Darba likuma 75.panta ceturtā daļa nosaka, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidēji nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Interpretējot Darba likuma 75.panta ceturtajā daļā iekļauto terminu „kalendāra darba dienu skaits”, ir paskaidrojams, ka ar šo jēdzienu apzīmē dienas, kurās darbiniekam ir jāstrādā atbilstoši kalendāram. Kalendāra darba dienu skaits katru mēnesi ir mainīgs, un to nosakot, no kopējā kalendāra dienu skaita jāizņem atpūtas dienas un svētku dienas, ja tādas iekrīt konkrētā mēnesī. Gadījumā ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks (40 stundas nedēļā un piecas darba dienas), tad tiek uzskatīts, ka 2015.gada janvārī ir 21 kalendāra darba diena, februārī – 20 darba dienas, martā – 22 darba dienas u.tml.

Savukārt, ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks sešu darba dienu ietvaros, tad 2015.gada janvārī normālais darba dienu skaits bija 26 darba dienas, februārī – 24 darba dienas, martā - 26 darba dienas u.tml.

Darba likuma 75.panta astotā daļa nosaka, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ja atvaļinājuma laikā tiks veikts atvaļinājuma naudas aprēķins, ņemot vērā darba stundas, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā atbilstoši grafikam, tad atvaļinājuma naudas aprēķinam var izmantot stundas vidējo izpeļņu. Savukārt, ja stundu skaits darba dienā ir nemainīgs, tad var izmantot dienas vidējo izpeļņu.