Piektdiena,
24. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Nevienlīdzīgas ienākumu sadales divas sejas  1


Ērika Šumilo,
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore

05.05.2017

ĪSUMĀ

  • Latvijai pēc EUROSTAT 2015. gada ienākumu datiem Džini indekss bija 34,5%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
  • Statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām.
  • Patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-1


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -1

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, raksturojot Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, norādīja, ka Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība, uzskatot to par nevēlamu parādību, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību. Arī citi starptautiskie un Latvijas eksperti iesaka īstenot politiku, kas mazinātu ienākumu sadales nevienlīdzību. Tiek ieteikts īstenot taisnīgāku nodokļu politiku un precīzāk novirzīt sociālos izdevumus mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, kā arī turpināt reformas profesionālajā izglītībā, lai veicinātu nodarbinātību.

Lai novērtētu ienākumu sadales nevienlīdzību atsevišķās valstīs un precīzāk salīdzinātu to starp valstīm, ekonomisti izmanto Džini indeksu. Latvijai saskaņā ar EUROSTAT 2015. gada ienākumu datiem Džini indekss bija 34,5%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Nevienlīdzības ietekme

Vienlaikus jāatzīmē, ka pārmērīgi vienlīdzīgs ienākumu sadalījums var nākt par sliktu jebkuras valsts ekonomikas izaugsmei. Sociālistisko valstu pieredze liecina, ka apzināti zemā nevienlīdzība cilvēkus nemotivēja produktīvi un apzinīgi strādāt, ražot kvalitatīvas preces. Tas kopumā palēnināja ekonomikas izaugsmi un pazemināja valsts iedzīvotāju dzīves līmeni.

Savukārt pretēja situācija – ienākumu sadales nevienlīdzība – var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, vairāk un labāk strādājot, paaugstinot savu izglītības līmeni un kvalifikāciju, iesaistoties uzņēmējdarbībā. Vienlaikus augsta ienākumu nevienlīdzība nelabvēlīgi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, palielinot trūcīgo iedzīvotāju slāni, pazeminot sabiedrības veselības stāvokli un izglītības līmeni, kā arī vairojot sociālo atstumtību un noziedzības pieaugumu.

Patiesais nevienlīdzības līmenis – vēl augstāks

Jāņem arī vēra, ka statistika pilnībā neparāda patieso ekonomiskā noslāņojuma līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, jo Džini indekss neatspoguļo to iedzīvotāju grupu, kuri darbojas ēnu ekonomikā, patiesos ienākumus. Tāpat statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām. Līdz ar to var uzskatīt, ka patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.

Cik vienlīdzīgai būtu jābūt ienākumu sadalei, lai Latvija varētu veiksmīgi attīstīties? Vienu pareizo atbildi sniegt nav iespējams. Taču viens ir skaidrs – neizvirzot sev mērķi panākt ienākumu sadales pilnīgu vienlīdzību, Latvijai būtu vismaz jācenšas to samazināt līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-1

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti