Lietuvas Republikas saplānotajā budžetā ir viena tāda interesanta rindiņa: šogad ieņēmumi no soda naudām un mantas konfiskācijām ieplānoti 77 miljonu litu (15,7 miljoni latu) apmērā. To naudiņu samaksās sabiedriskā transporta „zaķi”, šoferi, kas neievēros satiksmes noteikumus, kājāmgājēji, kas skries pāri ielai pie sarkanās gaismas u.c. Tāpat arī mantas konfiskācijas papildinās patukšo valsts kasi.
Tomēr ir tā dīvaini: 2007. gada budžetā, kad pilsoņi par krīzi neko nezināja un uz savas ādas to arī nejuta, šajā rindiņā bija ierakstīti 47 miljoni litu (9,5 miljoni latu). Vēl iepriekšējā - 2006. gadā – nedaudz vairāk kā 40 miljoni litu (nedaudz vairāk kā 8 miljoni latu). Cipari acīm redzami norāda: valsts apzināti cer, ka tās pilsoņi gadu no gada biežāk pārkāps likumus un noteikumus.
"Cipari acīm redzami norāda: valsts apzināti cer, ka tās pilsoņi gadu no gada biežāk pārkāps likumus un noteikumus."
Jāteic gan, ka nevienā gadā tādas summas iekasētas netika un plāni palikuši tikai uz papīra. Tauta neskrien krustu šķērsu pāri ielām! Nu, neskrien! Diez vai arī šogad soda naudu un konfiskāciju plāns tiks izpildīts. Vasarā, pārskatot valsts budžetu, šī rindiņa netika grozīta, kaut maz ticams, ka ieplānotais tiks iekasēts. Kāpēc tad jāplāno tas, ko nevar izpildīt?
Kaut patiesībā nav lāga saprotams, ko valdība vairāk alkst: lai iedzīvotāji pēc iespējas vairāk ievērotu kārtību vai arī visus iespējamos noteikumus pārkāptu jo biežāk un tādējādi pildītu valsts budžetu. Arī galvaspilsētas Viļņas pašvaldība šogad ieplānojusi no soda naudām un konfiskācijām iegūt 17 miljonus litu (3,5 miljonus latu) ienākumu pilsētas kasē. Viļņas pašvaldība vēlas savu budžetu papildināt uz „zaķu”, pārgalvīgu un iedzērušu šoferu rēķina un arī sodot tantiņas, kas nevietā pārdod diļļu un burkānu saišķīšus. Pilsētas domes ierēdņi jau tagad nešaubās, ka „plāns” netikšot izpildīts un to nāksies samazināt. Pirms diviem gadiem, 2006. gadā, šis plāns bija tikai 8 miljoni litu (1,6 miljoni latu). Secinājums: Viļņas iedzīvotāji negrib šķērsot ielu pie sarkanās gaismas, bet pilsētas dome gribētu, lai pilsoņi, tā teikt šķaudītu uz visiem noteikumiem...
"Vasarā, pārskatot valsts budžetu, interesantā rindiņa netika grozīta, kaut maz ticams, ka ieplānotais tiks iekasēts."
Psihologs Vitauts Čeps domā, ka šāda soda naudu apjoma plānošana ir visai aplama. Prātīgāk būtu, ja plānotu, ka izmācīt cilvēkus uzvesties tā, ka nekādi noteikumi pārkāpti netiktu, nevis - kā vairāk viņus sodīt. Tiesa, nav gan dzirdēts, ka būtu „konfiscēta” kāda ezera krastā nelegāli uzbūvēta pils, un nav zināms arī, ar kādām summām par nelegālu būvniecību plānots sodīt šo piļu īpašniekus. Reti jo reti dzirdams arī par miljonus zagušo personu īpašumu konfiskācijām. Parasti pēc tiesas atklājas, ka viņiem gandrīz nekas nepieder, bet ir turīgas sievasmātes un citi radi. Kāda gan tur plānošana un sodīšana...
