Uzrunājot konferences dalībniekus, M. Kučinskis norādīja, ka šodien KP ir iestāde, ar kuru tiek saistītas lielas cerības, vienlaikus paužot gandarījumu, ka, virzot apstiprināšanai nākamā gada budžetu, ir izdevies atbrīvot KP no sastingušās darba algu sistēmas, kas būtiski bremzējusi šīs padomes iespējas pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus un piesaistīt tai jaunus perspektīvus darbiniekus. "Ceru, ka lēmums, kurš ļaus palielināt padomes darbinieku algas, veicinās tās analītisko potenciālu un prasmes atklāt negodīgas konkurences gadījumus. Tas palīdzēs audzēt KP reputāciju un ietekmi, kura ne vienmēr ir ierakstāma likumos. Manā ieskatā tas bija vajadzīgs un ilgi gaidīts lēmums," sacīja M. Kučinskis.
Viņš arī uzsvēra, ka, lai gan konkurences uzraudzība Latvijā pastāv jau 25 gadus, joprojām ir ziņas par sarunātiem konkursiem, par īpaši aprūpētiem partiju ziedotājiem un daudziem citiem patiesiem vai izdomātiem notikumiem, kuri saindē konkurences vidi, vairo šaubas un rada neticību valstij. "Šaubu saknes aug no mūsu totalitārās pagātnes, kad konkurences jēdziens nedrīkstēja pastāvēt, tās arī aug no pēdējo 20 gadu biznesa prakses, kad partiju sponsoru intereses bieži vien kāpa pāri jebkura konkursa nosacījumiem un arī likumam," teica Ministru prezidents.
Tāpat tika norādīts, ka viens no pašreizējās valdības ideoloģiskajiem uzstādījumiem ir veicināt horizontālo sadarbību dažādu ministriju un iestāžu starpā. Mērķis ir skaidrs – nevienas ministrijas vai iestādes nolikumos ierakstītais pants vai punkts nedrīkst kļūt par šķērsli sadarbībai visas sabiedrības un valsts interesēs. Ministru prezidents atzina, ka KP ir viens no pozitīvākajiem piemēriem šādai sadarbībai – savstarpējā uzticība KP, KNAB un Valsts ieņēmuma dienesta vadības starpā palielina visu šo dienestu efektivitāti. "Informācijas apmaiņa, mijiedarbība, prasme pieņemt racionālus lēmumus liecina par šo dienestu profesionālo briedumu. Šādā nozīmē KP var kalpot par pozitīvu piemēru visām ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm," tā M. Kučinskis.
