Aptaujājot 3117 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tika noskaidroti Latvijas iedzīvotāju (gan to, kas iepriekš vērsušies sociālajā dienestā, gan iedzīvotāju, kam nav bijusi saskare ar sociālo dienestu) priekšstati par aktuālākajām sociālajām problēmām un sociālā dienesta uzdevumiem, kuri jārisina pašvaldībā, kā arī tas, cik labi vai slikti pēc iedzīvotāju domām pašvaldības sociālais dienests pilda šos uzdevumus.
Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vissvarīgākais no sociālā dienesta darba uzdevumiem ir atbalsts tiem, kas par sevi spēj parūpēties vismazāk un vienlaikus veido būtisku iedzīvotāju daļu – atbalsts veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, atbalsts ģimenēm ar bērniem, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi, un palīdzība savstarpējo attiecību un uzvedības problēmu risināšanā. Tāpat cilvēki uzskata, ka būtisks uzdevums ir arī atbalsta sniegšana aizbildņiem un audžuģimenēm, kuri ņem savā aprūpē bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus. Neatņemami svarīgo sociālo dienesta darba uzdevumu sarakstā ir arī dažāda veida sociālā palīdzība (pabalsti, brīvpusdienas, pārtikas pakas u.c.) un sociālie pakalpojumi.
Latvijas iedzīvotāji norāda, ka galvenie iemesli, kuru dēļ viņi meklētu palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā, ir nepietiekami iztikas līdzekļi, nelaimes gadījums, kad vajadzīga palīdzība, nepieciešamība pēc atbalsta vecu cilvēku un personu ar invaliditāti aprūpei, kā arī bezdarbs un darbavietas trūkums. 23 procenti aptaujāto paši vai viņu ģimenes locekļi pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies vai sadarbojušies ar pašvaldības sociālo dienestu un kopumā pozitīvi vērtē sociālā dienesta darbinieku profesionalitāti un komunikāciju ar klientu, tomēr ir jomas (informācijas un vides pieejamība, saskarsmes ar klientu pilnveidošana), kurās nepieciešams uzlabot sociālo dienestu un sociālo darbinieku sniegumu.
Pētījuma dati rāda, ka ir neliela iedzīvotāju daļa (8 procenti aptaujāto), kas nevēršas dienestā negatīvo priekšstatu un informācijas trūkuma dēļ. Tāpat iedzīvotājiem kopumā ir vājš priekšstats par citiem sociālā dienesta uzdevumiem ārpus sociālās palīdzības (pabalsti, brīvpusdienas, pārtikas pakas u.c.), turklāt visbiežāk ar sociālā dienesta klientu grupu tiek asociētas tikai trūcīgās un maznodrošinātas personas. Kā liecina pētījuma rezultāti, nedaudz vairāk par pusi aptaujāto sociālo dienestu klientu pēdējo divu gadu laikā vērsušies sociālajā dienestā, lai saņemtu tikai sociālo palīdzību, tādējādi ne tikai iedzīvotājiem kopumā, bet arī sociālā dienesta klientiem nav bijusi pietiekama saskarsme ar profesionālu sociālo darbu, kas vērsts uz klientu pašu iesaisti savas situācijas risināšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī klientu resursu apzināšanā un stiprināšanā.
Analizējot pētījuma pirmos rezultātus secināts, ka ļoti būtiski ir mazināt sabiedrībā izveidojušos stereotipus par sociālo dienestu lomu un mērķauditoriju, kā arī stiprināt saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Tāpēc LM Eiropas struktūrfonda līdzfinansētā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros rīko diskusijas, apmācības un konferences sociālajiem darbiniekiem, kā arī laikā no 2018. līdz 2020. gadam īstenos informatīvo kampaņu par sociālo darbu, sociālo dienestu kompetenci un sociālo darbu kopienā.
Savukārt plašāku sabiedrību jau tuvākajā laikā LM pārstāvji uzrunās Cēsīs 30. jūnijā plkst. 18.00, piedaloties sarunu festivālā LAMPA, kur diskusijā "Kāds ir sabiedrības pasūtījums: sociālais darbinieks – dežurants vai "iespējotājs"?" aicinās aizdomāties par sociālā darba lomu un sociālo problēmu risināšanu sabiedrībā, kā arī turpinās iepriekšējos pasākumos iesākto sarunu par ētikas nozīmi profesionālā sociālajā darbā.
Pētījums tiek īstenots ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.
