Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Tā kā pašlaik ideja ir tikai prātos un normatīvais regulējums tikai top, par to, kā sistēma varētu darboties, var dot vien vispārējas norādes,” saka veselības ministre Ingrīda Circene.
FOTO: Normunds Mežiņš, A.F.I
Uzsākot darbu veselības ministres amatā, nosaucu sava darba galveno prioritāti – veselības aprūpes pieejamība pacientiem. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, nepieciešams pilnveidot pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā vienmērīgi. Otrkārt, jāpaplašina ambulatoro pakalpojumu pieejamība. Tāpat jāievieš e-veselība, lai padarītu efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, bet pacientam - pakalpojuma saņemšanu. Ir jāmaina arī finansējuma sistēma.
Valdības deklarācijā ierakstīju, ka šo sistēmu ir nepieciešams pilnveidot, pakāpeniski palielinot finansējumu un saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Tieši par pēdējo ieceri sabiedrībā raisās visplašākās diskusijas. Ko tas nozīmē – sasaistīt nodokļu nomaksu ar plānveida veselības aprūpes saņemšanu?
"Lauku skolotājam vai medmāsiņai jāpelna nauda vienam brangam vīrietim, kas ved pār robežu cigaretes, gāž mežus, bet nodokļus nemaksā! Vai tas ir taisnīgi?"
Visupirms jāsaka, ka šāda sistēma nav nekāds jaunatklājums vai jaunizgudrojums: tāda vai līdzīga kārtība, saistot nodokļu nomaksu ar plānveida veselības aprūpi, darbojas vairākās valstīs – arī pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā. Diemžēl Latvijā centieni ieviest līdzīgu sistēmu līdz šim neguva politisku atbalstu.
Tomēr mums sistēmas izstrādāšana un ieviešana nav jāsāk no nulles. Esmu gadiem pētījusi citu valstu pieredzi, un mums ir, no kā mācīties. Turklāt par šādas sistēmas ieviešanu Latvijā jau ir diskutēts ar vairākām iesaistītajām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, gūstot pārliecību – arī pie mums Latvijā tas ir vajadzīgs un iespējams.
Maksā nodokļus – saņem palīdzību
Tā kā pašlaik ideja ir tikai prātos un normatīvais regulējums tikai top, par to, kā sistēma varētu darboties, var dot vien vispārējas norādes.
Neatliekamo medicīnisko palīdzību valsts joprojām nodrošinātu bez maksas: nekad nebūs tā, ka uz ielas pakritušam cilvēkam pirms palīdzības sniegšanas mediķi pajautās, vai viņš ir nomaksājis nodokļus. Tāpat būs atbrīvoto kategorijas, kas varēs saņemt valsts garantēto primāro aprūpi, atbrīvojumu no pacienta iemaksas utt. Turklāt prognozējams, ka šo personu loks attiecībā uz nodokļu nomaksas sasaisti ar plānveida veselības aprūpi varētu paplašināties, ietverot tajā arī pensionārus, studentus utt.
Jaunā sistēma vistiešāk skartu darbspējīgo paaudzi- tos, kuri var strādāt un strādā un nav ne oficiāli reģistrējušies bezdarbnieki, ne trūcīgie vai invalīdi.
"Nekad nebūs tā, ka uz ielas pakritušam cilvēkam pirms palīdzības sniegšanas mediķi pajautās, vai viņš ir nomaksājis nodokļus."
Kā personificēto nodokli Latvija visdrīzāk izvēlēsies iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Sasaistot vienotā sistēmā veselības aprūpes iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta datus, būtu redzama informācija – ir vai nav konkrētais pacients IIN maksātājs. Ja ir – tad viņam veselības aprūpē ir "zaļā gaisma", ja nē – tad no valsts apmaksāta veselības aprūpe nepienākas: jāmaksā vien pašam.
Iespējams, tiks padomāts arī par to, lai iedzīvotājiem, kas kāda iemesla dēļ nav IIN maksātāji, būtu iespēja iemaksāt kādu noteikta apjoma maksājumu kā veselības nodokli un tad pretendēt uz valsts apmaksātu palīdzību.
Šis varētu būt pirmais posms nodokļu nomaksas samērošanā ar veselības aprūpi. Un pastāv tikai divi varianti – vai nu pacientam pienākas valsts apmaksāta veselības aprūpe, vai nepienākas. Te netiks šķirots, vai konkrētais pacients valsts kabatā ieliek desmitus, simtus vai tūkstošus latu.
"Sasaistot vienotā sistēmā veselības aprūpes iestāžu un VID datus, būtu redzams – ir vai nav konkrētais pacients IIN maksātājs."
Ir gan valstis, kurās nodokļu nomaksu ar veselības aprūpi saista daudz specifiskāk – atkarībā no nodokļu nomaksas atšķiras veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kas katram pacientam pienākas. Proti, jo vairāk tu valstij dod, jo vairāk no tās vari saņemt. Bet mums tik smalka sistēma pašlaik ir tikai sapnis – esam pašā, pašā ceļa sākumā.
Tomēr jau tagad priecājos par to atbalstu, ko saņemu gan no mediķu asociācijām, gan pacientu organizācijām, gan iesaistītajām valsts institūcijām. Domāju, ka sistēmas testa versiju mēs varētu iemēģināt jau nākamā gada vidū, bet līdz pilnīgai sistēma ieviešanai būs jāgaida vairāki gadi: savu laiku prasīs normatīvā regulējuma izstrāde, kā arī sistēmas tehniskā izveide.
Aizstāvam godīgumu un atbildību
Par iecerēto sistēmu jāsatraucas tiem, kas ir darbspējīgā vecumā, bet ļaunprātīgi nemaksā nodokļus – saņem naudu aploksnē un par muļķiem nosauc tos, kas nodokļus maksā. Sabiedrībai ir jāizprot un jāatbalsta Veselības ministrijas iecere – mēs aizstāvam godīgumu un atbildību.
Parēķināsim, kāds slogs kopumā tiek uzlikts tai iedzīvotāju daļai, kas maksā nodokļus! Viņiem jau tagad jāapmaksā ne tikai sava veselības aprūpe, bet arī palīdzība tiem, kam vajadzīgas īpašas rūpes – tie ir bērni, grūtnieces, jaunās māmiņas un citas no pacientu iemaksas atbrīvoto iedzīvotāju kategorijas. Bet tas vēl nav viss. Nodokļu maksātājiem jāgādā arī par tiem, kas nodokļus nemaksā ļaunprātīgi. Iedomājieties: lauku skolotājam vai medmāsiņai jāpelna nauda vienam brangam vīrietim, kas ved pār robežu cigaretes, gāž mežus, bet nodokļus nemaksā! Vai tas ir taisnīgi?
Savs stāsts ir arī par tiem darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir atraduši darbu ārzemēs. Visu cieņu: Eiropa ir atvērta, katrs var izvēlēties, kur strādāt. Tomēr tas nenozīmē, ka katrs var atļauties domāt tikai par savu personīgo izdevīgumu, aizmirstot par valsti! Ja cilvēks strādā citā valstī un maksā nodokļus tās valsts budžetā, tad tur viņam arī jāsaņem veselības aprūpe. Pašlaik notiek ačgārni: ārzemēs strādājošie nodokļus maksā citām valstīm, bet veselības aprūpi dodas saņemt Latvijā – tātad saņem to par Latvijas nodokļos samaksāto naudu. Vai esam ar mieru tā turpināt?
