Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunā kārtība sniegs iespēju pētniekiem iegūt atļauju izmantot pacienta medicīniskos datus gadījumos, kas minēti Pacientu tiesību likumā.
LV portāla kolāža
Medicīnas un veselības politikas attīstība nav iedomājama bez pētnieciskā darba medicīnas, sabiedrības veselības un veselības aprūpes jomā. Arī Latvijā šādi sabiedrībai nozīmīgi pētījumi notiek un saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes sniegto informāciju ik gadu tiek izstrādāti ap četriem tūkstošiem dažāda mēroga pētījumu, sākot ar studentu bakalaura un maģistra darbiem un beidzot ar starptautisku kongresu tēzēm un publikācijām recenzējamos zinātniskos medicīnas žurnālos.
Līdzšinējā kārtība bija šķērslis pētnieciskajā darbā
Vienlīdz, neskatoties uz šādu pētījumu sabiedrisko nozīmību, medicīnas datu izmantošana allaž bijusi kutelīga tēma un lielākajā daļā pētījumu veselības un medicīnas jomā tiek izmantoti dati, pēc kuriem nav iespējams tiešā vai netiešā veidā identificēt pacienta personību. "Taču ne vienmēr tikai ar datubāzēs un reģistros pieejamo informāciju pietiek, lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus," norāda Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere.
"Dažkārt, lai sasniegtu pētījuma mērķi, nepieciešams iegūt un apkopot plašāku informāciju par konkrētiem pacientiem no dažādiem datu avotiem. Tamdēļ kādā no šāda pētījuma posmiem pētnieku rīcībā nonāk informācija, saskaņā ar kuru konkrētais pacients ir identificējams," viņa skaidro. Piemēram, runa ir par konkrētu pacientu personas kodu vai pat visu slimības vēsturi/medicīnisko dokumentāciju. Taču būtiski uzsvērt, ka šādā gadījumā pacientu identificē tikai pētnieks un vēlāk, publicējot pētījuma rezultātus, pacienta personificētie dati zināmi nekļūs.
"Dažkārt, lai sasniegtu pētījuma mērķi, nepieciešams iegūt un apkopot plašāku informāciju par konkrētiem pacientiem no dažādiem datu avotiem."
Atbilstoši līdzšinējai kārtībai, lai pētnieki, tai skaitā veselības un medicīnas jomas studenti, savos pētījumos varētu piekļūt personificētiem medicīnas datiem, bija nepieciešama konkrētās personas rakstveida piekrišana. Nereti šāda prasība padziļinātu izpēti padarīja teju neiespējamu, jo pētījumā ir jāiekļauj dati pat par vairākiem tūkstošiem pacientu un objektīvi ar samērīgiem līdzekļiem iegūt tik daudz pacientu pozitīvu atbildi reāli nav iespējams.
Minētos nosacījumus teorētiski bija iespējams apiet tikai izņēmuma gadījumos, ja vienlaikus pastāvēja Pacientu tiesību likuma 10.panta astotajā daļā norādītie nosacījumi:
Taču, iztrūkstot kārtības noteikumiem, kādā kompetenta valsts pārvaldes iestāde īsteno atļaujas izsniegšanu pieejai personificētiem medicīnas datiem, šī norma praktiski nedarbojās.
Noteikta jauna kārtība personificētu datu izmantošanai
Līdz ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.446 "Kārtība, kādā atļauj izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā" kā kompetentā iestāde, kas noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju izmantot medicīniskajos dokumentos fiksēto pacientu datus konkrētā pētījumā ir noteikts Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
"Jaunā kārtība sniegs iespēju pētniekiem iegūt atļauju izmantot pacienta medicīniskos datus gadījumos, kas aprakstīti Pacientu tiesību likumā," norāda Veselības ministrijas pārstāve Agnese Gusarova. Tas gan automātiski nenozīmē, ka pacientu dati turpmāk dažādos pētījumos tiks plaši izmantoti. Ar mērķi nepieļaut pacienta datu prettiesisku izmantošanu, noteikumos iekļauta virkne prasību personai, kura vēlas saņemt atļauju. Atbilstoši MK noteikumu 6.punktam SPKC ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja vienlaikus pastāvēs vairāki nosacījumi:
Kārtība liek uzdot jautājumus par nosacījumu piemērošanu
Atbildot uz jautājumu, vai jaunā kārtība pacientu medicīnisko datu izmantošanai pētījumos neapdraud personas datu neaizskaramību un personas tiesības uz privātumu, Pacientu ombuds atgādina, ka pastāv personas pamattiesību, tai skaitā privātās dzīves neaizskaramības ierobežojumi, vērtējot samērīgumu un ieguvumu starp indivīda un sabiedrības interesēm.
Taču vienlaikus, Pacientu ombuda ieskatā, pastāv vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar jaunās kārtības praktisku piemērošanu. Piemēram, kāds būs kompetentās iestādes skatījums uz pētījuma nozīmīgumu sabiedrības interesēs? Pacientu ombuds uzskata, ka šādi pētījumi, kas tiek veikti bez pacienta piekrišanas, ir pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos, kad saskatāms būtisks sabiedrības labums un pētījuma rezultāts sniegs ievērojamu devumu sabiedrības vai kādas sabiedrības grupas veselības veicināšanā/uzlabošanā.
"Būtu nepieciešams ieviest sistēmu, kurā pacientam ir tiesības izvēlēties un būt informētam sniegt aizliegumu šādiem pētījumiem."
Tāpat būtisks ir jautājums, vai tiks noteikts identificējamā pacienta sniegto datu apjoms? "Domājams, pētījuma veikšanai nebūs nepieciešami visi personas dati. Piemēram, ja kāda jautājuma izpētei ir nepieciešams zināt informāciju par pacientu dzīvesvietu, lai veiktu pētījumu par konkrētas vietas ietekmi uz iedzīvotāju veselību, tādā gadījumā nav nepieciešami visi personas dati, piemēram, vārds, uzvārds, personas kods," spriež pacientu tiesību aizstāvis.
Turklāt, raugoties no pacientu tiesību puses, ir saprotams, ka pacienti nevēlēsies, lai tik privāta informācija nonāktu trešās personas rīcībā, neskatoties uz nekādiem sabiedrības ieguvumiem un noteiktajiem datu drošības pasākumiem.
Pacientam ir tiesības aizliegt savu medicīnisko datu izmantošanu
Veselības ministrija uzsver: arī turpmāk pacientam būs tiesības aizliegt izmantot savus medicīniskos datus pētniecībā.
Lai liegtu piekļuvi savas medicīniskās dokumentācijas datu izmantošanai, "pacientam pašam, viņa pilnvarotajai personai vai likumiskajam pārstāvim ir speciāli jāvēršas ārstniecības iestādē, kuras rīcībā ir pacienta dati, un rakstveidā jāaizliedz medicīnisko datu nodošana pētniekam," par šā brīža iespējām stāsta SPKC pārstāve E.Tettere.
Vienlaikus skaidrs, ka reti kurš, izrakstoties no slimnīcas, par to zinās un aizdomāsies. Tāpēc no pacientu tiesību un datu aizsardzības aspekta, iespējams, būtu vēlams pacientus kaut kādā veidā informēt par šo normu, piemēram, brīdī, kad tiek parakstīts līgums ar ārstniecības iestādi vai saņemts slimnīcas izraksts. Arī Pacientu ombuds piekrīt, ka būtu nepieciešams ieviest sistēmu, kurā pacientam ir tiesības izvēlēties un būt informētam sniegt aizliegumu šādiem pētījumiem. Šādai sistēmai vajadzētu darboties pastāvīgi, tad arī tas neprasīs lielus resursus.
Pašlaik, kā norāda E.Tettere, paredzēts, ka, pabeidzot darbu pie vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas otrās kārtas, pacientam pašam vai viņa likumiskajam pārstāvim būs vienkārša iespēja veselības informācijas sistēmā pašiem atzīmēt, ka pacients aizliedz savu medicīnisko datu nodošanu pētniekam. Taču, kā zināms, ar e-veselības projekta ieviešanu īsti nesokas, tāpēc šobrīd grūti prognozēt, kad šāds tehniskais risinājums varētu būt pieejams.
Tādējādi paziņojums par pacienta datu izmantošanas aizliegumu ir un paliek paša pacienta atbildība.
