Vecmuižas manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas par Vecmuižas manufaktūru vēstures avotos sastopamas 1650. gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā tiek veikta ar netiešo metodi, t.i. domnu. Bez tam kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.
Vecmuižas manufaktūra salīdzinājumā ar citam zināmajām hercoga laika dzelzs ražotņu vietām ir samērā maz postīta. Līdz ar to, veicot izpēti šajā objektā, pastāv iespēja rekonstruēt manufaktūras apjomus un izvietojumu, kā arī iegūt jaunas ziņas par metodēm, kas pielietotas dzelzs iegūšanā.
Šogad arheoloģiskā izpēte tiek veikta laikā no 7. līdz 25. augustam. Pirmajā nedēļā neliela pētnieku komanda veica teritorijas zondēšanu un paraugu vākšanu, konstatējot, ka kultūrslānis manufaktūras teritorijā sasniedz vismaz trīs metrus, kā arī secinot, ka tā ir plašāka nekā bija uzskatīts iepriekš. 15. augustā uzsākti arheoloģiskie izrakumi trīs laukumos.
Zinātnisko izpēti veic LU LVI speciālisti ar Vecumnieku novada domes atbalstu. Projekta realizācija iespējama, pateicoties efektīvās sadarbības projektam, kuru finansē LU un Vecumnieku novada dome. Projekta zinātniskā vadītāja ir LU LVI vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva, izrakumus vada LU LVI arheoloģe Dita Auziņa un izrakumos piedalās Latvijas Universitātes studenti.
