NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
02. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
8
8

Riteņbraucēji Rīgā: daudz un būs vēl vairāk

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Jau vairākus gadus LV portāla redakcijas gandrīz pusei darbinieču velosipēds ir kļuvis par gandrīz vissezonas pārvietošanās līdzekli ikdienā. Ērti,veselīgi, izdevīgi un skaisti!

FOTO: Liena Henke, LV portāls

Arī šopavasar riteņbraukšanas sezona Rīgā sākās ar tradicionālo velo nedēļu, kas tika atklāta īpaši pompozi, pie viena izsludinot satiksmes drošības kampaņu „Cieņa darbojas!”. Tam bija savs pamats: tādējādi galvaspilsētas vadība kopā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju demonstrēja, ka Rīgā tiek mainīta līdzšinējā stratēģija – no automašīnu karalistes to pārveidos draudzīgāku gājējiem un riteņbraucējiem. Tad arī publiskoja projektu par riteņbraukšanas joslu ieviešanu dažās pilsētas ielās jau šajā sezonā, nodēvējot to par velo satiksmes revolūciju.

Pieteiktā "revolūcija" turpinās: 23.maijā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un Latvijas Riteņbraucēju apvienības svētību galvaspilsētā uzsākts Baltijas valstīs vienīgais projekts – Personalizētā ceļojuma plānošana ("PTP-Cycle"). Tas izpaudīsies tādējādi, ka pie Teikas un Juglas mājsaimniecībām dosies īpaši apmācīti un ietērpti ceļojuma aģenti, informējot par velobraukšanu, alternatīvu pārvietošanās veidu priekšrocībām, dalīs bezmaksas materiālus par drošu pārvietošanos ar divriteni, velomaršrutu kartes un citu informāciju.

Minētie pasākumi tiek īstenoti par Eiropas Savienības naudu, un var teikt – ir nauda, ir projekts. Paredzams, ka līdz nākamā gada beigām īpašie konsultanti varētu apstaigāt pat piecus tūkstošus dzīvokļu.

Rīgā tāpat kā Londonā

"PTP-Cycle" (PTP) ir aizgūts projekts no Londonas, kura mērķis ir mudināt rīdziniekus ikdienā vairāk pārvietoties ar velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu. Juglas un Teikas dzīvojamie rajoni izvēlēti tādēļ, ka tur ir vislabākā infrastruktūra riteņbraukšanai, piemēram, veloceļš "Centrs-Berģi", skaidro RD Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dišlere. "PTP-Cycle" metodi Lielbritānijā sekmīgi izmanto jau desmit gadus, šajā laikā panākot divriteņu izmantošanas pieaugumu par 10-15% un tieši proporcionāli samazinot vieglo automašīnu izmantošanas īpatsvaru.

Tātad PTP metode izstrādāta, lai aicinātu pilsētniekus mainīt pārvietošanās paradumus – samazināt privātā autotransporta izmantošanu, vairāk pievēršoties riteņbraukšanai un iešanai ar kājām, sabiedriskā transporta izmantošanai un auto koplietošanai. Tādējādi var mazināt satiksmes sastrēgumus, tikt pie tīrāka gaisa, pie viena izbēgot no sirds un asinsvadu slimībām.

Tas viss ir pat ļoti, ļoti labi. Taču jāteic, ka rīdzinieki tikai samērā nesen (iespējams, kaimiņvalstu pieredzi saskatījušies) ir apjautuši, ka divriteni var izmantot ne tikai kā sporta un izklaides, bet arī transportlīdzekli, un pat bez PTP projekta velosipēdistu daudzums nupat pieaug vairāk nekā strauji.

"Līdz nākamā gada beigām īpašie konsultanti varētu apstaigāt pat piecus tūkstošus dzīvokļu."

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks LV portālam stāsta, ka pēdējos piecos gados pedāļu minēju skaits Rīgā uzbriedis piecas reizes. "Tātad var teikt, ka faktiski ir simtprocentīgs pieaugums. Riteņbraucēju kļūs arvien vairāk arī ekonomisku apsvērumu dēļ: ja cilvēks pārvietojas ar riteni, viņam vairs nav jāmaksā par transportu. Otrkārt, ir jūtams, ka lielā mašīnu daudzuma radītais apgrūtinājums pilsētai ir par smagu: rodas sastrēgumi, gaiss ir piesārņots."

No visa iepriekš minētā ir skaidrs – daudz nav ko domāt, jāmeklē savs piemirstais ciskudrillis vai arī tas jānopērk, un jādodas ielās. Bet te ir viens "bet". Turklāt diezgan pamatīgs. Satiksmes departamenta interneta vietnē publicētajā aptaujā vairāk nekā puse respondentu, no kuriem vairāk nekā 30% ar divriteņiem pārvietojas katru dienu, atzīst – Rīga nav riteņbraucējiem draudzīga pilsēta. Ka vidēji draudzīga, atzīst 42% aptaujas dalībnieku, un tikai 5% ir pavisam pozitīvs vērtējums.

Interesanti, kā riteņbraukšanas infrastruktūru vērtē londonieši un cik viņiem tā ir ērta un droša?

Riteņbraucējiem ietves ir jāpamet

Rīga ar velo infrastruktūras izveidi ir aizgulējusies, tas jāatzīst. Taču tādēļ nebūtu pareizi noniecināt tādu projektu kā PTP un teikt, ka riteņbraucēju pulka papildinājums Rīgas ielās nav vēlams. Acīmredzot problēma jāaplūko no otras puses – riteņbraucēju kritiskā masa un saspringtā drošības situācija, iespējams, būs tas dzinējspēks, kas ierēdņiem liks kaut ko darīt ātrāk un radikālāk un arī velojoslu ierīkošanas projektu palīdzēs straujāk bīdīt uz priekšu. Cerams, ne par pārāk dārgu cenu pašiem satiksmes dalībniekiem.

Vaicāts, cik daudz vietas pašreizējos apstākļos Rīgā riteņbraucējiem vēl ir, R.Meļņiks atbild: "Uz ietvēm viņiem vietas vairs nav. Tur vispār vajadzētu atrasties tikai tiem riteņbraucējiem, kuri savās iemaņās jūtas nedroši vai brauc kopā ar bērniem. Turklāt tas jādara lēni, gājēju ātrumā un nevienu no viņiem neaizskarot: gājējiem uz ietves, kā zināms, ir priekšroka. Ātrajiem braucējiem, kam divritenis tiešām ir transportlīdzeklis, ar kuru nokļūt darbā, vajadzētu pārcelties uz ielas braucamās daļas malu. Gājēji tomēr nerēķinās ar to, ka viņiem pēkšņi līdzās var atrasties riteņbraucējs, viņi negaidot mēdz mainīt pārvietošanās virzienu, uzreiz radot sadursmes briesmas. Ja riteņbraucējs pārvietojas pa ielas braucamo daļu un netaisa nekādas "atrakcijas", tas ir drošāk.

Gaidāmās velojoslas būs labas galvenokārt tālab, ka iedrošinās cilvēkus mainīt paradumu braukt pa ietvēm. Joslas ir vajadzīgas tajās vietās, kur satiksme ir intensīva. Piemēram, ļoti labi būtu, ja vienvirziena ielās ierīkotu divvirzienu joslas. Jā, šīs joslas būtu pirmais grūdiens, un tad jau tā lieta aizietu.

"Pēdējos piecos gados pedāļu minēju skaits Rīgā uzbriedis piecas reizes."

Velojoslu ierīkošanas projekts patiešām kavējas, jo ir nepieciešama ielu pārplānošana, tā patiešām ir revolūcija. Skaidrs, ka autovadītājiem šādas pārmaiņas nepatīk. Ja izdotos velojoslas ieviest vismaz trijās ielās, tad mucai spunde būtu vaļā, jo spiediens pieaug ar katru gadu."

Jāatgādina, ka arī paši velojoslu projekta autori uzskata – tās domātas prasmīgiem pedāļu minējiem. Bet, protams, drošāka sajūta būs, ja satiksmes faktiski visneaizsargātāko dalībnieku – riteņbraucēju – no kopējās satiksmes plūsmas tomēr atdalīs labi saredzama līnija. Nav patīkami, ja desmit centimetru attālumā no pedāļiem aizgāzē satiksmes autobuss vai trolejbuss, kaut gan šajā mirklī vadītājam nav nekādu šķēršļu pavirzīties mazliet tālāk. (Jā, starp citu, priecīga ziņa – 28.maijā Rīgā, Elizabetes ielā, velojoslu attīstības koncepcijas ietvaros iezīmēta pirmā no trim šovasar iecerētajām joslām galvaspilsētā.)

Te ir nebeidzamā runa par toleranci, savstarpējo cieņu un rūpēm par drošību. Jāatzīst, ka privāto auto vadītāji pret riteņbraucējiem kļūst arvien laipnāki, kaut gan vēl arvien mēdz nerādīt pagrieziena signālu un pa galvu pa kaklu mesties ārā no vārtu rūmēm.

Pastāv vēl kāda problēma – ir ne tikai agresīvi autovadītāji, bet arī riteņbraucēji, kas pa ietvēm joņo kā velomaratonā. Agri vai vēlu kāds kūlenis piemeklēs, bet žēl, ka tas parasti nenotiek vienatnē. Jā, mums ir citam pie cita jāpierod un jāpieņem arī divriteņu klātbūtne, kā tas gadu desmitos iegājies citviet pasaulē, bet šī diemžēl nav bezsāpīga skola.

Ar divriteni līdz stacijai

"Rīga nākusi klajā ar jaunu koncepciju – tai jākļūst par cilvēkiem draudzīgu pilsētu, un tas ir ļoti labi. Turklāt šāda ir arī pasaules tendence: pat Amerikā (kas senāk šķita neiespējami) ļoti daudzās pilsētās rīko milzīgas kampaņas, piemēram, mēnesi ar devīzi "Uz darbu ar divriteni" vai nupat 16.maijā - dienu "Uz darbu ar divriteni". Tas pats notiek Eiropā," stāsta R.Meļņiks. "Labs piemērs mums ir kaimiņi - Skandināvijas valstis, kur riteņbraukšana tradicionāli ir ļoti izplatīta. Latvijā tirdzniecībā no turienes nonācis daudz lietotu divriteņu, un cilvēki tos var iegādāties ļoti lēti, jo vairāk tādēļ, ka vairs nav aizspriedumu par to, ar kādu braucamrīku tu pārvietojies. Divriteni vairs neuzskata par statusa un labklājības rādītāju. Aug jaunā paaudze, kas jau no bērna kājas prot braukt ar divriteni, un viņi būs nākamie satiksmes dalībnieki.

It īpaši šopavasar novērojama tendence, ka arvien vairāk vecāku savas atvases ved uz bērnudārziem ar divriteņiem, kas aprīkoti ar bērnu sēdeklīšiem."

"Uz ietvēm riteņbraucējiem vietas vairs nav."

Viņš zīmē arī iespējamu nākotnes ainu. Rīgā pie centrālās stacijas ir milzīga divriteņu novietne, kurā var iekļūt ar personalizētu e-talonu. Piemēram, cilvēks no savām mājām Bulduros aizminas ar riteni līdz dzelzceļa stacijai, atstāj to īpašā stāvvietā, ar vilcienu atbrauc līdz galvaspilsētai, paņem šajā novietnē otru atstāto velosipēdu un dodas tālāk uz skolu vai darbavietu.

"Tev ir divi vienkārši riteņi, kas ir labā tehniskā kārtībā – ko vēl vajag? Un nebūs nekādu sirds un asinsvadu slimību!" secina R.Meļņiks, kam pašam ir saliekamais velosipēds, ko visur iespējams paņemt līdzi.

Var vienīgi minēt, cik daudz laika paies, iekams stacijās varētu parādīties šādas divriteņu novietnes, kā arī galvaspilsētas apkaimēs ieviesīs "park&ride" sistēmu automašīnām. Tā kā viss jau ir iekavēts, turklāt Rīga nupat martā žurnāla "The New Economy" konkursā līdz ar citām 19 pasaules pilsētām ieguvusi viedās pilsētas titulu, kas cita starpā prasa arī ilgtspējīgu satiksmes infrastruktūras un organizācijas attīstību, jādomā, ka gaidīšana nebūs bezgalīga.

Ar divriteņiem Rīgā redzēti pārvietojamies gan slaveni arhitekti un advokāti, kam varbūt garāžā stāv porši un merši, gan teātru premjeri, pazīstami dziedātāji un, protams, citi "parastie mirstīgie". PTP kampaņas atklāšanas pasākumā Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma, kas arī ir ilggadēja pedāļu minēja, stāsta: "Viss mūsu teātra kolektīvs lielā pulkā brauc ar riteni. Ja mums ir izrāde Smiļģa ielā Pārdaugavā, tad pēc tam mēs kā vesela komanda ripināmies atpakaļ uz centru."

Tomēr tiem, kuri atsauksies projekta aicinātāju vilinājumam pārsēsties uz divriteņa vai par to izlems paši, kaut arī tālāk par Šmerļa vai Biķernieku mežu ar veļļuku nav minušies, jāiesaka rūpīgi izlasīt izsniegtos bukletus ar pamācībām, sameklēt Satiksmes departamenta interneta vietnē sadaļu "Informatīvie materiāli" un ielūkoties "Padomos drošai velobraukšanai", "Velosipēdists satiksmē" un citos informatīvajos materiālos. Daudz derīga iespējams uzzināt arī vietnē www.divritenis.lv .

Jo piedalīties intensīvā satiksmē nav gluži tas pats, kas ar divriteni vizināties gar jūras krastu vai pa Teikas klusajām šķērsielām.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI