietiktu ar vienu, diviem mēnešiem. Un ir tādas, kurām, strādājot visai komandai, ir jāvelta vairāk nekā gads.

Kad vēlējos pieteikt interviju, Saeimas preses dienests atklāja, ka rudenī nāksiet klajā ar pirmo pētījumu.

Vasaras laikā izstrādājām pilotpētījumu par tēmu "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirdzniecības ierobežojumi Eiropā un tirgus situācija Latvijā". Tā izpēti  pieteica Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Pētījums oktobra nogalē ir publicēts Saeimas mājaslapā sadaļā "Publikācijas un pētījumi". Arī citi pētījumi, ja tam nepastāvēs objektīvi ierobežojumi, būs publiski pieejami.

Tēma sasaucas ar šobrīd aktuālo likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

Pamatā jā. Taču ne vienmēr tēmas būs saistītas tieši ar kādu konkrētu likumprojektu vai jau izstrādātu likumu. Arī šajā gadījumā, kā jau pētījuma nosaukums liecina, pētniecības fokuss ir plašāks.

Tēma var būt saistīta ar tās pieteicēja darbakārtībā esošu jautājumu, par kuru, pēc viņa domām, pašreizējais izpētes līmenis ir nepietiekams vai pārlieku fragmentēts. Šādā situācijā deputātiem ir nepieciešams pētniecisks atbalsts, lai apzinātu jomas situāciju, izaicinājumus un iespēju to optimāli sakārtot. Ne velti viens no dienesta izveides mērķiem ir sniegt atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru.

Saeimas Analītiskais dienests atbilstoši kapacitātei sākotnēji varēs veikt divus līdz četrus pētījumus gadā, iepriekš medijiem teica bijusī parlamenta Administrācijas ģenerālsekretāre Kārina Pētersone. Kāds ir apjoms, ko esat apņēmušies paveikt?

Kā jau minēju, priekšizpētes fāzē tiek noteikts indikatīvais katras tēmas izpētes ilgums. Līdz ar to gadā īstenojamo pētījumu skaits būs atkarīgs no tā, kādas tēmas Prezidijs un frakciju padome ietvers pētījumu plānā.

Vai tēmas Saeimas Prezidijs un frakcijas varēs iesniegt tikai vienreiz gadā?

Pašlaik plānojam reizi gadā aicināt komisijas un frakcijas iesniegt savus tēmu pieteikumus. Šoreiz tika pieteiktas 12 tēmas, kas vēlāk tika konkretizētas. Tā kā izpētes mērķiem dažas no tēmām tika sadalītas, faktiskais tēmu skaits, ar ko strādājam, ir vēl lielāks. Jebkurā gadījumā – tas ir lielāks, nekā iespējams realizēt. Taču, ja citkārt interese izrādīsies mazāka, tēmu pieteikumus aicināsim iesniegt biežāk.

Vienlaikus jāuzsver, ka pamata informatīvo atbalstu Analītiskais dienests parlamenta locekļiem un darbiniekiem sniedz ik dienu. Gatavojot uzziņas, tostarp arī minētās ECPRD uzziņas, to dara Analītiskā dienesta bibliotēka. Respektīvi, ikviens deputāts vai Saeimas darbinieks var vērsties bibliotēkā ar informācijas pieprasījumu par kādu sev aktuālu jautājumu, un uz to arī operatīvi tiek reaģēts. Šis bibliotēkas pakalpojums nepretendē uz pētniecisko pievienoto vērtību, taču arī korektas informācijas sagādāšana mūsdienās nav triviāls uzdevums. Citviet parlamentārās pētniecības struktūrvienībās līdzīgus uzdevumus veic informācijas speciālisti.

Analītiskā dienesta darbības joma nav sniegt atbalstu Saeimai juridiskajos jautājumos.

Šos uzdevumus Saeimā veic Juridiskais birojs. Savukārt Analītiskais dienests piedāvā analīzi no sociālās, ekonomiskās, vides perspektīvas.

Mūsu veiktā analīze ļauj deputātiem spriest par to, kādēļ noteikts normatīvais regulējums (plānotais vai jau spēkā esošais) ir sabiedrībai un valstij vajadzīgs; vai tas ir optimāls un darbojas pilnvērtīgi; ar kādām izmaksām dažādām iesaistītajām pusēm ir jārēķinās, to ieviešot, un kādi varētu būt ieguvumi; kā konkrētais jautājums vai joma tiek regulēta citās valstīs.

Eksperti iepriekš ir teikuši, ka ļoti daudz būs atkarīgs no jaunās dienesta vadītājas vēlmes un spējas izveidot tik tiešām analītisku, nevis formālu padomdevēju deputātiem. Kā vērtējat – vai tas jums izdosies?

Mūsu komandā pētījumi tiek un tiks izstrādāti, ievērojot visus pētnieciskā procesa posmus. Tie ir problēmas definēšana, pieejamās informācijas analīze, pētniecisko jautājumu noteikšana, izpētes metožu izvēle, datu vākšana, apstrāde un analīze, rezultātu apkopošana un secinājumu formulēšana.

Šis ir jaunu zināšanu radīšanas process, tas ir darbību cikls, kas ir skrupulozs, sistemātisks, kritisks, un tādējādi pēc sava rakstura tas nepieļauj formālu pieeju.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'lauksaimniecības zeme  

  Ieteikt:  +1
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 1
 

Edge
Iesaka:  +1  -0

Latvietis bez liberastu \"grādiem\" un mazas, lielas un \"oficiālās\" statistikas, toties ar praktisku dzīves pieredzi un \"prātu, godu un sirdsapziņu\" spēj novērtēt 25 gados paveikto reformu (Vašingtonas konsenss u.c.) sekas un izdarīt secinājumus:Andrejs Lucāns: Latvju zeme vaļā stāv… (..) Sekas: atjaunojusies 1905. gada zemes īpašumtiesiskā struktūra ar to pavadošo politisko, kapitāla un sociālo nevienlīdzību – pieaugošais revolucionārais spiediens tiek novadīts caur latvju zemes atvērtajām durvīm. No 1995. līdz 2014. gadam iedzīvotāju dabīgais samazinājums 262 577 cilvēki. Emigrējuši 236 000 darba spējīgo, lielākoties no laukiem. Par 137 814 samazinājies skolēnu skaits, slēgtas 313 skolas, galvenokārt laukos. No saimniekiem esam pārtapuši par algādžiem ne savā, bet svešās zemēs. Latvijas lauksaimniecība 2015. gadā ražo 70% no 1938. gadā ražotās lauksaimniecības produkcijas. No 27 ES dalībvalstīm Latvija ierindojas pēdējā četriniekā. Notiek latviešu nācijas un Latvijas valsts degradācija. Desmiti tūkstoši pamestu lauku sētu un krāsmatu gaida savus pasaulē kalpu gaitās aizklīdušos mantiniekus, bet visu līmeņu deputāti un valstsvīri neliekas to manām.\"

13.11.2017 09:53:48

 
1 Kopā: 1
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti