Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1
tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.
Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un
humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits
inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem
15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %)
studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts
budžeta līdzekļiem.
Studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un
25 koledžās –, kas ir par 4 iestādēm mazāk nekā pērn. Studentu vidū populārākās
nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, ko apgūst 42,1 % studentu,
savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9 %. Šajā akadēmiskajā gadā par
3,2 % pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.
Strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010. gada tas ir samazinājies
gandrīz divas reizes. 2017. gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši
studentu, kas ir par 7,7 % mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5
% bija sievietes.
Tikmēr gada laikā ir ievērojami audzis mobilo studentu skaits (studenti, kas
iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Patlaban augstskolās studē
7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4 % vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā
no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7 %) ir vīrieši.
Par 7 % sarucis uzņemto audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā
2017./2018. mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši
audzēkņu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās
izglītības iestādēs (par piecām mazāk nekā pirms gada) un 11 koledžās.
Vispopulārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas
– tās attiecīgi apgūst 35,4 % un 25,4 % audzēkņu.
Pēc būtiska kāpuma 2016. gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto
audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības uzsākuši 11,6
tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par
14,3 % – vērojams sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5 % un 8 % – pakalpojumu
un inženierzinātņu jomā.
Līdzīgi kā pērn, arī 2017. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši
audzēkņu. No tiem 35,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un
būvniecības jomā, savukārt 26,4 % – pakalpojumu sfērā.
Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās un profesionālās izglītības
statistikas rādītājiem būs pieejama 5. martā CSP datubāzes sadaļā
Izglītība.