Svētdiena,
25. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vislētākā ir nepatērētā enerģija


Jānis Kalns
16.05.2014

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Šobrīd, ņemot vērā jauno ģeopolitisko situāciju, tiek apspriesti un meklēti dažādi Latvijas enerģētikas attīstības ceļi nākotnē. Energoresursu patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana ir iekļauta visos stratēģiskajos valsts dokumentos. Ja enerģiju izmantosim racionāli, tā mazāk būs jāpērk no ārvalstīm. Tātad, no vienas puses, tas ir stratēģisks drošības jautājums, no otras - mūsu valsts un tās iedzīvotāji nav tik bagāti, lai nedomātu par saviem izdevumiem. Tāpēc nepieciešams īstenot virkni pasākumu, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, valsts un pašvaldību ēkās, jo vislētākā ir nepatērētā enerģija.

Viens no enerģijas racionālas izmantošanas virzieniem ir ēku renovācija jeb siltināšana. Par energoefektīvas ēkas tehniskajiem risinājumiem, pasūtītāja noteiktām prasībām, būvnieka, būvuzrauga, pasūtītāja un projektētāja sadarbības nozīmīgākajiem aspektiem nesen sprieda Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā "Kāda ir energoefektīva ēka? Nosacījumi un pieredze".

Pasīvā ēka – risinājums nākotnei

Pirms gadiem trīsdesmit uzbūvētai ēkai, lai uzturētu normālu iekštelpu temperatūru, enerģijas patēriņš apkurei parasti svārstās ap 180 un vairāk kilovatstundām uz kvadrātmetru (kWh/m2). Renovētās ēkās un jaunajos projektos siltumenerģijas patēriņš parasti ir divas reizes mazāks. Taču arī tas joprojām ir pārāk liels, uzskata eksperti.

Tāpēc pēdējā laikā būvnieku skatieni arvien biežāk vēršas tā dēvēto pasīvo māju virzienā. Šādai ēkai ir minimālas vajadzības pēc apkures, līdz ar to tās enerģijas patēriņš ir ļoti zems.

Par pasīvo namu var uzskatīt būvi, ja tās nepieciešamais siltumenerģijas patēriņš nepārsniedz 15 kWh/m2 gadā, bet kopējais primārās enerģijas patēriņš siltumam, siltajam ūdenim un elektrībai gadā nepārsniedz 120 kWh/m2.  Turklāt pasīvās mājas specifikācija nav domāta tikai dzīvojamām mājām, par tādu var kļūt skola, bērnudārzs vai ražotne. 

Šādu mērķi kopā ar pasūtītāju izvirzīja arhitektu birojs "Krauklis Grende", sākot izstrādāt Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas renovācijas projektu. Šis projekts pērn ieguva galveno balvu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā".

Dienesta viesnīcā tika sasniegts zema enerģijas patēriņa ēkas standarts, izmantojot ievērojamu siltumizolācijas slāni, trīsstiklu pakešu logus un izbūvējot mehānisko rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu veica, izveidojot uz ārsienām un jumta koka karkasu, kurā ievietoja mīksto minerālvates siltumizolāciju. Ēkai tika arī pārbūvēts jumts.

Par vienu no galvenajām šī projekta problēmām arhitektu biroja "Krauklis Grende" arhitekts Ervīns Krauklis uzskata ventilācijas sistēmas ierīkošanu. "Tāpat kā daudzās padomju laika ēkās, arī Ērgļos iekštelpu griestu augstums neļāva izvietot ventilācijas maģistrālos vadus," stāsta arhitekts. "Tāpēc ventilācijas sistēmu ievietojām jaunajā ēkas čaulā: tā bija pietiekami bieza, lai izveidotu maģistrālo vadu sistēmu.

"Būtisks ir jautājums – cik ilgā laikā atmaksājas šādas ēkas renovācija līdz pasīvam standartam?"

Jāpiebilst, ka ārējās koka konstrukcijas veidošanai kā nesošo elementu izmantojām esošos pilastrus." Pirms renovācijas Ērgļu vidusskolas dienesta viesnīca apkurei patērēja 155 kWh/m2 gadā. Tagad šis skaitlis ir sarucis 15 reižu - līdz 9,8 kWh/m2 gadā.

Kopumā šo ēku ir iecerēts sertificēt Pasīvo ēku institūtā Darmštatē Vācijā, un šis varētu kļūt par pirmo šāda veida projektu tā dēvētajā aukstajā klimata zonā un labu piemēru līdzīgiem projektiem mūsu kaimiņvalstīs un Skandināvijā.

Būtisks ir arī jautājums – cik ilgā laikā atmaksājas šādas ēkas renovācija līdz pasīvam standartam? Kā liecina aprēķini, ņemot vērā dažādus faktorus, investīcijas šajā namā varētu atmaksāties 17 gadu laikā.

"Kopumā tas ir labs piemērs, jo krīzes gadījumā šādu ēku varētu apkurināt pat ar nelielu šķeldas katlu," uzsver arhitekts. 

Nepieciešama saprātīga energoefektivitāte

"Mēs varam būvēt arvien energoefektīvākas ēkas, taču šis jautājums vēl nav radis savu galīgo risinājumu, jo visai bieži salīdzinām nesalīdzināmas lietas," uzskata arhitektu biroja "Sarma & Norde Arhitekti" arhitekts Visvaldis Sarma. "Mēs dažkārt cenšamies salīdzināt dažādas nozīmes ēkas, taču tām parasti ir atšķirīgas funkcijas.

Parasti galveno uzmanību pievēršam apkurei, novārtā atstājot karsto ūdeni, dažādas elektroietaises, kas arī patērē ievērojamu enerģijas daudzumu. Tāpēc, izvērtējot kādas ēkas energoefektivitāti, būtu jāņem vērā visi šie lielumi."

Kopumā ēkas energoefektivitāti nodrošina vairāki parametri. Vispirms jāmin ēkas čaula. Kad iegūti dati par tās fiziskajiem rādītājiem, iespējams noteikt, cik daudz šāds nams patērēs siltumenerģiju, enerģiju karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerģiju. Turklāt elektroenerģijas patēriņš dažādu tipu ēkās ievērojami atšķiras. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās tas svārstās ap 20%, kas ir visai zems rādītājs. Savukārt biroja ēkās šis patēriņš ir ievērojami lielāks.

Visi šie rādītāji kopumā tad arī nosaka komunālās izmaksas. "Tāpēc būtiski ir saprast, kad ēkas uzlabošanā vajadzētu apstāties, lai lieki netērētu finanšu resursus," uzskata V.Sarma. "Tas nozīmē, ka brīdī, kad sākam projektēt ēku, ir arī jāatbild uz jautājumu, cik ilgā laikā atmaksāsies ieguldījumi arī no komunālo izmaksu viedokļa."

Otrkārt, raugoties no energoefektivitātes skatupunkta, šobrīd nav izdevies pierādīt, ka daudzdzīvokļu namos atkārtota resursu izmantošana būtu ekonomiski pamatota.

Citādi tas ir sabiedriskās ēkās. Tās parasti tiek izmantotas tikai noteiktā diennakts daļā, un šī intensitāte ir nesalīdzināmi augstāka nekā dzīvojamās mājās. Šāda tipa ēkās ir izdevīgi izmantot viedās hibrīdsistēmas, kas padod siltumu un gaisu uz noteiktiem ēkas sektoriem noteiktā laikā. Piemēram, pavasarī ēkas saules pusi var neapkurināt, bet ziemeļu pusē jāuztur komforta temperatūra.

"Tieši sabiedriskajās ēkās ir liels atkārtotu resursu izmantošanas potenciāls," stāsta V.Sarma. "Visupirms tas attiecas uz tām enerģijām, kuras esam radījuši ēkas iekšienē un kuras nevajadzētu izsviest laukā. Tas attiecas uz siltuma apgādes sistēmām. Diemžēl pagaidām šo siltumu izmantojam visai maz.

Protams, mēs varam iet šo ceļu un ēkas padarīt arvien energoefektīvākas, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Taču vienā brīdī kļūst skaidrs, ka šāda ēka pārskatāmā laikaposmā nespēj atmaksāties, un, manuprāt, tas būtu brīdis, kad attiecīgā būve vairs nebūtu atzīstama par energoefektīvu ēku. Būtisks faktors ir arī ēkas ilgtspējība, un tā vienmēr ir energoefektīva."

Ceļš līdz energoefektīvai ēkai

"Lai ēku padarītu tiešām energoefektīvu, ir jāiziet cauri vairākiem posmiem," spriež energoauditors Andris Vulāns. "Šis process sākas ar pasūtītāju, kuram jāapzinās energoefektivitātes nozīme. Šāds risinājums nenoliedzami būs sarežģītāks nekā vienkāršotā standarta renovācija.

Otrs solis ir saistīts ar arhitektu un projektētāju kvalifikāciju, jo viņiem ir jābūt atbilstošām zināšanām. Ja gribam sasniegt tiešām labus rezultātus, tad jau pirmsākumos ir jāiedziļinās problēmas būtībā. Diemžēl šobrīd projektos visai bieži izpaliek tieši projekta energoefektivitātes sadaļa, kurā tiek definēti sasniedzamie rādītāji, prasības ēkas gaisa caurlaidībai un tās pārbaudes metodes, izolācijas materiālu specifikācijas. Turklāt šāda sadaļa vienkāršo būvuzrauga darbu."

Tāpat, veidojot tiešām energoefektīvu ēku, projekta detalizācijas pakāpei ir jābūt ievērojami augstākai nekā vienkāršotas renovācijas gadījumā. Šeit kārtējo reizi ir jāpiemin veiksmīgais dzīvojamās mājas renovācijas projekts Helmaņa ielā Jelgavā, kas tika realizēts ar Vācijas atbalstu un būvuzraudzību. Kopīgi sagatavotā projekta dokumentāciju veidoja vairāki biezi sējumi, kuros, piemēram, bija precīzi iezīmētas pat skrūvju atrašanās vietas un to specifikācija. 

"Jau ilgāku laiku norisinās diskusija ap ēku renovācijas standarta projektiem."

"Ļoti svarīga ir būvnieka izvēle," uzsver A.Vulāns. "Vislabāko projektu var pazudināt tieši būvnieks. Tāpēc jāizdibina, cik zinošs viņš ir energoefektivitātes jautājumos - kādi materiāli jāizmanto, kā tie jāiestrādā objektā, kādas papildu pārbaudes jāveic.

Praksē man nav gadījies sastapt būvnieku, kurš, kā saka, ar pirmo reizi projekta ieceres īstenotu visā pilnībā un izveidotu tiešām energoefektīvu ēku. Tāpēc pasūtītājam ir nepieciešama izpratne par detalizētu projektu, zemāko cenu un būvnieku."

Svarīgs posms energoefektīvas ēkas būvniecībā ir arī kvalitatīva būvuzraudzība gan projekta stadijā, gan būvniecības procesā. Ja projekta detalizācijas pakāpe ir pietiekami augsta, būvniekam ir iespējas rast racionālākos risinājumus. Taču projekta realizācijas gaitā lietderīgi būtu papildus piesaistīt zinošus ekspertus, kuri var pārbaudīt projektētāju veiktos aprēķinus, izmantojamo materiālu specifikācijas, nepieļaut risinājumus, kas neatbilst projekta iecerei.

Ēkas tipveida renovācijas projekti veicinātu namu siltināšanu

Jau ilgāku laiku norisinās diskusija ap ēku renovācijas standarta projektiem, kas ēku siltināšanu vienkāršotu un padarītu lētāku. Vieni tos atbalsta, bet citi uzskata, ka šādi risinājumi nedos gaidītos rezultātus: katram namam ir savas īpatnības, sākot ar ģeogrāfisko novietojumu, nolietojuma pakāpi un citiem parametriem.

Diskusijas dalībnieki gan pauda viedokli, ka tipveida projektu izstrāde būtu lietderīga.

"Standarta projektu adresāts varētu būt padomju laikā būvētie sērijveida dzīvojamie nami, jo šīs ēkas jau pašas ir būvētas pēc tipveida projektiem," saka E.Krauklis. "Jāatceras arī, ka tagad ir gluži jaunas tehnoloģijas, kas vienkāršo pašu projektēšanas procesu. Turklāt varētu veidot ēkas ar dažādiem energoefektivitātes līmeņiem, izmantojot dažādus izolācijas materiālus un ventilācijas sistēmas.

Šāds risinājums neapšaubāmi ietaupītu ievērojamus pasūtītāju līdzekļus, padarītu racionālāku projektu izvērtēšanas stadiju, dotu uzticamus tāmju aprēķinus un vienkāršotu objektu kvalitātes kontroli."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'energoefektivitāte  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti