Pirmdiena,
23. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Biznesa eņģeļi: Naudas netrūkst, bet nav projektu, kur ieguldīt

LV portālam: JURIS BIRZNIEKS, biedrības LatBAN dibinātājs

Inese Helmane,
LV portāls

14.06.2017

ĪSUMĀ

  • LatBAN ir izskatījis ap 500 projektu, veiktas 24 investīcijas.
  • Ja cilvēkiem ir ambīcijas, biznesa vēlme, tad ir īstais laiks kaut ko sākt – naudas piedāvājums ir daudz lielāks nekā pieprasījums.
  • Viens no vēlamajiem kritērijiem – ir gatavs produkts un iegūti pirmie klienti. Otrs – motivēta komanda.
  • Visiem jaunuzņēmumiem atslēgas vārds ir mērogojamība. Latvijā mēģina ieviest terminus "tehnoloģijas", "inovācijas", bet tas viss ir otršķirīgi.
  • Kad ir gatavs produkts un pirmie klienti, "start-up" uzņēmumam mārketings ir ļoti būtisks. Pat svarīgāks nekā tehnoloģija, kuru var kopēt vai uztaisīt ko līdzīgu.
  • Šeit ir laba vieta dzīvot, bet taisīt biznesu... Kā japāņi saka – mēs dzīvojam mežā, Rīga arī ir mežs un meža vidū ir mājas.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +15
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +15 -0

Biedrības “Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls” (LatBAN) dibinātājs, valdes loceklis un uzņēmējs JURIS BIRZNIEKS atzīst, ka naudas ir vairāk, nekā vajag, bet trūkst projektu, kuros ieguldīt, – izvēle ir maza. Latvija, viņaprāt, patlaban ir lieliska vieta, kur sākt biznesu, – pieejami visdažādākie atbalsta veidi, taču, lai strauji izaugtu, ir jāstartē pasaules mērogā.

LatBAN maija izskaņā norisinājās ikmēneša investīciju sesija. Kā sekmējās?

Sekmējās labi, jo investīciju sesija bija ar dubultu "nesamo" – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Parasti sesijās piedalās apmēram seši projekti, šoreiz – 13. Bez individuāliem biedriem projektus pirmoreiz vērtēja arī investoru sindikāts, kurā ir apvienojušies vairāk nekā 20 uzņēmēji. Sindikāts ir  apvienība, kurā iekļautas vairākas privātpersonas – LatBAN investori, kas nolēmuši kopīgi ieguldīt vairākos projektos.

LatBAN jau investē projektos. Kāpēc vajadzēja vēl izveidot atsevišķu investoru sindikātu?

LatBAN biedri lēmumus investēt pieņem individuāli. Šajā gadījumā lemjam kolektīvi. No vienas puses, tādējādi samazinām riskus, jo katrā projektā ir jāinvestē mazāk, otra lieta – apvienojam pieredzi. Viens ir viens, bet 20 galvas kopā jau ir pavisam cita pieredze. Protams, pirmajā reizē tas nav viegli, jo viedokļi ir dažādi, bet jebkurā gadījumā savstarpējās diskusijas ir ļoti auglīgas.

Vai atbalstījāt visus 13 projektus?

Tas tik ātri nenotiek – investīciju projektus izskatām no viena līdz trīs mēnešiem. Ir gan pāris savdabīgu rekordu, kad atsevišķos projektos pēc iepazīšanās ar tiem LatBAN biedri ir investējuši desmit dienu laikā.

Pērn LatBAN biedri veikuši investīcijas par kopējo summu 8,4 miljoni eiro, no kuriem 2,44 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumu ("start-up") projektos. Skatāties uz projektiem Baltijā vai vēl plašāk?

Pārsvarā investīciju projekti ir Latvijā, daži arī Igaunijā, izskatām arī pieteikumus no Lietuvas. ASV biznesa eņģeļi, kuri ir daudz devīgāki ar finansējumu, Latvijas projektu autoriem pasaka vienkārši: vai nu darbojieties ASV, vai  investīcijas neveiksim. Proti, biznesa eņģeļu investīcijām parasti ir teritoriāla piederība.

LatBAN dibināts pirms trim gadiem un apvieno 77 investorus. Daudzi finanšu analītiķi saka, ka nauda pasaulē ir daudz, bet nav, kur to ieguldīt. Vai arī esat ar to saskārušies?

