Esat strādājis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), rekrutēšanas un atlases centrā, jums ir dižkareivja pakāpe. Kā pa šiem gadiem ir mainījušies NBS?
Tomēr precizēšu. Mana pamatdarba vieta NBS rindās bija Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, kur nodienēju septiņus ar pusi gadus. No šodienas skatu punkta raugoties, bruņotie spēki ir piedzīvojuši radikālas pārmaiņas. Protams, izšķiroša nozīme ir finansējumam, kas tiek atvēlēts valsts aizsardzībai. Šodien, iebraucot jebkurā militārā vienībā, jūs arī redzēsiet militāru vienību – daudz modernāku un daudz labāk ekipētu nekā tas bija deviņdesmitajos gados. Ekonomiskās krīzes gadi bija smags pārbaudījums karavīriem. Tādēļ mans vislielākais paldies tiem, kuri ticēja, nepadevās un izturēja. Šodien atdodam parādu mūsu valsts bruņotajiem spēkiem. Par to man patiess gandarījums.
Kāds ir vissmagākais bruņojums, kas karavīram ir jānes?
Tas ir atkarīgs no bruņoto spēku veida, no tā, kādā vienībā karavīrs dien un kādi ir tās uzdevumi. Vispārīgi sakot, tas varētu būt ap 35 kilogramiem.
Esat teicis, ka Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu nerada bažas par sadarbību ar NATO drošības jautājumos. Cik droši varēsim justies jaunajā, 2017. gadā?
NATO ārlietu ministri 6. decembrī parakstīja vienošanos par ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES). Šīs vienošanās 42 punktu plānā paredzēta ciešāka sadarbība vairākās jomās, ieskaitot kiberdraudus un kiberkaru, operācijas Vidusjūrā un militārās mācības.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, prezentējot šo vienošanos, ir uzsvēruši, ka ar to sākas jauns un ļoti nozīmīgs laikmets ES un NATO sadarbībā. Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs ir paudis pilnīgu pārliecību par to, ka Savienotās Valstis paliks uzticīgas transatlantiskajām saitēm, paliks uzticīgas NATO un rīkosies atbilstoši Eiropai sniegtajām drošības garantijām.
ASV un NATO augstākās amatpersonas, atrodoties Briselē, šajā pašā dienā uzsvēra transatlantisko drošības saišu saglabāšanas nozīmi, šādi nepārprotami noraidot bažas pēc jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, piedaloties savā pēdējā NATO ministru sanāksmē Briselē, norādīja, ka ir vitāli svarīgi saglabāt vienotību.
Visi šie signāli un arī nākamā ASV prezidenta komandas veidošanas norise liecina par to, ka nav pamata spekulācijām par ASV attieksmes krasu mainīšanos pret drošību Eiropā un NATO kā kolektīvās drošības organizāciju.
Zviedrija plāno no 2018. gada atjaunot obligāto militāro dienestu. Vai Latvijā arī to vajadzētu darīt?
Es neatbalstu obligātā militārā dienesta atjaunošanu, jo tas nevar kalpot kā patriotisma skola, kā to bieži mēdz iedomāties šīs idejas aizstāvji. Patriotismu mēs mācāmies no saviem vecākiem, ģimenēm un pirmajiem skolotājiem. Tāpat ir aplami domāt, ka obligātais militārais dienests var kalpot jauniešu audzināšanas nolūkos, it īpaši tiem, kam nepieciešama stingrāka uzraudzība un disciplīna. Tas nav obligātā militārā dienesta uzdevums un nav arī mērķis. Visbeidzot ir jāņem vērā, ka šāda lēmuma īstenošanai ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi, kas būtu automātiski jāatņem profesionālajai armijai. Tas prasītu vairāku simtu miljonu eiro ieguldījumu.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?
Nedomāju, ka apzīmējums "lepojos" te būtu īsti vietā. Drīzāk es nevienu brīdi neesmu nožēlojis savu lēmumu par kandidēšanu uz aizsardzības ministra amatu. Pēc gada un pieciem mēnešiem, ko esmu pavadījis šajā ministrijā, esmu pateicīgs visiem, kas man uzticējās, iedrošināja un mani atbalstīja kā nākamo aizsardzības ministru.
Esat teicis, ka tieši ģeopolitiskā situācija bija tā, kas lika izšķirties par iešanu politikā. Vai arī otrreiz piekristu iesaistīties politikā?
Jā.
Esat bijis Latvijas Olimpiešu kluba prezidents, esat viens no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidentiem. Ņemot vērā neseno skandālu ar Latvijas Peldēšanas federāciju vasaras olimpisko spēļu kontekstā, vai LOK būtu jāmainās?
Es teiktu vēl plašāk. Ir jāmainās visai olimpiskajai kustībai pasaulē. Mēs jau šobrīd redzam, ka visnotaļ konservatīvi sporta veidi maina savus statūtus un noteikumus, lai dzīvotu un ietu līdzi laikam. Patiesībā tas ir stāsts par vērtībām un to, kas tad ir īstenās vērtības: sportists, treneris vai funkcionārs? Militārajā sistēmā vērtība ir karavīrs.
Kas sportam ir kopīgs ar politiku?
Ir jādzīvo līdzi laikam un jāprot mainīties. Ejot politikā, cilvēks grib sasniegt sevis izvirzītus mērķus. Arī sportā var augt tikai tad, ja ej uz rezultātu un mērķi.
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Vecāki, ģimene.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Sapņoju kļūt par ārstu, bet bija jāizvēlas, vai gribu sasniegt augstus rezultātus sportā, kuru kaldināšanā jau daudz bija ieguldīts, vai nu to visu aizmirstu un kļūstu par ārstu. Tāda bija mana izvēle.
Draugi jūs dēvē par Breksi. Vai jums ir bijusi vēl kāda iesauka?
Mazais portugālis. Mans brālis spēlēja basketbolu un viņam komandā bija iesauka Portugālis. Kad es pievienojos komandai, mani sāka saukt par Mazo portugāli.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Viennozīmīgi – ģimenei. Arī ceļošanai, krustvārdu mīklu minēšanai un lasīšanai.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Ja dari, tad dari pa īstam. Tu vari neuzvarēt, bet, ja būsi atdevis sevi visu un godīgi cīnījies, to novērtēs un cilvēki tevi cienīs.
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!
