Piektdiena,
28. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Tiesiskās aizsardzības procesā ieviesīs uzraugošo personu


Laura Studente,
LV portāls

06.04.2017

ĪSUMĀ

  • Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzraugošā persona būs kreditoru izvirzīta persona, kas uzraudzīs pasākuma plāna izpildi un par to informēs kreditorus.
  • Tādējādi TAP tiks ierobežota maksātnespējas administratoru kompetence, bet palielināta kreditoru ietekme.
  • TAP uzraugošo personu iecels, kā arī atcels tiesa. Uzraugošajai personai varēs piemērot disciplināratbildību.
  • Uzraugošās personas atlīdzības apmēru un tā segšanas kārtību noteiks, personai vienojoties ar kreditoriem.
  • Fiziskās personas pārstāvim, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, būs jānorāda sava elektroniskā adrese vai jāpaziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Pagājušā gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas cita starpā paredz izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā un ievieš tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kuras uzdevums ir kalpot par kreditoru uzticamības personu. Šobrīd Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija strādā pie Civilprocesa likuma grozījumiem, kas jaunās normas ieviesīs tiesu praksē.

Šī gada sākumā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, tas papildināts ar jaunu I1 nodaļu, kas regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu, atcelšanu, tai izvirzītās prasības. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona kalpos kā kreditoru uzticamības persona, uzraugot procesa pasākuma plānu izpildi un par to informējot kreditorus. Šādi tiesiskās aizsardzības procesā tiek ieviests tā sauktais brīvā tirgus princips, tādējādi atceļot iepriekš spēkā esošo kārtību, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesu uzraudzīt ir tiesības tikai administratoram – personai ar atbilstošu kvalifikāciju.

Šādas uzraugošās personas ieviešana ierobežo maksātnespējas administratora kompetenci tiesiskās aizsardzības procesa norisē, bet palielina kreditoru ietekmi, paredz Tieslietu ministrija (TM). Kā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē skaidroja TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, iepriekš maksātnespējas administratoram bija tiesības tiesiskā aizsardzības procesa plāna nepildīšanas gadījumā ierosināt maksātnespējas procesu. Šādas tiesības turpmāk būs kreditoram vai to vairākumam.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

Par tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu varēs būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kurai uzraudzības laikā būs tiesības uzturēties un būt nodarbinātai Latvijā, kā arī tāda, kurai nepastāvēs likumprojektā noteiktie ierobežojumi, piemēram, sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma nodarīšanu. Tāpat, lai novērstu interešu konfliktu, par uzraugu nevarēs būt persona, kas jau piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecels tiesa, bet izvēlēsies kreditoru vairākums. Ja kreditori izvēlēsies tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, tad tiesa nekavējoties šo kandidātu apstiprinās, izvērtējot, vai šī persona ir iesniegusi apliecinājumu, ka tā atbilst Maksātnespējas likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

"Mēs vēlamies paplašināt elektroniskās saziņas iespējas starp tiesu un procesa dalībniekiem."

Civilprocesa likuma grozījumi paredz: ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir norādīts uzraugošās personas amata kandidāts, tiesnesis nekavējoties lemj par viņa iecelšanu par uzraugošo personu. Lēmumā tiesnesis norāda termiņu uzraugošās personas atzinuma sniegšanai, un tas nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām no dienas, kad pieņemts lēmums par uzraugošās personas iecelšanu.

Tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošajai personai būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, deklarēt prakses vietu Latvijā un par to paziņot Maksātnespējas administrācijai.

Maksātnespējas likums paredz, ka administratora kompetencē vairs nav pienākumu veikšana tiesiskās aizsardzības procesā. Iepriekš administratoram bija pienākums iesniegt tiesai juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

  1. īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;
  2. parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu un tiesai nav iesniedzis šī plāna grozījumus;
  3. parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

Šāds uzdevums turpmāk būs izvēlētajai tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošajai personai.

Maksātnespējas likuma 166. pants paredz, ka uzraugošās personas atlīdzības apmēru un tā segšanas kārtību nosaka, personai vienojoties ar kreditoriem. Šī atlīdzība tiks norādīta procesa plānā. Tā kā atlīdzību izmaksās atbilstoši vienošanās noteikumiem, tad tiesai nebūs jālemj par atlīdzības piedzīšanu no parādnieka.

Uzraugošo personu no pienākumu pildīšanas atcels tiesa

Kreditoriem būs tiesības uzraugošo personu mainīt. Maksātnespējas likums paredz: ja tiesiskās aizsardzības procesā pasākumu plāna saskaņošanas rezultātā paliks vērā neņemti kreditoru iebildumi, atzinumu par šiem iebildumiem varēs sniegt zvērināts revidents, kura darbību apmaksās tie kreditori, kas iebildumus izteikuši.

"Zvērināta revidenta iesaiste ir jauninājums tiesiskās aizsardzības procesā," norādīja L. Medina. Tiesai būs pienākums izvērtēt arī zvērināta revidenta ziņojumu, ja tāds tiks sagatavots un iesniegts tiesai.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu varēs atcelt tiesa:

  1. pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos (ieviesīs līdz ar grozījumiem);
  2. pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;
  3. pamatojoties uz kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu;
  4. pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu (ja uzraugošā persona neatbilst Maksātnespējas likuma ierobežojumiem, personai ierosināta disciplinārlieta).

Ja uzraugošā persona savas vainas dēļ nodarīs zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām, tai varēs piemērot disciplināratbildību, paredzot šāda apmēra sodu:

  1. piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 eiro vai bez tā;
  2. rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 eiro vai bez tā.

Piemērotais naudas sods tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai būs jāiemaksā valsts pamatbudžetā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Paplašinātas elektroniskās saziņas iespējas

Civilprocesa likums papildināts ar grozījumiem, kas paredz, ka fiziskās personas pārstāvim, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, ir pienākums saziņai ar tiesu norādīt elektroniskā pasta adresi vai paziņot par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

"Mēs vēlamies paplašināt elektroniskās saziņas iespējas starp tiesu un procesa dalībniekiem. Esam konstatējuši: ja fiziskā persona par savu pārstāvi izvēlas personu, kurai fiziskā vai deklarētā adrese ir ārpus Latvijas, un tā ir valsts, ar kuru Latvijai nav starptautiskās sadarbības līguma, tad saziņa ar šo personu ir ļoti dārga un apgrūtinoša. Turklāt šī iespēja vairākkārt izmantota ļaunprātīgi, piemēram, personas apzināti norāda adresi Kubā, lai tādējādi novilcinātu procesa izskatīšanu un kavētu otru pusi nokārtot savas tiesiskās attiecības efektīvā tiesas procesā," skaidroja Laila Medina. Tādējādi grozījumi Civilprocesa likumā šo problēmu risinās.

Savukārt attiecībā uz tiem, kuru norādītā adrese ir Latvijā, izmaiņas regulējumā nav paredzētas. Proti, tiesas dokumentus tiešsaistes sistēmā paziņos tikai tad, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt elektroniskai saziņai, un tiesai pavēstījis par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

Darbs pie Civilprocesa likuma grozījumiem turpinās

Pie grozījumiem Civilprocesa likumā darbs vēl turpināsies. Joprojām ir vairākas neskaidrības, par kurām ir arī diskusijas. Piemēram, šobrīd nav skaidra tiesneša rīcība, ja nav panākta kreditoru vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugu amata kandidātiem, bet procesa pasākuma plānam pievienotas ziņas par vairākiem kandidātiem. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica norādīja, ka pagaidām tiesai nav nekādi noteikti ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personas apstiprinājumā." Līdz ar to tiesnešiem ir bažas, ko darīt, ja būs vairākas kreditoru ieteiktas kandidatūras, jo nav noteikti kritēriji, pēc kuriem izvēlēsies labāko kandidātu. Tāpat Civilprocesa likuma grozījumos nav noteikta kārtība, kā tiesa skata sūdzības par tiesību aizsardzības procesa uzraugošām personām un par ko šīs sūdzības var iesniegt."

Paredzams, ka grozījumi Civilprocesa likumā spēkā stāsies 1. jūlijā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tiesneši  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti