Otrdiena,
17. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vai liegt iespēju Saeimas deputātam balsojumā atturēties?

LV portālam: JĀNIS SKUTELIS, komiķis (iesniedzējs parakstu vākšanai “ManaBalss.lv” par iespēju liegt Saeimas deputātiem balsojumos atturēties, raidījums “Skutelis ir studijā”), MĀRIS PŪĶIS, Dr. oec., Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks, GAIDIS BĒRZIŅŠ, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, RITVARS JANSONS, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, IVARS BRĪVERS, Saeimas deputāts, ILMĀRS LATKOVSKIS, Saeimas deputāts.

Linda Balode,
LV portāls

04.10.2017

ĪSUMĀ

  • Jānis Skutelis: "Man kā komiķim paradoksi šķiet saistoši, bet kā pilsonim gribētos no tiem maksimāli izvairīties."
  • Māris Pūķis: "Iespēja nebalsot ir ļoti svarīga balsošanas sastāvdaļa."
  • Gaidis Bērziņš: "Sākotnēji ir jāuzklausa iniciatīvas virzītāju argumentācija, turklāt jāizvērtē arī pretargumentācija."
  • Ritvars Jansons: "Funkciju "atturas" var likvidēt, jo, skaitot balsis, tik un tā atturēšanos pierēķina klāt "pret" balsīm."
  • Ivars Brīvers: "Taisnība, ka deputātam ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, lai paustu savu viedokli jebkurā jautājumā."
  • Ilmārs Latkovskis: "Balsojums "atturos" nav jāliedz, jo pēc būtības tas ir negribīgs vai nepārliecinošs balsojums "pret"."
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – “par”, “pret” vai “atturos”. Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir “par”, bet to tautas pārstāvju dēļ, kuri atturas, tik un tā nav pieņemti attiecīgie lēmumi. Respektīvi, pašlaik balsojumā atturēties ir tas pats, kas balsot “pret”. Sabiedrība ir savākusi nepieciešamo parakstu skaitu un Saeimā iesniegusi iniciatīvu likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumā atturēties.

Iespēja Saeimas deputātiem balsojumā atturēties ir bijusi jau pirmskara Latvijā. Šādu kārtību paredzēja gan 1923. gadā, gan 1929. gadā pieņemtais Saeimas kārtības rullis.

1923. gada 23. martā pieņemtais Saeimas kārtības rullis 1929. gada 10. aprīlī pieņemtais Saeimas kārtības rullis

"Deputāti balsojumu "atturos" izmantoja, gan balsojot par likumprojektu steidzamību, gan par priekšlikumiem, gan arī par likumprojektu kopumā," skaidro Saeimas Juridiskais birojs, norādot, ka toreizējais Saeimas kārtības rullis tieši paredzēja, ka pārbalsošanas gadījumā un balsojumā ar parakstītām zīmītēm var balsot "par", "pret" un "atturos".

Kaut gan likums skaidri neregulēja, ka arī sākotnējā balsojumā, kad balsošana notika ar piecelšanos no sēdekļiem, varēja balsot "par", "pret" un "atturos", saskaņā ar tā laika Saeimas sēžu stenogrammām parlamentārajā praksē šādu kārtību piemēroja.

Pašlaik Satversmes 24. pantā ir noteikts, ka "Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu", savukārt Saeimas kārtības ruļļa 139. pantā ir noteikts, ka par klātesošiem balsošanā uzskata nevis tos deputātus, kuri fiziski atrodas Saeimas sēžu zālē, bet tos deputātus, kuri piedalās balsojumā. Tātad par klātesošiem deputātiem it uzskatāmi tikai tie, kuri ir balsojuši "par", "pret" vai "atturos".

Tāpat Saeimas Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka, "neieskaitot balsojumā atturējušās balsis, var izveidoties situācija, kad "par" un "pret" balsis kopskaitā neveido balsošanai nepieciešamo kvorumu". Savukārt, aprēķinot nepieciešamo balsu vairākumu, balsojums "atturos" nav uzskatāms par balsojumu "par",  jo attiecīgā lēmuma pieņemšanai ir jābūt pamatotai ar nepārprotamu deputātu gribas izteikumu, un lēmums ir pieņemts, ja "par" balsojušo ir vairāk nekā "pret" un "atturas" kopā. Vienlaikus Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka deputātam var būt dažādi iemesli, kāpēc viņš balsojumā atturas, nevis balso "pret".

Iniciatīvai likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumā atturēties ir gan piekritēji ar pamatotu argumentāciju, gan tie, kas to neatbalsta pašlaik piedāvātajā formātā, gan tie, kuriem ir spēcīga pretargumentācija, kāpēc viss būtu jāatstāj tā, kā tas ir šobrīd.

LV portāls jautā: "Kā vērtējat Saeimā iesniegto sabiedrības iniciatīvu likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties?"

Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Skutelis, komiķis (iesniedzējs parakstu vākšanai "ManaBalss.lv" par iespēju liegt Saeimas deputātiem balsojumos atturēties, raidījums "Skutelis ir studijā"):

"Man kā komiķim paradoksi šķiet saistoši, bet kā pilsonim gribētos no tiem maksimāli izvairīties. Ejot uz vēlēšanām un izvēloties, par ko balsot, es vados pēc partijas programmas un deputātu kandidātu viedokļa man svarīgos jautājumos. Taču situācija kļūst paradoksāla, kad uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimas deputāti kā pašsaprotamu saņem iespēju no sava viedokļa atturēties."

Foto: Lita Krone, LETA
Māris Pūķis, Dr.oec., LPS vecākais padomnieks:

"Balsojumā atturoties, ir iespējams ietekmēt balsošanas rezultātu. Vēlētājs saņem signālu, ka Saeimas deputāts nav izlēmis būt "par" vai "pret". Tas nozīmē, ka balsojamā priekšlikuma iesniedzējs nav pārliecinājis tautas ievēlēto priekšstāvi. Iespēja nebalsot ir ļoti svarīga balsošanas sastāvdaļa. Tās analogs ir viens no vēlēšanu principiem – brīvas vēlēšanas. Piespiežot balsot, sabiedrība radikalizējas, proti, samilst konflikti, rodas tendence tautu "piespiest piekrist" pārliecināšanas vietā.

Ja Saeimā būs tikai iespēja "par" vai "pret", tas veicinās oligarhu varas nostiprināšanos politiskajās partijās, jo šāda kārtība stimulēs bezierunu pakļaušanos partijas vadībai, kura lēmumus sāk pieņemt arvien šaurākā lokā. Iespēja atturēties palēnina likumdošanas procesu, to ir iespējams sabiedrībā labāk apspriest un tādējādi izvairīties no kļūdām. Mums ir tik daudz likumu, ar kuru saturu neviens vēl nav iepazinies, tādēļ nevajag jaunu likumu steidzināšanu.

Arī valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir iespējama, tikai samazinot likumu skaitu un apjomu. Iespēja balsojumā "atturēties" noteikti ir jāsaglabā."

Foto: Ieva Lūka, LETA
Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs:

"Ir nepieciešams laiks, lai atbildētu uz šo jautājumu. Sākotnēji ir jāuzklausa iniciatīvas virzītāju argumentācija, turklāt jāizvērtē arī pretargumentācija. Likumdevējam, vēsturiski iestrādājot šo regulējumu likumā, acīmredzot ir bijis kāds mērķis. Arī tas ir jānoskaidro. Iespējams, vērtīgi būtu izvērtēt citu Eiropas valstu parlamentu balsojumu regulējumu. Līdz ar to tikai pēc tam varēšu sniegt konkrētu viedokli par šo tēmu."
 

Foto: Edijs Pālens, LETA
Ritvars Jansons, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs:

"Funkciju "atturas" var likvidēt, jo, skaitot balsis, tik un tā atturēšanos pierēķina klāt balsīm "pret"."

 

 

 

Foto: Ieva Čīka, LETA
Ivars Brīvers, Saeimas deputāts:

"Saeimas deputātiem balsojumā nevajag liegt iespēju atturēties. Kaut gan esmu parakstījis neoficiālas saistības, ar kurām apņēmos šādi nebalsot, un pēdējā mēneša laikā ne plenārsēdēs, ne komisijās neesmu balsojumā atturējies, ir taisnība, ka deputātam ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, lai paustu  viedokli jebkurā jautājumā. Tomēr var būt objektīvi apstākļi, kāpēc tas nav iespējams.

Minēšu tipisku piemēru – likumprojekti par nodokļu reformu, kurus Saeimā izskatīja vasarā. Šo apjomīgo dokumentu paketi opozīcijas deputāti saņēma īsi pirms plenārsēdes. Kā ekonomists varu teikt, ka rūpīga šo dokumentu izpēte prasītu vismaz mēnesi. Šajā gadījumā nācās izdarīt ātrus secinājumus, kurus es kā profesionāls ekonomists nevaru atzīt par pietiekami pamatotiem. Vēl viens piemērs – ja plenārsēdē pārtraukumu atliek vairāk nekā par stundu, kā tas bija vienā no pavasara sesijas plenārsēdēm, tad ir gluži dabiski, ka deputātam var rasties vajadzība atstāt plenārsēžu zāli, līdz ar to nedzirdēt visu, ko debatēs apsprieda. Tāpēc ir tikai godīgi, ka deputāts, atgriežoties zālē, atzīst to, ka nav pietiekami kompetents, lai balsotu "par" vai "pret".

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāti, tostarp arī es, ir iesnieguši priekšlikumus izmaiņām Saeimas kārtības rullī, kuros saglabā iespēju balsot "atturos", taču tādā gadījumā to balsis, kuri ir atturējušies, nepievieno balsīm "pret", kā tas ir pašlaik. Šobrīd balsošana "atturos" būtībā ir citādi nosaukta balsošana "pret". LRA frakcijas deputāti arī tagad nespiež balsošanas pogu "atturos", bet atturēšanās gadījumā nebalso vispār.

Rezumējot, iespēja balsojumā atturēties ir jāsaglabā, to neuzskatot par balsošanu "pret"."

Foto: Ieva Lūka, LETA
Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts:

"Es pats piederu pie tiem nedaudzajiem deputātiem, kuri balsojumos nekad neatturas. Šajā Saeimā man nav tādu balsojumu, iepriekšējā – kļūdas pēc pāris bija. Tomēr uzskatu, ka balsojums "atturos" nav jāliedz, jo pēc būtības tas ir negribīgs vai nepārliecinošs balsojums "pret". Vienlaikus, ja kādam deputātam sakrājas daudz balsojumu "pret", tā ir slikta indikācija, kas liek domāt – kāpēc? Savukārt tas nav labs rādītājs.

Šobrīd arī deputātu interpretācija, ko tad nozīmē šis "atturos", ir visnotaļ dažāda. Manuprāt, vienkāršs balsojuma "atturos" aizliegums nekādi neietekmēs Saeimas darba kvalitāti. Aktuālāks ir jautājums par to, kāpēc dažkārt deputāti vispār atturas jeb izvairās no balsošanas. Vai tas ir, piemēram, interešu konflikta gadījumā? Respektīvi, katrs tāds gadījums deputātam būtu jāpamato."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'Satversme  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Vai liegt iespēju Saeimas deputātam balsojumā atturēties? 
Viedokļi/LV portāls jautā  04.10.2017
Lielie kapi. Kādas prasības tajos jāievēro? 
Viedokļi/LV portāls jautā  29.09.2017
Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt? 
Viedokļi/LV portāls jautā  12.09.2017
Augstskolu finansējums. Kā vērtēt tā piešķiršanu? 
Viedokļi/LV portāls jautā  14.07.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti