Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Gandrīz līdz pašai 2015.gada nogalei valsts budžeta ieņēmumi ik mēnesi atpalika no Saeimas apstiprinātajiem skaitļiem. Galu galā gada plāns tomēr tika pat nedaudz pārpildīts, pateicoties lielākiem ieņēmumiem no akcīzes, muitas nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Pagājušā gada budžeta bilancē ar mīnusa zīmi bija pievienotās vērtības nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nenodokļu ieņēmumi (dividendes, nodevas u.c. šādi maksājumi).
2015.gadā kopbudžetā iekasēti gandrīz 7,5 miljardi eiro, kas bija par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Šim gadam ieņēmumu pieaugums plānots vēl straujāks - par 6,1% jeb 457 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Tas ir lielākais pieauguma temps pēdējos sešos gados. Arī VSAOI ieņēmumiem jābūt par 6% (142,76 miljoniem eiro) lielākiem salīdzinājumā ar 2015.gadu.
Sociālais nodoklis (to iemaksas) kopbudžetā ir "vissmagākais" – tam piekrīt trešā daļa (šogad 2,5 miljardi eiro) no visiem ieņēmumiem. Pagājušogad līdz ieņēmumu plāna izpildei pietrūka deviņi miljoni eiro.
Ieņēmumus mazina vieglākā nodokļu režīmā un nepilnu darba laiku strādājošie
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone nosauc vairākus iemeslus, kas ietekmē VSAOI ieņēmumus, kas netiek līdzi proporcionāli iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējamībai, kaut gan abi šie nodokļi galvenokārt tiek maksāti no darba algas un tiek uzskatīts, ka tie savstarpēji korelē.
Kaut gan iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, kopš 2011.gada nodarbināto skaits ik gadu tomēr ir palielinājies – pērn līdz gandrīz 860 tūkstošiem. Taču vienlaikus pēdējos gados ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kas nodarbināti tikai pie vispārējā nodokļu režīmā strādājoša nodokļu maksātāja. Un arvien vairāk ir darba ņēmēju, kas nodarbināti mikrouzņēmumos.
Sociālo iemaksu veicēju devums budžetam ir atkarīgs no nodokļu režīma, vispārējo darbaspēka nodokļu maksātāji no algas veic sociālās iemaksas 34,09% (darba devējs maksā 23,59%, darba ņēmējs – 10,50%), savukārt mazajā mikrouzņēmumu nodoklī (9%), ko maksā no apgrozījuma, sociālo iemaksu daļa ir 65%.
Arī VID ģenerāldirektore uzsver, ka viens no stimuliem, kāpēc daļa uzņēmēju pārgāja uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) statusu, ir nesalīdzināmi mazākas sociālās iemaksas. Pērn par 6000 saruka parastā - "algas nodokļa" maksātāju skaits, kas savukārt uzreiz jūtami ietekmējis arī sociālo iemaksu apmērus. Daļa vispārējo darbaspēka nodokļu maksātāju kļuvuši par MUN maksātājiem. Tas secināms pēc vieglajā nodokļu režīmā strādājošo skaita pieauguma.
Turklāt valstī gandrīz puse no visām darba vietām ir tādas, kurās darbinieki strādā vai arī tiek noformēti kā nepilnu laiku strādājošie. Pērn jūlijā šis skaits dramatiski palielinājās līdz 55,9%, taču arī 45,3% gada beigās ir pietiekami kliedzošs rādītājs, uzskata I.Pētersone, piebilstot – pavērojot cilvēkus uz ielas, sabiedriskajā transportā, cik viņi noguruši, jādomā, ka cilvēki tomēr ir noslogoti darbā, bet joprojām ir problēma – neuzskaitītās darba stundas.
VID vadītāja atkārtoti pievērš uzmanību arī tam, ka, palielinoties ar likumu noteiktajai obligātajai minimālajai algai valstī, joprojām ir tendence, ka vienlaikus darbiniekiem samazinās nostrādāto stundu skaits: "Tas nozīmē, ka reāli ne valsts budžets, ne cilvēks tādā veidā legālos ienākumus negūst vairāk."
Kā vēl vienu iemeslu, kas ietekmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu plāna neizpildi, VID min nepietiekamu darba ienākumu pieauguma tempu vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem nodokļu maksātājiem. Bija plānots, ka 2015.gadā bruto darba samaksa valstī pieaugs par 8,3%, taču reāli darba ienākumi, kā liecina iesniegtās deklarācijas, ir palielinājušies tikai par 6,7 procentiem.
Darba inspekcija: pārkāpumus ar kontrolēm vien nevar izskaust
Pagājušajā gadā VID, īstenojot preventīvos pasākumus, papildus aprēķināja VSAOI 3,38 miljonu eiro apmērā. Savukārt 97 nodokļu auditos, kuros auditētas sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis saistībā ar algu izmaksām aploksnēs, papildus aprēķinātas sociālās iemaksas un soda nauda 2,59 miljonu eiro apmērā.
Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: "Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina."
Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, lauksaimniecības, tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs.
Uz LV portāla jautājumu, kā Darba inspekcija reaģē uz Valsts ieņēmumu dienesta konstatēto sakarību, ka, valstij nosakot augstāku minimālo algu, palielinās nepilnu darba laiku strādājošo skaits, arī R.Lūsis norāda: "VDI statistika liecina, ka gandrīz puse strādā nepilnu darba laiku. Par to esam runājuši arī ar būvniecības nozares pārstāvjiem. Jo tieši būvniecības nozare ir viena no tām, kur mēs intuitīvi jūtam, ka nozarē darbinieki strādā krietni vairāk par astoņām stundām. Tai pašā laikā statistikā parādās, ka liela daļa strādā nepilnu darba laiku. Nepilns darba laiks, tas nav pretlikumīgi. Jautājums ir par to, vai aiz šī nepilnā darba laika nav fiktīvs [darba laiks], darba laika nereģistrēšana.
Kā to konstatēt? Protams, mēs uz to skatāmies, ja mūs par to informē. Taču ir ļoti grūti kaut ko pierādīt, ja darbinieks nevēlas sadarboties. Ja darba laiks ir neuzskaitīts atbilstoši situācijai, mums ir ļoti vajadzīga paša darbinieka sadarbība. Bet, ja viņš pārbaudes laikā pasaka, ka tiešām strādā četras stundas, ja viņš melojot sniedz liecības, tad kādā veidā mēs varam pierādīt šo pārkāpumu? Mēs nevaram nolikt inspektoru pie katra uzņēmuma durvīm un fiksēt laikus, kad kāds nāk iekšā un ārā. Šis nav pārkāpumu formāts, kuru būtu jācenšas primāri novērst ar kontrolējošu institūciju palīdzību."
R.Lūsis saredz, ka šādu pārkāpumu novēršanai līdzēs jaunas normas tiesību aktos, proti, neatkarīgi no tā, kāds ir darba stundu skaits, sociālās iemaksas noteiktā apmērā būs jāmaksā no minimālās algas. Viņaprāt, tādā veidā tiks atcelta motivācija krāpties un apšmaukt valsti, neuzrādīt patiesībā nostrādātās stundas, ja nodokļus būs vienalga jāsamaksā.
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ar 2017.gadu paredz noteikt darba ņēmēja un darba devēja minimālo mēneša obligāto iemaksu objektu. Grozījumu izstrādātājs, Labklājības ministrija, norādījusi: nosakot minimālo objektu, no kura tiek veiktas VSAOI, tiek arī nodrošināts, ka persona nopelna vismaz minimālo valsts garantēto vecuma pensiju. Tādējādi palielināsies ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz pārējiem nodokļu maksātājiem un veicinot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju.
No 2016.gada valsts budžeta izdevumiem trešā daļa (34,4%) tiek novirzīti sociālās aizsardzības vajadzībām - pensijām, bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalstiem, vecāku pabalstiem un citiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem.