Jā, naudas ir vairāk, nekā vajag. Tā stāv, vai arī to iegulda mazāk riskantos projektos.

"Altum" akselerācijas fondu pasākumā šopavasar teicāt, ka ASV biznesa eņģeļi investē vienā no 40, bet Latvijā – vienā no 20 pieteiktām idejām. Līdz ar to "globāli Latvijā tā ir milzīga problēma – nav no kā izvēlēties. Ja gribam kaut ko sasniegt, idejas ir ne tikai jādubulto, to ir jākļūst četrreiz vairāk – un tikai LatBAN vajadzībām, par nozari vispār nerunājot".

LatBAN ir izskatījis ap 500 projektu, veiktas 24 investīcijas. Latvijā ir salīdzinoši maz projektu, līdz ar to no kvantitātes nerodas kvalitāte – tā ir vislielākā problēma. Arī Baltijā situācija ir apmēram līdzīga. Ko darīt? Tas ir labs signāls tiem, kas grib sākt kaut ko savu. Ir gan jānodala dzīvesstila uzņēmums, kad ir vēlme kafejnīcā cept kūkas, kas nav nekas slikts, no citas puses – vēlme ar to nodarboties globāli. Tā šobrīd ir fantastiska iespēja – ir Eiropas Savienības fondi, investori – biznesa eņģeļi un citi naudas devēji. Ja cilvēkiem ir ambīcijas, biznesa vēlme, tad ir īstais laiks kaut ko sākt – naudas piedāvājums ir daudz lielāks nekā pieprasījums.

Kādā stadijā ir jābūt uzņēmumam, lai grieztos LatBAN?

Viens no vēlamajiem kritērijiem ir – kad ir gatavs produkts un iegūti pirmie klienti. Kāpēc? Tāpēc, ka veikt padziļinātu izpēti, būs vai nebūs produkts vajadzīgs klientiem, ir grūts un sarežģīts process, turklāt tas nekad nav prognozējams.

Otrs kritērijs – komanda, kura ir motivēta, pilnvērtīga pēc psiholoģiskām īpašībām un zinoša.

Lasīju, ka viens no LatBAN investoriem projekta iesniedzēju aizsūtīja pat pie psihologa noskaidrot, vai ir biznesa līderim vajadzīgās īpašības. Ko īsti komandā vajag? Lasīju par "Apple" izveidi, kad viens bija tehnoloģiju guru, bet otrs – mārketinga ģēnijs.

Mārketings – tā ir pārdošana, bet inovators atbild par produktu. Taču vajadzīgs vēl trešais cilvēks, kas ir ļoti būtiski, tas, kurš māk uzbūvēt naudas mašīnu un domā sistēmiski, plaši – lai biznesam būtu pēc iespējas lielāks mērogs, vairāk klientu. Visiem jaunuzņēmumiem atslēgas vārds ir mērogojamība. Latvijā mēģina ieviest terminus "tehnoloģijas", "inovācijas", bet tas viss ir otršķirīgi. Pirmkārt, lai ko tu darītu, jābūt mērogojamībai.

Tātad jābūt ambiciozam līderim?

Bez ambīcijām jābūt domāšanai, kā visu laiku naudas mašīnu uzbūvēt lielāku. Ambīciju bieži vien uzņēmējiem netrūkst, bet viņu domāšanas tips nav tāds kā naudas būvētājiem. Bieži atnāk ar lielām ambīcijām, ka ir labs produkts, sola to uztaisīt piecreiz labāku nekā konkurentiem, bet runā un domā tikai par produktu, nekad nedomā par biznesu.

Riska kapitālisti parasti investē uz pieciem gadiem, un visgrūtākais ir iziet  no uzņēmuma. Kādi ir LatBAN noteikumi?

Ņemot vērā, ka riska kapitālisti parasti nāk pēc biznesa eņģeļiem, tad mums ir jārēķinās ar vēl garāku posmu – vislabākajā gadījumā ar trīs, septiņiem, pat desmit gadiem.

Tā ir ilga nauda.

Visā pasaulē biznesa eņģeļu kustība tomēr ir kaut kādā mērā ar mīnusa zīmi – investīcijas tiek veiktas ļoti agrīnā uzņēmuma stadijā. Eiropā 92% no veiktajām investīcijām sadeg.

Tad jau tas izskatās pēc naudas izšķiešanas vējā.

Bet, redziet, tie 8% dod milzīgu atdevi. Protams, ir jābūt būtiskai investīciju pieredzei. Tiem biedriem, kas pievienojas LatBAN, sakām, ka nav jāsteidzas, kad būs iepazīts pietiekami daudz projektu, jāmēģina saprast, kuros investēt un kāpēc.

Vai darbojaties arī kā mentori, piepalīdzot biznesa uzsācējiem?

Biznesa eņģelis kā mentors jau ir neatņemama projekta sastāvdaļa. Viņam vajadzētu kontrolēt, lai projekts nenovirzās no ceļa, kas ved uz peļņu. Projektiem ir tāda slimība – cenšas vēl padarīt arī ko citu, bet būtiskākā biznesa eņģeļa loma – aizvest projektu pa visīsāko ceļu uz peļņu.

Esat teicis, ka var būt jaunuzņēmumu burbulis, kas plīsīs, un ka vajadzīga fokusa maiņa valsts līmenī, par prioritāti izvirzot biznesu, nevis inovācijas un izgudrojumus.

Gan Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumentos, gan Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā visu laiku skan – inovācijas, inovācijas, inovācijas. Piemērs ir "Stendera ziepju fabrika", kurā no inovācijām ir stipri maz, bet Ekonomikas ministrija to atzīst kā inovatīvu projektu. Kāpēc ar vārdu "inovācijas" maldinām cilvēkus? Tad vajadzētu pateikt, ka valstiskā līmenī atbalstām arī produktus, kas cilvēkiem ir vajadzīgi, nevis tikai inovācijas. Latvijā ir mazliet saslēgtas maldugunis. Tā vietā, lai teiktu, ka pamatkritērijs ir projekta pelnītspēja, visu laiku runājam par inovācijām, kas arī ir svarīgi, bet tas ir kā instruments, nevis kā mērķis.

Ja bizness pelnīs, valsts saņems atpakaļ naudu nodokļu veidā.

Tieši tā, un tad visas investīcijas aizies pareizā virzienā. Šobrīd ir nenormāli daudz sainvestēts tehnoloģijās, inovācijās, bet, ja tās nenes peļņu, tā ir tikai zaudēta nauda.

Kādas nozares tagad ir topā? Pirms dažiem gadiem tās bija mobilās aplikācijas, pēdējā laikā – finanšu IT risinājumu iesācējuzņēmumi.

Jūsu nosauktie biznesa virzieni joprojām ir modē, īpaši dažādi IT virzieni. Bet, paldies Dievam, ne tikai tie – pēdējā investīciju sesijā starp 13 projektiem ļoti daudzsološa bija sausā kafija šokolādes tāfelītes formā. Iedzerot tasi kafijas, tam ir ātrs, bet īslaicīgs efekts, pēc tam iestājas tādas kā paģiras un gribas nākamo kafijas tasīti. Enerģijas ziņā tā ir pamatīga lēkāšana. Sausā veidā kafija ir ļoti garšīga, ar ļoti vienmērīgu iedarbības efektu uz organismu.

Varbūt pasaulē ko līdzīgu atsevišķās vietās ir izgudrojuši, bet nav izteikta līdera, kura dēļ nevarētu šo produktu ražot Latvijā un iekarot pasauli. Šim projektam ir visas "start-up" pazīmes un piemīt manis jau iepriekš nosauktie labie kritēriji – ir produkts, klienti un komanda. Vēl vērtēsim, vai sausajā kafijā investēt biznesa eņģeļu naudu.

Vai nav tā, ka var būt labs produkts, bet grūti to reklamēt patērētājiem, samērā vājš mārketings?

Kad ir gatavs produkts un pirmie klienti, jaunuzņēmumam mārketings ir ļoti būtisks. Pat svarīgāks nekā tehnoloģija, kuru var kopēt vai uztaisīt ko līdzīgu. Taču, ja nebūs laba mārketinga vai pārdošanas instrumenta, tik un tā tas būs beigts zirgs. "Start-up" Latvijā tā ir viena no lielākajām problēmām: produkts ir, pirmie klienti ir, bet pārdot nevar. Tas ir lielākais klupšanas akmens.

