2012.gada budžets: lielāki ieņēmumi, mazāki izdevumi un pēdējā konsolidācija

Šonedēļ budžetu sākusi izskatīt Saeima

Likumprojektā "Par valsts budžetu 2012.gadam" paredzēts, ka ieņēmumi būs 4,52 miljardi latu, izdevumi - 4,64 miljardi latu. Valsts budžeta deficīts nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta likumprojektā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2012.gadā būs šāds: pašvaldību budžetiem – 80% un valsts budžetam – 20 procenti. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums arī nākamgad būs 45 lati un šī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu - 70 lati mēnesī.

Pamatbudžetā pārpalikums, sociālajā – joprojām deficīts

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā ir prognozēti 3,26 miljardu latu apmērā, izdevumi - 3,25 miljardu latu apmērā; tātad valsts pamatbudžetā plānots pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011.gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8 procenti.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti gandrīz 1,27 miljardu latu un izdevumi 1,4 miljardu latu apmērā, bet deficīts 133,8 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada plānu (ar grozījumiem) ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4 procenti.

Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums. Savukārt sociālajā budžetā saglabājas deficīts, uzsvērts budžeta paskaidrojumos, norādot uz nepieciešamību risināt valsts sociālās sistēmas ilgtspējas problēmas.

Konsolidācija: korekcijas nodokļos un aktīvāka iekasēšana

Budžeta konsolidācija pārsvarā ir izdevumu daļā, koriģējot atsevišķus nosacījumus dažos nodokļu likumos. Lielākas papildu ieņēmumu summas plānots gūt, turpinot īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

Konsolidācijas pasākumu ieņēmumu daļā papildu pienesums no nodokļiem un nodokļu administrēšanas paredzēts 39,2 miljonu latu apmērā:

• No reversā PVN metāllūžņu iepirkšanā un būvniecībā +5,9 milj. Ls;
• Azartspēļu un izložu uzraudzības pilnveidošana +0,7 milj. Ls;
• No nodokļiem atbrīvoto akcīzes preču ievešanas no trešajām valstīm termiņa maiņa (attiecīgajam limitam no vienas reizes dienā uz vienu reizi septiņās dienās) +1,5 milj. Ls;
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas kārtības maiņa metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā) +3,7 milj. Ls;
• Finanšu stabilitātes nodevas dubultošana +2,2 milj. Ls;
• Mazo un mikro uzņēmumu administrēšanas stiprināšana, nosakot vispārēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem +2,7 milj. Ls;
• Nodokļu atbalsta pasākums +15 milj. Ls;
• Papildu ieņēmumi, uzlabojot VID administrācijas spējas +1,2 milj. Ls;
• Azartspēļu nodokļa palielināšana spēļu automātiem un spēļu galdiem +2,2 milj. Ls;
• Jaunie ieņēmumi pēc nekustamā īpašuma nodokļa korekcijām: +0,3 milj. Ls (dzīvojamo māju palīgēku virs 25m² aplikšana ar 0,2% likmi); +0,1 milj. Ls (reliģiskajām organizācijām piederošo dzīvojamo māju un tām piekritīgās zemes aplikšana attiecīgi ar 0,2% un 1,5% nodokļa likmi); +0,02 milj. Ls (inženierbūvju – transportlīdzekļu maksas stāvlaukumu aplikšana ar 1,5% likmi); +3,5 milj. Ls (atceļot nodokļa pieauguma 25% ierobežojumu, 2012.gadā pašvaldībām atļaujot saglabāt pieauguma ierobežojumu pēc saviem ieskatiem).

Izdevumu daļā finansējuma samazināšanas iespējas konsolidācijas mērķiem atrastas vairākās ministrijās un programmās (ieskaitot to, ka atsevišķi maksājumi veikti jau šogad).

"Papildu ieņēmumu summas plānots gūt, turpinot apkarot ēnu ekonomiku."

Aizsardzības ministrijai izdevumu samazinājums ir 6,6 milj. latu (Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līgumiem un Jūras spēku pretmīnu kuģu iegādei). Labklājības ministrijai par 3 milj. latu samazināsies izdevumi invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā slimības pabalstiem, jo tiks pārskatīta slimības lapu izsniegšanas kārtība. Iekšlietu ministrijai jāietaupa 1,2 milj. latu (samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ilgtermiņa saistībām, kas paredz speciālo transportlīdzekļu iegādi; Valsts policijai autotransporta līdzekļu iegādei; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ilgtermiņa saistībām pasu un elektronisko identifikācijas karšu iegādei.

Satiksmes ministrija 10 milj. latu mazāk atvēlēts valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas nodrošināšanai un 5 milj. Ls mazāk  – zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Kultūras ministrija nākamgad ietaupīs  2,5 milj. latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Izglītības un zinātnes ministrijai konsolidācijas kontā ir 2 milj. latu  - dotācijas samazinājums Latvijas Olimpiskajai komitejai un valsts galvoto aizdevumu atmaksai neuzsāktiem projektiem. Zemkopības ministrija par 7 milj. latu samazinās nacionālā budžeta līdzfinansējuma daļu papildu valsts tiešmaksājumos.

Izdevumus arī palielinās

Nozarēm budžeta izdevumu daļa ir arī palielināta, piešķirot papildu finansējumu prioritāriem pasākumiem. Budžeta projektā papildu piešķīrums paredzēts:

• Aizsardzības ministrijai - 0,1 milj. Ls Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas darbiem;
• Ārlietu ministrijai - 0,7 milj. Ls konsulārā dienesta darbībai; 0,05 milj. Ls attīstības sadarbības projektu īstenošanai; 0,03 milj. Ls Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas darbības nodrošināšanai;
• Labklājības ministrijai - 13,6 milj. Ls sociālās drošības tīkla pasākumu finansēšanai; 18 milj. Ls ģimenes valsts pabalstiem;
• Iekšlietu ministrijai - 0,9 milj. Ls Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas darbiem; 0,5 milj. Ls VUGD, Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Nodrošinājuma valsts aģentūrai degvielas iegādei; 0,7 milj. Ls VUGD, Valsts policijai, Valsts robežsardzei formas tērpu un kaujas tērpu iegādei; vēl 0,6 milj. latu citiem prioritāriem pasākumiem;
• Satiksmes ministrijai - 2,5 milj. Ls sociālās drošības tīkla pasākumu nodrošināšanai; 0,2 milj. Ls ekspertu pakalpojumu apmaksai par AS "Air Baltic Corporation" kontroli un uzraudzību;
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 0,3 milj. Ls Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) elektronisko iepirkumu sistēmas uzlabojumu, preču kataloga paplašināšanas un pašvaldību iepirkuma centralizācijas nodrošināšanai; 0,04 milj. Ls v/a "Nacionālais botāniskais dārzs" darbības nodrošināšanai;
• Tieslietu ministrijai - 0,7 milj.Ls Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbības nodrošināšanai un norēķiniem ar piegādātājiem; 0,08 milj.latu Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas darbu veikšanai; 0,05 milj.Ls pārējiem prioritārajiem pasākumiem
• Finanšu ministrijai - 1,2 milj. Ls VID kapacitātes stiprināšanai; 0,05 milj. latu Iepirkumu uzraudzības biroja kapacitātes stiprināšanai;
• Ekonomikas ministrijai - 0,05 milj. Ls Konkurences padomes kapacitātes palielināšanai; 0,03 milj. Ls Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centram etalonu kalibrēšanas nodrošināšanai;
• Veselības ministrijai -10 milj. Ls veselības aprūpes pasākumu nodrošināšanai; 19,9 milj. Ls sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai veselības aprūpes jomā;
• Zemkopības ministrijai - 0,5 milj. Ls Meliorācijas likumā deleģēto funkciju izpildei.

Budžeta paketē korekcijas vairāku nozaru normatīvajos aktos

Budžeta likumu pavadošajā paketē ir 31 likumprojekts. Finanšu ministrijai ir 9 likumprojekti: grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", Finanšu stabilitātes nodevas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", likumā par budžetu un finanšu vadību.

Iekšlietu ministrijai – viens likumprojekts: grozījums Ceļu satiksmes likumā.

Izglītības un zinātnes ministrijai – 4 likumprojekti: grozījumi Profesionālās izglītības likumā, Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Vispārējās izglītības likumā.

Labklājības ministrijai - 5 likumprojekti: grozījumi Invaliditātes likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Satiksmes ministrijai – 2 likumprojekti: grozījumi Autopārvadājumu likumā un likumā "Par autoceļiem".

Tieslietu ministrijai - 4 likumprojekti: grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu, Patentu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 5 likumprojekti: grozījumi likumā "Par pašvaldībām", Teritorijas attīstības plānošanas likumā, Sugu un biotopu aizsardzības likumā, likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos", Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Veselības ministrijai – viens likumprojekts: grozījumi Pacientu tiesību likumā.

"Vidējā alga varētu pieaugt par 12 latiem mēnesī."

Finanšu nozares likumprojektos lielas kaislības varētu pavadīt it kā nelielās izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā. Sabiedrībā negācijas jau izraisījis nodoms aplikt ar nodokli saimniecības palīgēkas, kas publiskajā telpā izvērtusies par diskusiju par "šķūnīšu" nodokli.

Lai nekavētu budžeta pieņemšanu, korekcijas ieviestas sociālo likumprojektu blokā. Labklājības ministrija grozījumos likumā "Par valsts pensijām" nav iekļāvusi priekšlikumu paredzēt vecuma pensiju paaugstināšanu laika posmā no 2014. līdz 2021.gadam līdz 65 gadu vecumam. Sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas koncepcijā bija paredzēts pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Termiņa paātrināšanas dēļ par šo pensiju likuma normas grozījumu nepieciešamas plašākas diskusijas.

Budžets plānots piesardzīgi

2012.gada budžets veidots, aprēķinus balstot uz konservatīvām prognozēm, ko lielā mērā nosaka ārējā situācija. IKP izaugsme tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Budžeta likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 14,44 miljardi latu apmērā (šogad  IKP – 13,85 miljardi latu).

Saskaņā ar makroekonomiskajām prognozēm sagaidāms, ka 2012.gadā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto (uz rokas) alga būs 478 lati (šogad – 466 lati).

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2012.gadā prognozēti par 5,5% lielāki nekā 2011.gadā: šogad – 3,84 miljardi latu, nākamgad – 4,05 miljardi latu.

Nākamajam gadam paredzēts pieaugums visos galvenajos nodokļu veidos: sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi plānoti par 3,5% lielāki, pievienotās vērtības nodoklis – par 6,7%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 4,3%, akcīzes nodoklis – 6,1%, uzņēmumu ienākuma nodoklis – 12,9 procentiem lielāks.

Valsts budžetu Saeimā skata divos lasījumos; otrajā, galīgajā lasījumā budžetu plānots apstiprināt 15.decembrī.