Darba likuma 74.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ja darbinieks, iepriekš par to informējot darba devēju, ārstniecības iestādē nodod asinis, tas uzskatāms par attaisnotu darba kavējumu, par kuru darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu.

Papildu minētajam Darba likuma 74.panta sestā daļa noteic, ka darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.

Darba devēja pienākums ir apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā, ja vien darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits. Šī paša Darba likuma panta trešā daļa precizē abos gadījumos izmaksājamās atlīdzības apmēru - ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā rīkoties, ja dažādu iemeslu dēļ asins ziedošana netiek atļauta, Valsts asinsdonoru centra preses sekretāre Zane Mistre skaidro: „Šādā gadījumā pēc pieprasījuma tiek piešķirta izziņa par faktiski pavadīto laiku asins sagatavošanas iestādē. Šī izziņa nedod tiesības izmantot Darba likumā 74. pantā noteiktās privilēģijas.” 

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā “Asins donora tiesības un iespējas”.