Svētdiena,
26. marts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas jāzina par uztura līguma slēgšanu  1


Laura Studente,
LV portāls

17.02.2017

ĪSUMĀ

  • Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
  • Parasti ar uzturu saprot ēdienu, mitekli, apģērbu un kopšanu, bet, ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšanu un obligātās izglītības izmaksas.
  • Uztura devējam ir jāpilda prasības, kas norādītas līgumā.
  • Līgumā var noteikt tiesības uztura ņēmējam dzīvot nekustamajā īpašumā līdz mūža beigām.
  • Uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi, taču, ja pirmais nomirst devējs, tad pienākums personu uzturēt pāriet uz mantiniekiem, ja viņi piesakās mantojumam.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Ne katram vecumdienās ir kāds, kas par viņu var parūpēties. Vecam cilvēkam var nebūt tuvu radinieku, kas var palīdzēt ikdienas darbos – sagādāt pārtiku, medikamentus, apkurināt telpas vai izravēt dārzu. Šajā gadījumā palīdzīgu roku var sniegt, piemēram, kaimiņš. Taču, lai nodrošinātu, ka palīdzība tik tiešām tiek sniegta regulāri, ar otru personu var noslēgt uztura līgumu, kā atlīdzību par to atdodot savā īpašumā esošu mantisku vērtību vai, visbiežāk, nekustamo īpašumu.

Civillikums nosaka: ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.

Likums neierobežo vecumu, kas ļautu slēgt uztura līgumu. Uztura līgumu var slēgt arī starp radiniekiem. Piemēram, vecmāmiņa var slēgt uztura līgumu ar mazmeitu, kas viņu turpmāk īpaši aprūpētu. Uztura līgumu slēdz uztura ņēmējs (persona, kurai nepieciešams atbalsts) un uztura devējs (persona, kas atbalstu sniedz).

Uztura ņēmēja tiesība ir personiska – to var izmantot tikai pats ņēmējs. Šo tiesību nevar uzdāvināt, ne arī uztura ņēmēja nāves gadījumā mantot.

Par uztura apjomu jāvienojas pašiem līdzējiem

Ar uzturu, ja līgumā nav norunāts citādi, saprot ēdienu, mitekli, apģērbu un kopšanu, bet, ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšanu un obligātās izglītības izmaksas. Normatīvie akti nenosaka, cik lielam jābūt minimālajam uzturam, tāpēc par to jāvienojas pašiem līdzējiem. Līdzēji var vienoties arī par uztura apmēru, kas ir daudzreiz mazāks par valstī noteikto minimālo algu vai iztikas minimumu.

Tāpēc, lai izvairītos no neskaidrībām, uztura līgumā vēlams norādīt, ko tieši līdzēji uzskata par uzturu un kādā apmērā tas tiek dots. Piemēram:

  • medicīniska rakstura palīdzība: medikamentu iegāde, ārstēšanās apmaksa, nogādāšana pie ārsta;
  • pārtikas iegāde un tās nogādāšana uz mājām, pirkumu apmaksa;
  • komunālo pakalpojumu segšana, apkures nodrošināšana, remontdarbu veikšana par saviem līdzekļiem, malkas piegāde un apkurināšana;
  • pienākums pienācīgi apglabāt un izvadīt pēdējā gaitā u.c.

Uztura devējam ir jāpilda prasības, kas norādītas pušu parakstītajā līgumā. Piemēram, ja līgumā ir paredzēts, ka uztura devējs palīdzēs piegādāt malku uztura ņēmēja mājoklim, tad tas ir jādara un nevar aprobežoties tikai ar naudas došanu, jo līguma mērķis ir bijis saņemt praktisku, ikdienā nepieciešamu palīdzību.

Vienlaikus, kā savā atzinumā ir noteicis LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-227/2012.: svarīga nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu, proti, vai konkrētajā gadījumā prasītāja ir saņēmusi nepieciešamo uzturu un palīdzību. Tātad svarīgākais ir, vai persona reāli saņem līgumā noteikto, nevis tas, kas to sniedz. Līdz ar to, ja uztura devējs kāda iemesla dēļ uz laiku nevar pildīt līgumā noteikto, viņš to var deleģēt kādam citam.

Papildus uztura līgumā ieteicams norādīt, kādos gadījumos uztura ņēmējs un uztura devējs var prasīt uztura (naudas izteiksmē) pārrēķinu, piemēram, ja valstī ir palielinājušies/samazinājušies inflācijas rādītāji. Tāpat ir jānosaka, cik bieži to var darīt un ar kādiem dokumentiem tas jāpamato.

Līgumā jānosaka tiesība palikt vienīgajā mājoklī

Jāatceras – noslēdzot uztura līgumu un to reģistrējot zemesgrāmatā, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu uzreiz pāriet uz uztura devēju.

Taču var gadīties, ka nekustamais īpašums, kas norādīts līgumā, ir vienīgā uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā uztura līgumā ir jānorāda, ka uztura ņēmējs ir tiesīgs dzīvot nekustamajā īpašumā līdz pat sava mūža beigām. Tāpat ir jāprecizē, ka uztura devējs bez uztura ņēmēja rakstiskas piekrišanas nav tiesīgs nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Lai šie divi noteikumi būtu saistoši trešajām personām, tie ir jānostiprina zemesgrāmatā.

Būtiski norādīt, ka Civillikuma 2100. pants paredz ķīlas tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tādā gadījumā īpašuma ieguvējs nevar bez uztura saņēmēja piekrišanas pārdot vai citādi atsavināt nekustamo īpašumu, līdz ar to līguma darbības laikā pastāv iespēja to atprasīt, ja uztura devējs nepilda savas saistības.

Kur slēgt uztura līgumu?

Civillikums paredz, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Uztura līgums var būt sagatavots gan kā privāts dokuments, gan notariāls akts – sagatavots pie notāra un apliecināts.  Pie zvērināta notāra slēgts notariālais akts ir drošākais no apliecinājumiem.

Zvērināts notārs ir neitrāla persona, kas pārbaudīs līdzēju identitāti, rīcībspēju un nepieciešamības gadījumā arī pārstāvības tiesības (ja kāda no pusēm rīkosies uz pilnvaras pamata). Gadījumā, ja notāram radīsies pamatotas šaubas, ka kāda no pusēm nav rīcībspējīga vai nesaprot darījuma būtību un tā sekas, viņš līgumu apliecināt atteiks.

Viens parakstītā uztura līguma oriģināls glabāsies zvērināta notāra arhīvā. Tas būs noderīgi gadījumā, ja kāda no pusēm pazaudēs savu līguma eksemplāru, jo tad būs iespēja saņemt notariālā akta izrakstu. Šāda iespēja nepastāv, ja uz līguma tiek apliecināts tikai līdzēju parakstu īstums.

Dzīvesvietai tuvākā notāra kontaktinformāciju var sameklēt mājaslapā www.latvijasnotars.lv, kurā ir sniegts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.

Ja uztura ņēmējam ir parādsaistības

Pirms slēgt uztura līgumu, uztura devējam jānoskaidro, vai uztura ņēmējs ir uzņēmies parādsaistības. Gadījumā, ja uztura ņēmējs nevarēs nokārtot uzņemtās saistības, kreditors savus prasījumus varēs vērst arī pret nekustamo īpašumu, kuru uztura ņēmējs atsavinājis uztura devējam.

Tas gan attiecas tikai uz saistībām, kas radušās pirms uztura līguma noslēgšanas. Ja uztura ņēmējs parādsaistības uzņemas pēc līguma noslēgšanas, piedziņu vērš uz uzturu un pārējām uztura ņēmējam faktiski piederošajām mantām.

Uztura devēja pienākums pāriet viņa mantiniekiem

Uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi. Taču dzīvē var gadīties visādi, un pirmais aizsaulē var doties arī uztura devējs. Tādā gadījumā pienākums aprūpēt uztura ņēmēju pāriet uz uztura devēja mantiniekiem. Tas gan notiek tikai tādā gadījumā, ja mantinieki ir pieteikušies uz atstāto mantojumu un par tādiem apstiprināti. Ja mantinieki nevēlas dot uzturu, tad viņiem ir jāatsakās no pilnīgi visa mantojuma. Civillikums neparedz iespēju mantot tikai kādu daļu no mantojuma masas.

Atšķirībā no dāvinājuma līguma, kad neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki pret apdāvināto var vērst savus prasījumus, uztura līguma gadījumā šādas iespējas tiem nepastāv. Strīdus jāizšķir tiesā.

Kā var atteikties no uztura līguma?

No uztura līguma vienpusēji var atteikties gan tā devējs, gan ņēmējs. Tomēr tam par pamatu jābūt svarīgiem iemesliem, kurus izvērtēs tiesa.

Uztura devēju var vainot ne tikai tādos gadījumos, kad viņš nepilda savas saistības, bet kad viņš uztura ņēmēju atstājis bezpalīdzīgā stāvoklī, izturas amorāli, netikumiski, piemēram, terorizē ņēmēju, vēlas panākt tā veselības pasliktināšanos ar mērķi pēc iespējas ātrāk iegūt atvēlēto īpašumu.

Ja tiesa uztura līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs ir tiesīgs atprasīt nodoto mantisko vērtību (arī nekustamo īpašumu), neatmaksājot saņemto uzturu.

Citos līguma izbeiguma gadījumos uztura devējam jāatdod uztura ņēmējam vai tā tiesību pēcniekam saņemtā mantiskā vērtība, savukārt viņš dabū atpakaļ visu, ko viņš nodevis uztura ņēmējam virs likumisko procentu apmēra.

Īpašumtiesību atjaunošanas gadījumā tiek arī dzēsta uz nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība. Savukārt, ja uztura līgums tiek atcelts citā gadījumā, tad uztura devējs saņem atpakaļ visu jau nodoto uzturu (atskaitot likumiskos 6 procentus gadā) un nodod uztura ņēmējam saņemto mantisko vērtību.

Civillikuma 2106. pants nosaka gadījumus, kad uztura līgumu neatceļ:

  1. ja ciests pārmērīgs zaudējums;
  2. ja uztura ņēmējam vēlāk dzimst bērni. 

Līdz ar to uztura līgumu nelauž, ja, piemēram, uztura ņēmējs nodzīvojis neparedzēti ilgu mūžu un tamdēļ dotā uztura vērtība jau ir pārsniegusi saņemtā nekustamā īpašuma vērtību.

Cik izmaksā uztura līguma slēgšana?

Dodoties pie notāra, abiem līgumslēdzējiem līdzi ir jāņem personu apliecinoši dokumenti, kā arī nekustamā īpašuma zemesgrāmatas apliecība.

Zvērināta notāra atlīdzība par uztura līguma sagatavošanu, apliecināšanu, nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatai tiek aprēķināta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 377 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" un atlīdzība ir atkarīga no darījuma summas, skaidro zvērināta notāre Anta Maldupe Krūmiņa.

Nostiprinot uztura devēja īpašuma tiesības zemesgrāmatā, jāmaksā:

  • valsts nodeva 2% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības vai no summas, ko iegūst, uztura maksājuma summu gadā reizinot ar 10 (uztura summa mēnesī x 12 x 10) (valsts nodevu maksā no lielākās summas), savukārt valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem ir 0,5% apmērā;
  • valsts nodeva par ķīlas tiesības nostiprināšanu: 0,1 % apmērā no ķīlas tiesības uztura apmērā vērtības;
  • kancelejas nodeva: par jaunas tiesības nostiprinājumu 14,23 eiro, par hipotēkas nostiprināšanu – 14,23 eiro, par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro.

Ja uztura ņēmējs ir reģistrētā laulībā un nekustamais īpašums iegūts laulības laikā, tad uztura līguma noslēgšanai ir nepieciešama otra laulātā rakstiska piekrišana. Taču, ja īpašums iegūts laulības laikā, bet bezatlīdzības ceļā, piemēram, kā mantojums vai dāvinājums, kā arī tad, ja starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums par visas mantas šķirtību, laulātā piekrišana nav nepieciešama.

Nostiprinot uztura devēja īpašumtiesības zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno pašvaldības, kurā dzīvo uztura ņēmējs, izsniegta izziņa par iztikas minimumu.

Tā kā uztura līgums ir viens no atsavinājuma līgumu veidiem, uztura līguma noslēgšanas gadījumā uztura devējs iegūst nekustamo īpašumu pret atlīdzību un viņam neveidojas ar nodokli apliekams objekts un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.

Uztura līguma gadījumā nekustamo īpašumu nevis uzdāvina, bet atsavina. Tātad uztura devējam nav jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai samaksātu nodokli par nekustamā īpašuma iegūšanu.

Svarīgi atcerēties! Ja ir noslēgts uztura līgums, tad uztura ņēmējs nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu – to paredz MK noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu". Arī tādā gadījumā, ja uztura ņēmējs atbildīs visiem trūcīgas personas kritērijiem, viņš par tādu oficiāli kļūt nevarēs.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +2
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti