Sestdiena,
25. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Viegli uztverami, bez juridiskā vai institucionālā žargona pieejami arī ES tiesību aktu skaidrojošie kopsavilkumi

LV portālam: Eiropas Savienības Publikāciju biroja ģenerāldirektors RŪDOLFS ŠTROMAIJERS

Edīte Brikmane,
LV portāls

05.09.2017

»
«
1
2

ĪSUMĀ

  • Kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli.
  • Uzturam virkni tīmekļa vietņu, nodrošinot ES pilsoņiem, valdībām un uzņēmumiem digitālu piekļuvi ES oficiālajai informācijai un datiem: "EUR-Lex" (ES tiesību akti), ES Atvērto datu portāls (ES institūciju atvērtie dati), ES Grāmatu veikals (ES institūciju publikācijas), Eiropas publisko iepirkumu žurnāls jeb TED (Tenders Electronic Daily – ES dalībvalstu paziņojumi par publiskajiem iepirkumiem), "EU Whoiswho" (visu ES iestāžu oficiālais katalogs) un Eiropas Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta jeb CORDIS portāls, kur pieejami ES finansēto pētījumu rezultāti.
  • Publikāciju birojs tiek finansēts no ES budžeta. Mūsu darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 118 miljoni eiro gadā.
  • Digitālo tehnoloģiju ieviešanas progress oficiālās informācijas publicēšanas jomā ir atšķirīgs. Dažas valstis ir izvirzījušās vadībā, kamēr citas iepaliek.
  • Aktuāls jautājums ir anonimizācija – kā samērot personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un integritāti un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša autentiskumu. Tāpat liela uzmanība mūsdienās visur tiek pievērsta IT drošības un datu integritātes jautājumiem.
  • Publikāciju birojs gatavo ES tiesību aktu kopsavilkumus, kuros tiesību akti tiek izskaidroti koncentrētā un viegli uztveramā veidā. Šādu kopsavilkumu mērķauditorija ir iedzīvotāji, kuriem nav specifisku juridisku zināšanu, tāpēc tie ir uzrakstīti vienkāršā valodā, izvairoties no juridiskā vai ES [institucionālā] žargona.
  • Ir būtiski atrast pareizo līdzsvaru starp oficiālās informācijas labas pieejamības nodrošināšanu un – ļaut privātā sektora uzņēmumiem izmantot šīs informācijas piedāvātās biznesa iespējas.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +7
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +7 -0

Valstu varas un pārnacionālas organizācijas ikdienā pieņem dažādus lēmumus, un vienmēr ir bijis svarīgi  tos iespējami ātri, droši un viegli paziņot sabiedrībai.  Kaut arī vairums no lēmumiem ir saistoši kādu nozaru biznesam vai darba organizācijai, tomēr ir tādi lēmumi, kas svarīgi ikvienam indivīdam, jo var būtiski ietekmēt viņu turpmāko dzīvi. Piemēram, mums, eiropiešiem, šodien tik pašsaprotamā pārvietošanās brīvība Šengenas zonā, eID kartes lietošanas elektroniskās identifikācijas vai starptautisko laulību, paternitātes noteikšanas u. c. iespējas. Par tām precīzi jebkurš ES pilsonis var uzzināt publikācijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – vietnē "EUR-Lex". Tā izdošanu nodrošina Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Laikā, kad Latvijas oficiālais izdevējs gatavojas savai simtgadei, atskatoties uz oficiālās elektroniskās publikācijas un  Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma piecu gadu darbību, piedāvājam sarunu par ES oficiālās informācijas pieejamību, pasniegšanas veidiem  un kiberlaikmeta drošības izaicinājumiem ar Eiropas Savienības Publikāciju biroja ģenerāldirektoru RŪDOLFU ŠTROMAIJERS.

2012. gada 1. jūlijā Latvijā tika ieviesta oficiālā publikācija elektroniskā formātā, kas pieejama vietnē www.vestnesis.lv.  Secināms, ka piecu gadu laikā tā sevi ir apliecinājusi kā drošu, uzticamu un Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamu informatīvo pakalpojumu.

Infografika – Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam - 5

Lūdzu, raksturojiet Eiropas Savienības Publikāciju biroja funkcijas – kā tās laika gaitā ir mainījušās? Piemēram, vai darba apjoms ir pieaudzis vai, gluži otrādi, samazinājies? Kā informācijas nodrošināšanā ir mainījušās izmantotās darba metodes?

Eiropas Savienības Publikāciju birojs ir mūsdienīgs daudzvalodu pakalpojumu sniedzējs, kas kopš 1969. gada līdz pat šim brīdim nodrošina publicēšanas un informācijas pārvaldības pakalpojumus ES institūcijām, aģentūrām un birojiem, kā arī ES pilsoņiem kopumā.

Īstenojot pāreju no tradicionālā modeļa, kad ES likumi un citas ES [oficiālās] publikācijas tika drukātas uz papīra, esam ieviesuši jaunu metodi – primāri tiek apstrādāts digitāls saturs, attiecīgi papīra publikācijas sagatavojot pēc pieprasījuma. Piemēram, kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli. Tā elektroniskā versija ir autentiska, bet pēc pieprasījuma var tikt pasūtītas arī drukātas kopijas. Īsumā var teikt, ka mēs nodrošinām pakalpojumus un ekspertīzi trīs galvenajās ES informācijas pārvaldības un publicēšanas jomās: piekļuve un atkārtota izmantošana, publikāciju izdošana un ilgtermiņa uzglabāšana nākamajām paaudzēm.

Kādus Publikāciju biroja pakalpojumus var saņemt jebkurš ES pilsonis?

Publikāciju birojs izdod un izplata ES pilsoņiem juridiskas un vispārīgas publikācijas dažādos papīra un elektroniskos formātos. Tāpat mēs uzturam virkni tīmekļa vietņu, nodrošinot ES pilsoņiem, valdībām un uzņēmumiem digitālu piekļuvi ES oficiālajai informācijai un datiem. To vidū ir "EUR-Lex" (ES tiesību akti), ES Atvērto datu portāls (ES institūciju atvērtie dati), ES Grāmatu veikals (ES institūciju publikācijas), Eiropas publisko iepirkumu žurnāls jeb TED (Tenders Electronic Daily – ES dalībvalstu paziņojumi par publiskajiem iepirkumiem), "EU Whoiswho" (visu ES iestāžu oficiālais katalogs) un Eiropas Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta jeb CORDIS portāls, kur pieejami ES finansēto pētījumu rezultāti.

Kāds ir Publikāciju biroja finansējuma modelis?

Publikāciju birojs tiek finansēts no ES budžeta. Mūsu darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, aptuveni 118 miljoni eiro gadā, galvenokārt tiek segts no ES budžeta [daudzgadu finanšu shēmas] izdevumu 5. kategorijas "Administrācija", kas paredzēts visu Eiropas institūciju administratīvajām izmaksām. Neliela daļa (kas attiecas uz TED pakalpojuma izmaksām) finansējumu saņem no ES budžeta izdevumu 1.a apakškategorijas "Konkurētspēja izaugsmes un darbvietu vairošanai". Publikāciju tiešās izmaksas sedz katra ES institūcija, kas iesniegusi attiecīgu pieprasījumu. Kopš Publikāciju birojs ir ieviesis atvērto datu modeli, pašu ieņēmumi no pārdošanas ir bijuši niecīgi.

Vai sadarbojaties ar citiem ES oficiālajiem izdevējiem un publikāciju birojiem trešajās valstīs, piemēram, ASV u. c.?

Publikāciju birojs sadarbojas ar [citiem] Eiropas oficiālajiem izdevējiem Eiropas Oficiālo izdevēju foruma (European Forum of Official Gazettes) ietvaros. Forumā ir iesaistītas ES dalībvalstis, esošās un potenciālās kandidātvalstis un EFTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas) valstis. Forumā organizētās diskusijas dažkārt noved pie sadarbības konkrētos projektos. Piemēram, tādā kā Eiropas tiesību aktu identifikators (European Legislation Identifier), kuru šobrīd izmanto vairāki oficiālie izdevēji. 

Tāpat Publikāciju biroju oficiālās vizītēs apmeklē arī oficiālie izdevēji no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Dienvidkorejas un Japānas, un mēs sadarbojamies ar citiem publikāciju birojiem vispārēju, t.i., nejuridisku, publikāciju sagatavošanā, piemēram, savulaik esam īstenojuši kopīgus publikāciju projektus ar OECD valstīm.

Ik pa laikam dzirdam par "divu ātrumu Eiropu". Vai varam šo analoģiju attiecināt arī uz oficiālajiem izdevējiem Eiropā? 

Bez šaubām, digitālo tehnoloģiju ieviešanas progress oficiālās informācijas publicēšanas jomā ir atšķirīgs. Dažas valstis [šai ziņā] ir izvirzījušās vadībā, kamēr citas iepaliek. Tāpēc caur Eiropas Oficiālo izdevēju forumu mēģinām dalīties ar labākajiem prakses piemēriem, lai no jauno tehnoloģiju attīstības pēc iespējas vairāk oficiālo izdevēju varētu gūt kādu labumu.

Kādi jautājumi šobrīd ir aktuāli Eiropas oficiālajam izdevējam?

Publikāciju biroja valde ir tikko apstiprinājusi Publikāciju biroja stratēģiskos mērķus 2017.–2025. gadam, kur cita starpā ietverta apņemšanās virzīties no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša kā izdevuma publicēšanas uz tiesību aktu secīgu publiskošanas plūsmu. Tas ļaus nodrošināt virkni priekšrocību elastības un ātruma ziņā.

Cits šobrīd aktuāls jautājums ir anonimizācija, proti, kā samērot personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un integritāti un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša autentiskumu. Tāpat liela uzmanība mūsdienās visur tiek pievērsta IT drošības un datu integritātes jautājumiem.

Cik līdzīgi vai atšķirīgi ES valstis nodrošina oficiālā izdevēja funkcijas? Kādas ir galvenās kopīgās iezīmes un atšķirības?

Katras valsts oficiālā izdevēja galvenais uzdevums ir nodrošināt tiesību aktu pieejamību tās pilsoņiem. Tomēr praksē dažādās valstīs pastāv arī diezgan ievērojamas atšķirības. Tām var būt ekonomiska dimensija – dažādu biznesa modeļu izmantošana (tiesību aktus var publicēt privāts vai valsts uzņēmums, dažus no šiem uzņēmumiem pilnībā finansē valsts, citi pārdot pakalpojumus, lai gūtu peļņu); juridiska dimensija – ir atšķirīgi tiesību aktu veidi/juridiskās tradīcijas un dažādas tiesību aktu pārskatīšanas un konsolidācijas metodes; un tehniska dimensija – tiek izmantoti dažādi publicēšanas darbplūsmu veidi un atšķirīgas izplatīšanas stratēģijas (sākot tikai ar papīra formātu vai pdf līdz atvērto datu formātam utt.).

Tāpat pastāv arvien lielākas bažas par to, kā nodrošināt pienācīgu piekļuvi tiesiskajai informācijai, nevis vienkārši to kaut kur publicēt. Tas nozīmē [tiesību aktu] konsolidēto versiju nodrošināšanu (pat ja tām bieži vien nav juridiska spēka), dokumentu papildināšanu ar metadatiem, ļaujot sasaistīt vairākus dokumentus un attīstot lietotājam draudzīgas meklēšanas saskarnes.

Lai gan oficiālā informācija ir svarīga, tomēr plašākai sabiedrībai tā nav īpaši interesanta vai saistoša, jo bieži vien ir pārlieku formāla un satur specifisku terminoloģiju. Kā, jūsuprāt, padarīt oficiālo informāciju pieejamāku cilvēkiem, lai to spētu saprast ne tikai amatpersonas un juristi?

Dažādiem lietotājiem ir dažādas vajadzības, līdz ar to tās ir jārisina atšķirīgi. Ir jānodrošina moderni, uz profesionālu lietotāju orientēti rīki, kas ļauj izmantot plašus un precīzus metadatus un arī paplašinātas informācijas meklēšanas metodes. Tomēr ir nepieciešams domāt arī par to, kā veicināt pieeju informācijai  tiem lietotājiem, kas nav speciālisti [tiesību jomā]. Šim nolūkam var apsvērt speciālu rīku, tādu kā meklēšanas palīgi, katalogi vai kopsavilkumi, ieviešanu.

Piemēram, Publikāciju birojs gatavo ES tiesību aktu kopsavilkumus, kuros tiesību akti tiek izskaidroti koncentrētā un viegli uztveramā veidā. Šādu kopsavilkumu mērķauditorija ir iedzīvotāji, kuriem nav specifisku juridisku zināšanu, tāpēc tie ir uzrakstīti vienkāršā valodā, izvairoties no juridiskā vai ES [institucionālā] žargona. No vienas puses, šādi kopsavilkumi nevar precīzi aprakstīt katru tiesību aktā iekļauto normu un tiem nav nekāda juridiska spēka. Bet, no otras puses, tajos ir iekļauta tieša norāde uz oriģinālo tiesību aktu, lai cilvēks var viegli atrast un pēc tam izlasīt arī juridiski saistošo tekstu, kas pēc iepazīšanās ar tā kopsavilkumu un svarīgākajiem punktiem jau ir daudz vieglāk uztverams. 

Vai, jūsuprāt, oficiālajam izdevējam ir tikai jāpublicē likumi un citi oficiālie paziņojumi, jāīsteno tiesību aktu sistematizācija un konsolidācija, vai tam arī būtu jānodrošina sabiedrībai papildu informācija ar tādu pievienoto vērtību kā, piemēram, likumu, personas tiesību un pienākumu skaidrojumi u. tml.? 

Konsolidācija, kā arī citi likuma vienkāršošanas instrumenti, piemēram, kodifikācija un pārstrāde, ļauj pilsoņiem redzēt likumu tādu, kāds tas ir [spēkā] pašreizējā brīdī, bez vajadzības atvērt tiesību akta pamata redakciju un visus tā grozījumus. Līdz ar to šie instrumenti atvieglo pilsoņu, uzņēmēju un juristu dzīvi. Bet ar to nav pietiekami, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par specifiskām likuma [normām]. Tas ir iemesls tam, kāpēc mēs Publikāciju birojā arī gatavojam papildu informāciju par tiesību aktiem, piemēram, to sasaiste ar citiem tiesību aktiem, saites uz piemērojamo judikatūru utt. Tāpat mēs veicam visu tiesību aktu klasifikāciju, lai lietotāji varētu atrast visus aktus, kas attiecas uz kādu konkrētu tēmu. Vēl vairāk, kā jau iepriekš minēju, ar mērķi sasniegt plašāku auditoriju un vienkāršākiem vārdiem izskaidrot tiesisko aktu saturu mēs gatavojam kopsavilkumus par tiesisko regulējumu.

Vēl viens svarīgs aspekts – ir būtiski atrast pareizo līdzsvaru starp oficiālās informācijas labas pieejamības nodrošināšanu – un [vienlaikus] ļaut privātā sektora uzņēmumiem izmantot šīs informācijas piedāvātās biznesa iespējas. Arī komerciālie izdevēji var un izdod likumu un personu tiesību skaidrojumus u. c. Ir jāpiemēro subsidiaritātes princips – publiskajam sektoram būtu jāaizpilda "tukšie laukumi", ja un kad tirgus nevēlas to darīt.

Kāds jūsu ieskatā ir izcils, uz klientu orientēts oficiālā izdevēja institūcijas pakalpojums?

Publikāciju biroja stratēģiskajos mērķos 2017.–2025. gadam liela uzmanība ir pievērsta orientācijai uz pakalpojumu sniegšanu gan attiecībā uz ES institūcijām, gan pilsoņiem.

Kopumā, lai kļūtu vairāk uz lietotāju orientēti, ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot [informācijas] izplatīšanas [metodes] – tai ir jābūt efektīvai, mērķtiecīgai un jābalstās uz vairākiem atšķirīgiem [izplatīšanas] kanāliem.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka, lai sasniegtu dažādas lietotāju grupas, viena un tā pati informācija ir jāpasniedz dažādos veidos, izmantojot dažādus formātus vai pat pielāgojot saturu auditorijas vajadzībām.

Vēl viens būtisks klientorientācijas aspekts ir radīt cilvēkiem iespēju sadarboties ar oficiālajiem izdevējiem un sniegt atgriezenisko saiti. Šobrīd vislabākā metode, kā to īstenot, ir ar sociālo mediju starpniecību, turklāt daudzi no mums [oficiālajiem izdevējiem] jau ir klātesoši dažādās sociālo mediju platformās. Iedzīvotāju atsauksmes ir svarīgas arī mūsu institucionālajiem klientiem, un tas ir iemesls tam, kāpēc attīstām speciālus pakalpojumus, kuri sniedz šādu iespēju.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, – ir jānodrošina, ka visi pilsoņi, tostarp ar īpašām vajadzībām, var piekļūt mūsu sagatavotajai informācijai. Šā iemesla dēļ pieejamības prasību izpilde ir būtisks klientorientācijas nodrošināšanas elements.

Domājot par nākotni un nākamajām paaudzēm, cik droša ir ES un tās dalībvalstu tiesību sistēma laikā, kad tiesību akti tiek izplatīti tikai elektroniski un glabājas elektroniskās IT sistēmās, salīdzinot ar agrāko praksi nodrošināt drukātus izdevumus?

IT drošība ir globāla problēma, ko apliecina vairāki nesenie kiberuzbrukumi. Kopumā [noteikti] drošības tehnoloģiju uzlabojumi, kā arī sarežģītu šifrēšanas algoritmu un elektronisko parakstu ieviešana nodrošina pietiekamu tiesību sistēmas aizsardzību. Ja salīdzina ar tradicionālajām metodēm, kuras tika izmantotas tiesību dokumentu apstrādē agrāk, [jaunās tehnoloģijas] nodrošina konfidencialitāti un integritāti daudz augstākā līmenī. Modernas tīmekļa vietņu tehnoloģijas var arī nodrošināt drošības pasākumus, kas ir nepieciešami, lai pasargātu no neautorizētas piekļuves. Tomēr arī šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka, pastāvot cilvēciskajam faktoram un izpratnes trūkumam par drošību, kompromitēt iespējams pat visdrošāko sistēmu. Tāpēc tieši cilvēki, kuri ikdienā strādā, lai nodrošinātu šo sistēmu sekmīgu darbību, ir visizšķirošākais veiksmes faktors.

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis ir autentificēts, un parakstu faili ir noglabāti Publikāciju biroja digitālajā repozitorijā, kas nav publiski pieejams. Turklāt jebkuras neautorizētas izmaiņas autentificēta dokumenta pdf failā novērš publiskotā teksta verifikācija ar [elektronisko] parakstu. Līdz ar to ES tiesību sistēma ir diezgan droša.

Svarīgi piebilst, ka elektroniskie dati ir jāuztur un jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai, jo mūsdienu digitālo datu glabātuvju sistēmas un formāti atšķirsies no tehnoloģiskajiem risinājumiem nākamajā gadsimtā. Līdz ar to ir jāveic periodiska datu migrācija, lai tie saglabātu pieejamību arī nākotnes sistēmās.

Tas nozīmē, ka ir nepieciešams ieviest "tiesiskās informācijas digitālu saglabāšanas ķēdi", t.i. procesu, ar kuru tiesiskās informācijas digitālie dati tiek pastāvīgi apstrādāti (periodiski, t.i., reizi X gados), lai tie saglabātos pieejami nākamajām paaudzēm.

Vai oficiālie izdevēji bieži saskaras ar IT drošības apdraudējumiem (kiberuzbrukumiem)? Kā tos novērst?

Oficiālie izdevēji, tāpat kā citi datoru un interneta lietotāji, ik dienu arvien vairāk saskaras ar IT drošības apdraudējumiem – mērķtiecīgiem kiberuzbrukumiem vai vienkārši izplatītām kaitnieciskām programmatūrām un inficētiem failiem, kuri izskatās autentiski, kaitnieciskiem lietotājiem, kuri mēģina uzbūvēt lielus robotu tīklus un botnetus, kurus var izmantot, lai veiktu jau daudz sarežģītākus uzbrukumus.

Ņemot vērā vairāku drošības analītiķu prognozes, ka drošības incidentu skaits nākotnē pieaugs, pamatā ir trīs būtiski drošības pasākumi, kurus varam īstenot, lai varētu aizsargāties no mūsdienu IT drošības apdraudējumiem: investēt izpratnes par drošību veidošanā un informētībā par jaunākajām drošības tendencēm, veicināt antivīrusu un pretļaunatūras programmatūru izmantošanu, tostarp regulāru to atjaunošanu, un datu rezerves kopiju regulāra izveide atkarībā no vajadzības un datu nozīmīguma.

Vai viltus ziņu un "postpatiesības" (post-truth) laikmetā oficiālais izdevējs var uzņemties demokrātijas sarga lomu? 

Es noteikti tā domāju. Padarot tiesību aktus pieejamākus un vieglāk uztveramus, oficiālie izdevēji palīdz cilvēkiem būt labāk informētiem, un labāk informētiem pilsoņiem ir vieglāk uzticēties valdību darbam. Tas savukārt veicina caurspīdīgumu, kas garantē lielāku demokrātiskās sistēmas leģitimitāti un atbildīgumu.

Taču izdevējiem ir vēl citas iespējas uzlabot demokrātiju, piemēram, ieviešot e-līdzdalības platformas, ar kuru palīdzību lietotāji var komentēt un ierosināt izmaiņas tiesību aktos, tādējādi iesaistoties likumdošanas procesā. Esmu pārliecināts, ka oficiālajiem izdevējiem ir nepieciešamās zināšanas un tehniskās iespējas, lai uzņemtos nozīmīgu lomu arī šajā laukā.

Kā jūs redzat oficiālās informācijas pakalpojumu turpmāko attīstību, ņemot vērā informācijas drošības problemātiku, viltus ziņu izplatību un pieprasījumu nodrošināt atvērto datu pieejamību?

Nav šaubu, ka oficiālajiem izdevējiem ir jādara viss iespējamais, lai garantētu publicētās oficiālās informācijas drošību, integritāti un autentiskumu. Tas ir priekšnoteikums spējai nodrošināt, ka cilvēki šai informācijai uzticas. Sabiedrības uzticība oficiālajai informācijai ir tas, kas mums ir nepieciešams, lai apkarotu viltus ziņu izplatību. Šajā sakarā ir svarīgi [panākt], ka mēs informāciju izplatām tik efektīvi, cik vien tas ir iespējams, lai tā sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku.  Tādā veidā mēs varam sniegt savu ieguldījumu viltus ziņu negatīvās ietekmes uz cilvēku prātiem neitralizēšanā.

Kas attiecas uz jautājuma otro daļu, ņemot vērā nākotnes attīstības tendences, uzskatu, ka atvērtie dati ir  galvenais attīstības virziens trīs iemeslu dēļ. Pirmais, informācijas publiskošana atvērto datu veidā ļauj būtiski uzlabot informācijas izplatīšanas stratēģiju un tādējādi sasniegt auditorijas daudz gudrākiem un mērķtiecīgākiem līdzekļiem. Otrais, mums ir jāpatur prātā, ka ar saistītiem atvērtiem datiem oficiālie izdevēji var stimulēt ekonomisko izaugsmi. Nodrošinot iespēju uzņēmējiem attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus, kas balstīti atvērto datu pieejamībā, piemēram, mobilās aplikācijas un citus inovatīvus informācijas produktus, oficiālie izdevēji var radīt [papildu] iespējas biznesam. Un, visbeidzot, saistīto atvērto datu izmantošana arī turpmāk būs svarīga, runājot par caurspīdīguma [nodrošināšanu]. Tā palīdzēs uzlabot valsts institūciju tēlu, kas rezultātā būs kļuvis daudz atvērtāks un iedzīvotājiem tuvāks.

------------------

Citi "Likumi - jubilāri":

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'interneta pakalpojumi  

  Ieteikt:  +7
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

PIEDALIES!


Eiropas Komisija aicina piedalīties aptaujā par viltus ziņām un dezinformāciju interneta vidē.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija izsole diaspora uzteikums izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti