Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar uzklausīja ministriju informāciju par likumprojektu par 2015.gada valsts budžetu, likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam, kā arī pavadošo likumprojektu paketi.
Nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, turpmākajos gados attiecīgi – 3,3% un 3,6% apmērā no IKP.
Konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par gandrīz 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā.
Nākamgad minimālā alga tiek paaugstināta no 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt likums "Par iedzīvotāju nodokli" paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%.
Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.
Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēts papildu finansējums 21,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Veselības ministrijas finansējuma apjomu valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt gandrīz par 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra.
Satiksmes ministrijai papildu piešķirti 32,6 miljoni eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai nākamajā gadā paredzēts papildu finansējumu 33 miljoni eiro, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Pašvaldībām papildu piešķirti 6,5 miljoni eiro, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Likumu grozījumi un jauns likums
Valsts budžeta likumus pavadošajā paketē ir 19 likumprojekti – 18 ir grozījumi likumos un viens jauna likuma projekts. Grozījumi nepieciešami gan saistībā ar papildu ieņēmumu nodrošināšanu, gan saistībā ar paredzētajiem izdevumiem. Ne visas piedāvātās grozījumu normas ir attiecināmas uz budžeta jautājumiem, uz ko deputāti norādīja arī komisijas sēdē. Par likumprojektu būtību deputātus informēja ministriju pārstāvji.
Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" turpināts pilnveidot regulējumu, kas tiešā veidā ietekmē un samazina ēnu ekonomiku. Finanšu ministrija piedāvā šajā likumā iekļaut regulējumu, kas paredz valdes locekļu atbildību izņēmuma gadījumos: kad ir izveidojies parāds un nav iesniegts maksātnespējas pieteikums, konstatēta uzņēmuma negodprātīga rīcība, atsavinot aktīvus saistītai personai. Projektā ir paredzēts, ka lēmumu pieņems Valsts ieņēmumu dienests, un tā darbība tiks apturēta līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai. Šim regulējumam ir gan preventīvs raksturs, gan tieša ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Pēc FM informācijas pašreiz prakse – atstāt uzņēmumu un nesniegt maksātnespējas pieteikumu – ir diezgan plaši izplatīta (šādu uzņēmumu skaits ir ap 23 tūkstošiem), un to parādu summa ir vairāk nekā 800 miljoni eiro. Likumprojektā noteiktas piecas pazīmes, kad VID šādu lēmumu varēs pieņemt: uzņēmuma parāda summa ir lielāka par 50 minimālajām mēnešalgām; lēmums par bezstrīda piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam; nav iesniegts maksātnespējas pieteikums; pēc parāda izveidošanās aktīvi ir atsavināti ieinteresētai saistītai pusei, un ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību, jo uzņēmums ir tukšs.
Ar iepriekšējiem saistītie grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" paredz tiesības VID pieņemt lēmumu par nokavēto maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļiem. Likumā noteiks VID tiesības pieņemt šādu lēmumu. Un to varēs pieņemt Nodokļu piedziņas pārvaldes direktors, lēmumu varēs pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram.
Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" arī domāti ēnu ekonomikas samazināšanai. Grozījumu būtība ir novērst krāpnieciskās PVN izkrāpšanas shēmās situācijās, kad kā valdes locekļi tiek pieteikti trešo valstu pilsoņi. Šie komersanti tiek izmantoti. Apkopotā statistika liecina, ka ir vairāk nekā 1200 šādu subjektu, un darījumu vērtība ar sadarbības partneriem pārsniedz 900 miljonu eiro (2013.gadā). Likumprojektā piedāvāts noteikt pienākumu paraksta tiesīgajam valdes loceklim šajā gadījumā iesniegt pieteikumu par komersanta reģistrāciju.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir saistīti ar grozījumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā un grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts regulēt tiesību normas, kā un kādā veidā tiek konvojēti ieslodzītie, kuriem ir nepieciešama veselības aprūpe ārpus ieslodzījuma vietas.
Iekšējās drošības biroja likumprojekts paredz, ka tiks izveidota jauna iestāde, kas būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Iekšlietu drošības birojs tiek izveidots, pamatojoties uz starpinstitūciju darba grupas konstatēto, ka Latvijā ir problēmas noziegumos, kas saistīti ar vardarbību. Arī vairāki Eiropas Cilvēktiesību spriedumi ir pieņemti par sliktu Latvijai. Pašreiz noziegumus un pārkāpumus, ko izdara Valsts policijas amatpersonas, Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonas, izmeklē Iekšējais drošības birojs, kas ir Valsts policijas pakļautībā. Tas neatbilstot Eiropas konvencijā paredzētajai lietu izmeklēšanas kārtībai. Turklāt pašreiz netiek izmeklēti vardarbīgie noziegumi ne pašvaldības policijas, ne Ostas policijas izdarītajos pārkāpumos. Līdz ar to jaunā iestāde izmeklētu vardarbīgos noziegumus arī Ostu policijas un pašvaldības policijas izdarītajos pārkāpumos, Ieslodzījumu vietu pārvaldes, kā arī visu Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo institūciju pārkāpumus, izņemot Drošības policiju.
"Nozarēm papildu piešķīrumi ir no dažiem miljoniem līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro."
Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā paredz pagarināt par vienu gadu kopš 2009.gada ierobežoto Valsts probācijas dienesta funkciju, tas ir probācijas nodrošināšana tiem notiesātajiem, kas atrodas ieslodzījuma vietās, izņemot tos notiesātos, kas izcieš sodu par dzimumnoziegumu.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz mainīt sodošo iestādi – no Valsts policijas uz Maksātnespējas administrāciju.
Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir iekļauts budžeta likumprojektu paketē un ir saistīts ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā paredzēti grozījumi, kas attiecas uz personālsabiedrības peļņu, ko tā sadala fiziskajām personām. Attiecībā uz fiziskajām personām būs jānorāda arī ienākumi, kas pašreiz ar uzņēmuma ienākuma nodokli netiek aplikti, tostarp ienākums no akciju atsavināšanas, ienākums no dividendēm. Tātad, ja peļņa tiek atdota fiziskajām personām, tad atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodoklim būs paredzēts, ka ienākumi tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz sakārtot tiesisko ietvaru attiecībā uz tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus. Atsevišķiem uzņēmumiem ir izdotas elektroenerģijas ražošanas atļaujas bez noteikta termiņa. Ar grozījumiem noteikts, ka valsts atbalstu šie elektroenerģijas ražotāji saņem tāpat kā pārējie – 20 gadus no stacijas darbības sākuma brīža.
Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir saistībā ar atbalsta sniegšanu ar celiakiju slimajiem bērniem.
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz mainīt kritērijus, saskaņā ar kuriem kapitālsabiedrību valdes locekļiem jāsāk maksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir saistīti ar minimālās algas palielināšanu (no pašreizējiem 320 eiro mēnesī uz 360 eiro mēnesī).
Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā nepieciešami saistībā ar jauno informācijas sistēmu un tās darbības nodrošināšanai noteikto termiņu pagarināšanu, kā arī termiņu pagarināšanu datu sniedzējiem.
Grozījumi Izglītības likumā iekļauti budžeta paketē saistībā ar jaunajām politikas iniciatīvām, kurām nepieciešams finansējums. Pagaidām likumprojektā ir arī norma par pedagogu algu publiskošanu.
Grozījumos Augstskolu likumā ir noteikts, ka turpmāk akreditāciju veiks Akadēmiskais informācijas centrs.
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredz no nākamā gada 1.aprīļa piemērot akcīzes nodokli tabakas lapām (tādu pašu kā smēķējamai tabakai). Grozījumi precizēs akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei, kuru izmanto kā kurināmo siltumnīcās. Vēl paredzēta akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošanas nosacījumu pārskatīšana lauksaimniecības degvielai, lai veicinātu nodokļa atvieglojumu piemērošanu atbilstoši likumā paredzētajiem mērķiem un tiktu īstenotas ES noteiktās prasības.
Fiskālās disciplīnas neievērošanas riski
Budžeta komisijā savu vērtējumu par budžetu sniedza arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais, aicinot mazināt riskus budžeta bilances mērķu sasniegšanai un izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma pārejas noteikumu normām.
Fiskālās disciplīnas padome iesniedza komisijā Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma papildinājumu par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem (pieejams Padomes interneta vietnē www.fdp.gov.lv). Uzraudzības ziņojuma papildinājumā ir izceltas četras galvenās rekomendācijas budžeta veidošanā, t.sk. nepieciešamība 2016. gadam izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz Fiskālās disciplīnas likums, pretēji valdības priekšlikumam fiskālā nodrošinājuma rezervi 2016.gadam neveidot. Padome arī norāda uz riskiem nesasniegt budžeta bilances mērķus un nepieciešamību izstrādāt atbilstošus kompensējošus pasākumus, informē padomes sekretāre Dace Kalsone.
Saeima šodien lems par 2015.gada valsts budžeta projekta, par vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem un pavadošās likumprojektu paketes iekļaušanu parlamenta sēdes darba kārtībā un nodošanu izskatīšanai komisijās.
