Prioritārie virzieni 2018. līdz 2021.gadam:
- Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai;
- Energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas;
- Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana;
- Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija;
- Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
- Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja;
- Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi;
- Latvijas valstiskums, valoda un vērtības.
IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem. Visi zinātnieki, neatkarīgi no specializācijas, varēs iesaistīties projektos.
Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - jau 14 miljonus eiro.
Līdz 2017.gada beigām ir spēkā šādi seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija; inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas; sabiedrības veselība; vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana; valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība; letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojās ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.
Nepieciešamība pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus saistīta ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās - norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri veica IZM pasūtīto pētījumu par prioritārajiem virzieniem zinātnē. Iedzīvotāji pētījuma veicējiem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, saistībā ar veselību un pārtikas kvalitāti, savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki nereti norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.
Pētījums "Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas" pieejams IZM mājas lapā.
Ar MK rīkojuma projektu "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021.gadā" var iepazīties MK mājaslapā.
Iedzīvotāji par prioritārajiem virzieniem aicināti izteikties atvērtajā diskusijā ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem. Diskusija notiks 26. oktobrī pulksten 10 Rīgas Juridiskajā augstskolā (Strēlnieku ielā 4k-2). Reģistrēšanās atvērtai diskusijai par prioritāriem virzieniem zinātnē: http://ej.uz/strukturfondizinatnei