Valsts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā dod iespēju maksāt mazākus nodokļus. Manuprāt, tas jau filozofiskajā būtībā ir nepareizi, jo "start-up" jau ir jāpalīdz tikt pie liela apgrozījuma, pie straujas izaugsmes. Un tad, kad ir strauja izaugsme, ir arī ienākumi un var nomaksāt nodokļus. Bet, nē, mēs iedodam iespēju nemaksāt nodokļus, līdz ar to psiholoģiski pieradinām, ka nodokļi varētu būt mazi. Tad, kad būs jāmaksā visi nodokļi, šie uzņēmumi sāks domāt, kā tos var optimizēt, vai arī bankrotēs.

Vienīgais, par ko jaunuzņēmumam ir jādomā: kā ieiet tirgū un dabūt no klientiem naudu.

Teicāt, ka produktus ir grūti pārdot. Kāpēc?

Cilvēki ir tik ļoti nodarbināti ar savām lietām, ka pieklauvēt pie viņu smadzenēm ir ļoti grūti. Lai kur skatāmies, visur ir reklāmas. Kad atnāk biznesa iesācējs ar projektu un es uzprasu, kā produktu pārdosi, viņš atbild: "Facebook", sociālie tīkli, digitālais mārketings. Bet tur ir visi, tās ir tukšas skaņas! Kā tur sasniegsi klientus? Tas ir tas jautājums, kas šobrīd ir daudz būtiskāks nekā visas pārējās lietas. Produktu jau Latvijā un pasaulē ir ļoti daudz un interesanti, bet...

Vēl viena slimība Latvijā – pretendēt uz "Kickstarter" (globāla pūļa finansējuma platforma – red.), mēģinot nošaut divus zaķus reizē – iegūt finansējumu un pirmos klientus. Taču tās ir muļķības, jo šī ir komerciāla platforma. Projekts ir aktuāls tikai pirmajā dienā, kad atrodas pirmajā lapā. Kad projekts no pirmās lapas pazūd, tā visi par to aizmirst. Cik esi naudu savācis pirmajā dienā, tik arī ir. Ja paskatāmies procentuāli, cik no Latvijas ir savākuši naudu un kampaņas beiguši veiksmīgi, tad tā ir traģēdija, nevis ieguvums. Tie ir tikai daži, kuri vēl paralēli organizēja nopietnas reklāmas aktivitātes.

Visi trīs puiši, kas "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" organizētajā akselerācijas fondu prezentācijā stāstīja par savu darbību, darbojās ārvalstīs – divi ASV, viens Eiropā. Vai Latvijas tirgus ir par mazu, lai kaut ko uzsāktu?

Jaunuzņēmuma uzsākšanai līdz produktam un pirmajam klientam Latvijā ir ļoti labi apstākļi. Vai biznesu ir iespējams šeit paplašināt? Mana atbilde: lielākajai daļai iesācējuzņēmumu jābūt gatavai braukt uz lielākiem tirgiem. Tad, kad nauda sapelnīta, var atgriezties un palīdzēt nākamajiem. Šeit ir laba vieta dzīvot, bet taisīt biznesu... Kā japāņi saka: mēs dzīvojam mežā, Rīga arī ir mežs un meža vidū ir mājas.

Arī Eiropas telpa "start-up" ne tuvu nav tik laba kā ASV. Ieteiktu Latvijā pārbaudīt produktu un uz ASV prom. Eiropa ir saskaldīta – valodās, valstīs, noteikumos utt. ASV ir daudz atvērtākas jaunumiem nekā Eiropa.

LatBAN kopā ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" īsteno pilotprojektu trīs miljonu eiro apmērā, kurā "Altum" ar biznesa eņģeļiem kopīgi finansē biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus.

Atbalstīti ir divi projekti, izskatām vairākus pieteikumus. Programma ir laba tādēļ, ka neprasa garantijas ne uzņēmuma vadībai, ne īpašniekiem. Kā nodrošinājums kalpo eņģeļu investīcija, un tiek ieķīlātas uzņēmuma daļas.  Pāris jaunuzņēmumu par to ir uztraukušies: ja vajadzēs nākamā līmeņa investīcijas, investori neinvestēs. Esmu ar atsevišķiem investoriem par to runājis, un viņi jau saprot, ka daļas var būt ieķīlātas. Jautājums ir – kādi ir kredīta nosacījumi un vai uzņēmums spēs tos pildīt. Ja jā, tad ķīlas tiesības jau nestāsies spēkā.

Šajās dienās parakstījām arī līgumu, ka šos pašus nosacījumus attiecinās arī uz investoru sindikātu, respektīvi, ne tikai uz LatBAN biedriem – biznesa eņģeļiem.

"Altum" mums palīdz organizēt arī investīciju sesijas. Ar savām biedru naudām – 200 eiro gadā - esam pa nullēm, bet "Altum" bija programma, kas atbalstīja jauno projektu konsultēšanu un atlasi. Līdz ar to pusi no sesiju organizēšanas izdevumiem sedz valstij piederošā attīstības institūcija.

Pēc Eiropas fondu otrā perioda beigām, pēc 2020. gada, finansējums varētu mazināties. Kā raugāties uz investīciju nākotni?

Par LatBAN virzienu es nebažījos, jo jūtu, ka ejam pareizā virzienā, biedru skaits, aktivitātes pieaug. Svarīga ir filozofijas maiņa Latvijā. Ja dažu gadu laikā iegūsim vērtīgu biznesa eņģeļu kompetenci, šī kustība turpināsies arī pēc tam, pat ja ES naudas vairs nebūs. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) runājām, ka arī reģionos varam veikt potenciālo investoru apzināšanu, organizēt eņģeļu kustību visā Latvijā, kas aptvertu arī konsultācijas inkubatorus, kas varētu reducēties ar personisko ieinteresētību investēt.

Bažas rada tikai tas, ka, ņemot vērā, ka biedrība ir diezgan jauna, līdz šim trūka biznesa eņģeļu kompetences. Kas ir biznesa eņģeļi? Tie ir cilvēki, kas paši ir uztaisījuši biznesu no nulles, nopelnījuši un gatavi dalīties ne tikai ar naudu, bet arī ar pieredzi, kas ir būtiski jauniem cilvēkiem, kas cenšas kļūt par uzņēmējiem.

Dīvaini, ka šobrīd Latvijā dažādās konferencēs uzstājas jaunuzņēmumu  pārstāvji un stāsta par pieredzi, kuru viņi vēl nav guvuši, – varbūt ir produkts, bet ne bizness ar peļņu. Dažas lietas, iespējams, viņi pasaka pareizi, bet ir dažas lietas, kuras, ārprāts, ja to ņems vērā jaunuzņēmumi, tad tā būs katastrofa. Bet viņi to ņem vērā – to redzam, kad viņi prezentē mums savus projektus. Viņiem, kā smejos, reizēm ir tādi tarakāni galvā, ka esam šokēti. Bet tāda ir tā vide. Biznesa eņģeļu kompetences šajā vidē nebija, mums ir svarīgi kompetenci noturēt un paplašināt.

Akselerācijas fondu prezentācijā izteicāt bažas, ka šie fondi nosmels jaunās idejas.

Jautājums, kurā virzienā šo fondu darbība aizies – vai tie ģenerēs, veicinās jaunos projektus. Ja ģenerēs, tas būs lieliski un 2020. gadā viss būs kārtībā. Un otrādi – ja akselerācijas fondi nosmels to, kā tirgū gandrīz jau vairs nav... Tad sēdēsim pie sasistas siles un būs vissliktākais scenārijs – būsim pacīnījušies par dažiem atlikušajiem labajiem projektiem un ar to viss beigsies.

Varbūt te palīdzētu ciešāka zinātnieku un uzņēmēju sadarbība? Iespējams, nemaz nezinām, cik unikālus produktus zinātnieki ir izgudrojuši, un nav, kas tos sāk ražot un pārdot.

Šajā virzienā ir pirmie soļi. Aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) bija pasākums, kurā mūsu investori vērtēja 59 projektus, un LIAA desmit labākajiem projektiem grib piešķirt katram 300 000 eiro komercializācijas uzsākšanai. Parasti šādus projektus vērtēja tikai ierēdņi. Šis ir pirmais gadījums, kad projektus vērtēja arī investori.

Manuprāt, Latvijas zinātnes darbības sistēma mazliet būtu jāmaina. Viens ir fundamentālā zinātne, bet otrs – lietišķā zinātne. Tai vajadzētu iet komercializācijas virzienā, ja ne – kādā brīdī finansējums būtu jāpārtrauc.

Lasīju, ka 21. gadsimtā inovāciju nākotne varētu būt IT un bioloģijas sinerģijai, izpētei šūnu līmenī.

Manuprāt, šajā brīdī ir apmulsums. Pērn investīcijas "start-up" uzņēmumos pasaulē nokritās uz pusi. Kā iemesli tiek minēti divi. Pirmais – investoriem nokritušas rozā brilles, "start-up" prezentētājus jau sāk saukt par pasaku teicējiem.

Otrais samulsuma iemesls – investori nesaprot, kas un kā mijiedarbosies. Piemēram, ir aplikācijas, ar kuru palīdzību restorānā var rezervēt galdiņu. Ir aplikācijas, kas dod iespēju uzzināt par dažādām atlaidēm restorānos, pasūtīt ēdienu uz mājām vai iedot oficiantam dzeramnaudu. Un ir vēl viena aplikācija, kas apvieno visas jau nosauktās iespējas. Ko investoram darīt? Kā izdomāt, kuru no aplikācijām klienti izmantos, bet kura nomirs?

Jūs atkal sakāt: IT, bioloģija. Cilvēki ir daudz investējuši un gaida reakciju, tendences, jo tagad ir ļoti grūts laiks, kad neko nevar saprast.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ir prasība par noteiktu skaitu darbinieku ar maģistra un doktora grādu. Kā vērtējat, cik liela nozīme vispār ir izglītībai biznesa projektos?

Vairāk nekā trim ceturtdaļām iesācējuzņēmumu pasaulē, kas ir sasnieguši miljarda vērtību, dibinātājiem nav maģistra grāda.

Kad LatBAN atnāk prezentēt biznesa ideju, paprasu, ar ko vēl plāno nodarboties bez biznesa idejas realizēšanas. Labi, hobijs. Tad vēl studijas. Izrādās, viņi ir otrā kursa studenti. Vai plānojat studēt? Jā, mums taču ir jāpabeidz augstskola, ko vecāki teiks! Tad ejiet un studējiet! Ja gribat apvienot "start-up" un studijas, tad es kā investors saku: paldies un uzredzēšanos! Ir jāizšķiras. Vienā gadījumā dabūsiet izglītību, kura visā pasaulē ir ilūzija par zināšanām, par ko turklāt paši vēl samaksāsiet. Otrā gadījumā jums maksās, ir fantastiskākā iespēja, un tās ir reālas biznesa zināšanas un prakse.

Savulaik pats esat nodibinājis "Augstskolu "Turība"" un tagad sakāt tādas lietas.

Kad nodibināju šo augstskolu, uzņēmējdarbības vadības programmā bija paredzēts, ka diplomu varēs saņemt tikai tie, kuri būs nodibinājuši savu pelnošu biznesu – tas būtu diplomdarbs. Taču 1996. gadā iznāca Augstskolu likums ar akreditācijas noteikumiem, kad bija jāizvēlas – vai nu zaudēt augstskolas statusu un turpināt iesākto, vai arī iet akreditācijas ceļu, bet aizmirst par to, ko esam iesākuši. Aptaujājām studentus – mums par traģēdiju 90% pateica, ka grib akreditētu diplomu, nevis reālas zināšanas un prasmes. Bijām pirmā Latvijas augstskola, kas akreditējās.

Protams, pasaulē ir dažas augstskolas, kas ir mēģinājušas izkāpt ārpus šī rāmja un daudzmaz sekmīgi darbojas.

Kāda jums pašam ir pieredze kā biznesa eņģelim?

Pats kā uzņēmējs nekad neesmu sadedzis, bet esmu investējis vairākos inovatīvos projektos un kļūdījies. Kāpēc būvēju LatBAN? Sapratu, ka ir vajadzīga pieredze un to var gūt tikai tad, kad ir redzēti daudzi projekti. Tāpēc radās LatBAN – lai radītu projektu plūsmu gan sev, gan citiem.  Pirms trim gadiem sākām klātienes projektu atlases, esmu visās piedalījies, konsultēju. Kādu laiku neinvestēju, tikai guvu pieredzi, lai saprastu vājās vietas. Pagājušogad atsāku investīcijas, un pagaidām šie projekti attīstās.  

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'inovācijas  'investīcijas  

  Ieteikt:  +15
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti