NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
18. janvārī, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
1
1

Eiropas Komisijas komisārs: jāatgūst kontrole pār neatbilstīgajām plūsmām un mūsu robežām

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Paul Zinken/ EPA

Latvijā vēl tikai gaidām Eiropas Komisijas piešķirtos patvēruma meklētājus jeb pārvietojamās personas. Gaidām šķietami nesteidzīgi (vismaz no malas raugoties) - valsts iestādes lēnām gatavojas to uzņemšanai, bet gan sabiedrība, gan valsts varas pārstāvji tostarp modri seko ar bēgļiem saistītajām ziņām no Francijas, Vācijas, Zviedrijas un pārējām Eiropas Savienības (ES), kā arī citām valstīm. Kā zināms, tās nav iepriecinošas un optimismu nevairo.
īsumā
13.janvārī notika Eiropas Komisijas kolēģijas sanāksme, kurā izvērtēja pērn paveikto saistībā ar patvēruma meklētāju krīzi un nosauca galvenos šogad darāmos darbus un sasniedzamos mērķus.

Starp svarīgākajiem šā gada darbiem ir šādi:

  • nepieciešams izpildīt EK lēmumus par patvēruma meklētāju pārvietošanu, aktivizējot šo procesu;
  • jāpanāk, lai visi šo personu pārvietošanas "karstie" punkti būtu visā pilnībā darbspējīgi;
  • personas, kurām nav tiesību uzturēties Eiropā, daudz lielākā skaitā jānogādā to izcelsmes valstīs;
  • jāpastiprina ES robežu un krasta apsardze.

Sabiedrība zina, kādus pienākumus pret bēgļiem Latvija uzņēmusies kā ES dalībvalsts un to, ka kopīgiem spēkiem nāksies gādāt gan par viņu izmitināšanu, gan nodarbinātību, gan integrāciju mūsu mazajā valstī. Mazāk skaidrības publiskajā telpā ir par to, ko vēl bez patvēruma meklētāju izdalīšanas pa ES valstīm Eiropas Komisija dara, lai stiprinātu ES ārējo robežu kontroli, mazinātu bēgļu plūsmu, viņu haotisko pārvietošanos Šengenas valstu teritorijā un galu galā – lai iespēju robežās novērstu cēloņus, kas cilvēkus no kara postītām zemēm dzen svešumā par spīti dzīvības briesmām. Šo robu zināmā mērā var aizpildīt EK pārstāvniecības Latvijā nule publicētā informācija par EK kolēģijas sanāksmi 13.janvārī, kurā izvērtēti pērn veiktie pasākumi un iezīmēti 2016.gada pavasarī gaidāmie priekšlikumi.

Izvērtē pērn paveikto un nosaka šā gada prioritātes

Nepieredzēti lielais starptautiskās aizsardzības prasītāju skaita pieaugums, ko piedzīvojām pērn, bija nopietns pārbaudījums kopējai Eiropas patvēruma sistēmai un Šengenas zonai, vēstīts ziņā no Briseles.

Eiropas Komisijas priekšsēdētaja pirmais vietnieks Franss Timmermanss 13.janvāra sanāksmē cita starpā sacīja: "No šīs krīzes izkļūsim tikai tad, ja rīkosimies kopīgi. 2016.gadā – sākot jau no nākamajām nedēļām un mēnešiem – jāsasniedz skaidri un taustāmi rezultāti, ir jāatgūst kontrole pār neatbilstīgajām plūsmām un mūsu robežām. Lai tas patiešām notiktu, visai Eiropas Savienībai ir jāstrādā aktīvāk. Ir jāpieņem Komisijas ierosinātie tiesību akti un pilnībā jāīsteno pieejas, par kurām vienojāmies 2015.gadā. Mums jāpanāk, ka "karstie" punkti ir pilnībā darbspējīgi un šeit ieradušies cilvēki tiek pienācīgi reģistrēti un viņiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi, kā arī ierobežota sekundārā kustība. Mums ir jāiedarbina pārcelšanas shēma un jāatgriež tie cilvēki, kuriem nav tiesību šeit uzturēties. Mums turklāt ir efektīvāk jāsadarbojas ar trešajām valstīm, lai novērstu pamatcēloņus un mazinātu plūsmas, kā arī uzlabotu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu. 2016.gadā mums ir jāatjauno Šengenas zonas normāla darbība un, lai to panāktu, ir jānodrošina, ka dalībvalstis nejūtas spiestas ieviest vai uzturēt iekšējo robežkontroli."

"Mums jāpanāk, ka „karstie” punkti ir pilnībā darbspējīgi."

Savukārt komisārs Dimitris Avramopuls uzsvēra: "Šogad mēs stāvam krustcelēs. Mūsu kopīgie lēmumi un rīcība noteiks Savienības nākotni – jo tieši tas, kas mūs raksturo kā Savienību, tagad ir likts uz spēles. No vienas puses, mums steidzami jāgūst rezultāti attiecībā uz "karstajiem" punktiem, [patvēruma meklētāju] pārcelšanu, atgriešanu, Eiropas robežu apsardzi un Šengenas zonas normalizēšanu. No otras puses, mums jārīkojas drosmīgi un tālredzīgi. Tāpēc Komisija jau patlaban nopietni strādā pie Dublinas sistēmas pārskatīšanas, pastāvīgas pārmitināšanas shēmas un vispusīgas paketes par likumīgo migrāciju un integrāciju. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka izlaižam no acīm kopainu."

Galvenie pasākumi 2015.gadā jeb Eiropas programma migrācijas jomā

Žana Kloda Junkera vadītā Eiropas Komisija pirms darba sākšanas 2014.gada novembrī izvirzīja migrāciju kā vienu no 10 politiskajām prioritātēm. Pērn tā nekavējoties veica pasākumus, lai risinātu steidzamāko problēmu un glābtu dzīvības jūrā, bet vienlaikus noteica vispusīgu stratēģiju migrācijas labākai pārvaldībai visos aspektos. Turpmāk hronoloģisks svarīgāko pasākumu uzskaitījums.

  • 13.maijā, reaģējot uz šo krīzi, EK nāca klajā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.
  • 27.maijā Komisija nāca klajā ar šīs programmas pirmo īstenošanas pasākumu paketi, tostarp priekšlikumiem par 40 000 personu pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas, 20 000 personu pārmitināšanu no ārpussavienības valstīm, kā arī ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu un meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā paredzētā budžeta un aktīvu trīskāršošanu. Tika izstrādātas arī norādes par pirkstu nospiedumu noņemšanu, kas paredzētas kā palīgs dalībvalstīm migrantu reģistrēšanā.
  • 9.septembrī Komisija publiskoja otro īstenošanas pasākumu paketi. Tajā bija priekšlikumi par papildu 120 000 patvēruma meklētāju pārcelšanu no dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpaši lielu pieplūdumu, pastāvīgu krīzes situācijām paredzētu pārcelšanas mehānismu, ES drošu izcelsmes valstu sarakstu, ES rīcības plānu attiecībā uz [patvēruma meklētāju] atgriešanu un Rokasgrāmatu atgriešanas jautājumos, kā arī priekšlikums izveidot Trasta fondu Āfrikai ar budžetu 1,8 miljardu eiro apmērā.
  • Septembrī ar Komisijas, "Frontex" un EASO aģentūru atbalstu sākās "karsto" punktu pieejas īstenošana Grieķijā un Itālijā.
  • Oktobrī sākās pirmās pārcelšanas operācijas (kaut arī noteikto mērķu sasniegšana vēl prasīs lielu darbu).

Komisijas finansiālais atbalsts

Komisija jau ir ierosinājusi 2015. un 2016.gada budžeta grozījumus, ar kuriem bēgļu krīzei atvēlētos līdzekļus palielina par 1,7 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Komisijas izdevumi saistībā ar bēgļu krīzi 2015. un 2016.gadā sasniegs teju 10 miljardus eiro. Gan Eiropas Parlaments, gan dalībvalstis Padomē paātrinātā procedūrā apstiprināja Komisijas rosinātos budžeta grozījumus.

Dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt ES finansējumam līdzvērtīgus līdzekļus UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs – red.), Pasaules Pārtikas programmai un citām attiecīgajām organizācijām (500 miljoni eiro), ES Reģionālajam trasta fondam Sīrijai (500 miljoni eiro) un Ārkārtas trasta fondam Āfrikai (1,8 miljardi eiro).

Migrācijas plūsmu pārvaldība

Tiecoties labāk pārvaldīt migrācijas plūsmas un mazināt Eiropā ieradušos personu skaitu, Komisija ir veikusi vairākus pasākumus kopā ar trešo valstu partneriem.

Situācijai Rietumbalkānos kļūstot kritiskai, priekšsēdētājs Ž.K. Junkers 25.oktobrī sasauca šā maršruta valstu līderu sanāksmi. Tajā tika pieņemts rīcības plāns ar 17 punktiem; lai pārliecinātos par tā reālu īstenošanu, Komisija un dalībvalstis rīko iknedēļas videokonferences (līdz šim tādu ir bijis 11).

Savukārt 15.oktobrī Komisija ar Turciju vienojās par kopīgu rīcības plānu, kas tika iedarbināts ES un Turcijas samitā 29.novembrī. Rīcības plāns ir daļa no visaptverošas sadarbības programmas, kas balstīta uz kopīgu atbildību, savstarpējām saistībām un to izpildi. 24.novembrī Komisija ierosināja izveidot bēgļu atbalsta mehānismu Turcijai, lai koordinētu ES atbalstu 3 miljardu eiro apmērā sīriešiem, kuriem ir pagaidu aizsardzības statuss, kā arī viņu uzņēmējkopienām Turcijā. 15.decembrī Komisija ierosināja brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju personām, kuras pārvietotas Sīrijas konflikta dēļ.

"Līdz 2016.gada beigām Komisija iesniegs priekšlikumu paketi migrantu kontrabandas jomā."

12.novembrī ES un Āfrikas valstu un valdību vadītāji tikās Valetas samitā par migrāciju, lai stiprinātu sadarbību un novērstu krīzes pamatcēloņus. Šīs tikšanās rezultātā līdz 2016.gada beigām tiks īstenots konkrētu pasākumu saraksts. Šajā samitā tika arī oficiāli nodibināts ES Trasta fonds Āfrikai, kurā ES iegulda finanšu līdzekļus kopsummā 1,8 miljardu eiro apmērā.

"Robežu pakete"- ES ārējo robežu aizsargāšanai

15.decembrī EK nāca klajā ar "robežu paketi", kas ietver virkni pasākumu nolūkā aizsargāt ES ārējās robežas, efektīvāk pārvaldīt migrāciju un nosargāt iekšējās pārvietošanās brīvību Šengenas zonā. Komisija ierosināja izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, paplašinot "Frontex" (Eiropas aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām – red.) pilnvaras.

Šajā paketē bija arī priekšlikumi par Eiropas ceļošanas dokumentu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kas ES uzturas nelikumīgi, un brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju saistībā ar Sīrijas konflikta dēļ pārvietotām personām.

Plānotie pasākumi 2016.gadā

Šogad darbs, kā vēsta EK, būs vērsts uz skaidru un taustāmu rezultātu gūšanu un saskaņotu pasākumu izpildi. Taču vienlaikus - arī uz turpmākās politikas veidošanu, kas ietver Komisijas iesniegto priekšlikumu iespējami drīzu pieņemšanu, un šeit ir nepieciešama kopīga Eiropas līmeņa rīcība.

Eiropas Savienībai saistībā ar patvēruma meklētājiem 2016.gadā ir aktīvāk jāstrādā šādās jomās:

  • pārvietošana – no 160 000 cilvēku, par ko Padome vienojās septembrī, pārcelti ir tikai 272. Lai izpildītu noteikto mērķi, gan priekšposteņa dalībvalstīm, gan dalībvalstīm, uz kurām personas būtu jāpārceļ, ir nekavējoties jāīsteno abi pārvietošanas lēmumi un jo īpaši ir jāpaziņo par vietām, kas jau ir pieejamas šim nolūkam, jāpalielina to skaits un jāuzņem pārvietojamās personas;
  • pārmitināšana – pamatojoties uz dalībvalstu un asociēto valstu sniegto informāciju, saskaņā ar shēmu bija paredzēts pārmitināt 5331 personu. Pagājušā gada nogalē Komisija saņēma apstiprinājumu, ka faktiski pārmitinātas ir tikai 779 personas. Līdz 2017.gada beigām plānots pārmitināt kopumā 22 504 cilvēkus;
  • "karstie" punkti – no pieciem Grieķijā noteiktajiem šādiem punktiem tikai viens ir pilnībā darbspējīgs (Lesbā). No sešiem Itālijā noteiktajiem "karstajiem" punktiem pašlaik darbojas divi (Lampedūzā un Trapani). Pārvietošanas īstenošanai ir nepieciešams, lai "karstie" punkti būtu pilnībā darbspējīgi;
  • atgriešana – tās personas, kurām nav tiesību uzturēties Eiropā, ir daudz lielākā skaitā jānogādā to izcelsmes valstīs. Tas nozīmē, ka jāīsteno Rīcības plāns attiecībā uz [minēto personu] atgriešanu un jāpanāk virzība atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā un sarunās;
  • Šengenas zona – 2016.gadā par prioritāti būtu jānosaka Šengenas zonas normālas darbības atjaunošana – jānodrošina, ka dalībvalstīm nav izņēmuma kārtā jāievieš vai jāuztur iekšējā robežkontrole;
  • Eiropas robežu un krasta apsardze – Parlamentam un Padomei ir iespējami drīz jānoslēdz sarunas, ievērojot decembra Eiropadomes sanāksmē panākto apņemšanos.

Komisāru kolēģija 13.janvārī apsprieda arī papildu iniciatīvas, kas nepieciešamas pašreizējās krīzes risināšanai.

Kā liecināja pērnā gada notikumi, Dublinas sistēma tās pašreizējā veidolā nav ilgtspējīga. Tāpēc EK virzībā uz vienotu patvēruma sistēmu izstrādās Dublinas sistēmas reformu un līdz martam iesniegs attiecīgus priekšlikumus. Lai samazinātu to maršrutu izmantošanu, pa kuriem virzās neatbilstīgas plūsmas, Komisija pašlaik gatavo pasākumu kopumu par likumīgo migrāciju, tostarp par Zilās kartes direktīvas reformu. Tiks ierosināti arī integrācijas pasākumi.

Līdz 2016.gada beigām Komisija iesniegs priekšlikumu paketi migrantu kontrabandas jomā, kā arī Komisijas ieteikums par brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju būtu jāpapildina ar pasākumiem uz vietas un strukturētāku pārmitināšanas regulējumu. Bet martā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu par to, kā nākotnē panākt kopīgu Eiropas pieeju.

Ārlietu jomā būtu jākoncentrējas uz sadarbību ar trešajām valstīm pamatcēloņu novēršanā un jo īpaši nesamērīgo plūsmu uz Eiropu apturēšana un to personu, kurām nav tiesību uz starptautisko aizsardzību, nogādāšanu atpakaļ izcelsmes valstīs. Īpaša uzmanība joprojām tiks pievērsta partnerībai un sadarbībai ar galvenajām izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI