Diskusijā iespaidos par līdzšinējo sadarbību ar Dienvidkoreju un nākotnes plāniem dalījās koka palešu ražotāja Palleteries, tūrisma kompānijas TAS, pārtikas grupas NP Foods un kūdras ražotāju Nord Agri pārstāvji. Uzņēmēji uzsvēra Korejas tirgus specifiskās iezīmes: ilgstošu potenciālā sadarbības partnera izvērtēšanu, korejiešu valodas zināšanu, kā arī valsts pārstāvniecības Seulā nepieciešamību. Viņi arī akcentēja, ka korejieši nereti dod priekšroku vietējo zīmolu ražojumiem.
Atverot vēstniecību Rīgā jau 2013. gadā, Korejas Republika uzsvēra ieinteresētību padziļināt mūsu valstu divpusējo sadarbību. Savukārt vēstniecības atvēršana un pastāvīga Latvijas diplomātu klātbūtne Korejas Republikā dos iespēju paplašināt sadarbību kā uzņēmējdarbības jomā, tā arī investīciju piesaistē.
Latvijas un Korejas Republikas divpusējās attiecības pēdējos gados piedzīvojušas pozitīvu attīstību – veidojas regulārs politiskais dialogs, pieaug tirdzniecības apjomi, kā arī abu valstu iedzīvotāju kontakti. Ir izveidota stabila līgumtiesiskā bāze turpmākai ekonomiskai sadarbībai. Spēkā ir ES–Korejas Brīvās tirdzniecības līgums, Latvijas–Korejas dubultnodokļu un investīciju aizsardzības līgumi, un darbojas bezvīzu režīms.
2014. gadā Korejas Republika bija otrs lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris Āzijā pēc Ķīnas. Abu valstu kopējais tirdzniecības apjoms 2014. gadā sasniedza 98 miljonus EUR un pēc pašreizējās dinamikas šogad pārsniegs 100 miljonus EUR. Pateicoties noslēgtajam ES-Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līgumam, divpusējās tirdzniecības apjomi pēdējos gados būtiski palielinās. Nozīmīgākais preču tirdzniecības pieaugums vērojams koksnes un koka izstrādājumu, kā arī minerālo produktu eksportā.
Preses un informācijas nodaļa
