VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
01. jūlijā, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Ekonomika
2
2

Pārtikas preces uz Krieviju – caur Terehovas robežkontroles punktu

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latviju sasniegusi ziņa, ka gaidāmi ierobežojumi pārtikas preču ievešanā Krievijā.

FOTO: A.F.I.

Pēdējās dienās pārtikas ražotājus un pārvadātājus sasniegusi ziņa, ka gaidāmi ierobežojumi pārtikas preču, izstrādājumu un materiālu ievešanā Krievijā. Šī satraucošā informācija, tiesa gan, vēl nav guvusi oficiālu dokumentāru apstiprinājumu, bet lēmumu Krievija ir pieņēmusi. Vēl tikai nav zināms, kādas preču grupas skars Krievijas Federācijas noteiktie robežpunktu ierobežojumi un kurā brīdī lēmums realizēsies dzīvē.

Situāciju komentē Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice–Trēde un autopārvadātāju asociācijas „Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš.

 

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice–Trēde:

„Sākšu ar nomierināšanu – pašlaik vēl uz robežas viss mierīgi, pārtikas preču, materiālu un izstrādājumu kravas uz Krieviju dodas caur abiem robežkontroles punktiem. Vēl neviena pārtikas produkcijas un materiālu krava Grebņevā nav tikusi atgriezta atpakaļ. Kravu plūsma traucēta nav, bet tas būs līdz vienam brīdim.

PVD ir informācija, ka no 29. jūnija Krievijas muita pārņēmusi fitosanitāro, pārtikas un veterināro kravu dokumentu kontroli uz robežas un ir galvenā iestāde kontroles jautājumos.

Un vēl mūs sasniegusi informācija par Krievijas valdības lēmumu, kurš nosaka kontroles punktus, caur kuriem pārtikas produkcija varētu tikt ievesta Krievijas Federācijā. No patlaban esošajiem diviem punktiem uz Latvijas un Krievijas robežas (Grebņevas un Terehovas) paliks tikai Terehova. Tādēļ mēs vēlamies informēt gan autopārvadātājus, gan arī uzņēmējus par šāda lēmuma esamību. Jo pienāks brīdis, kad šis lēmums tiks piemērots arī dzīvē un pārtikas kravu plūsma caur Grebņevu apstāsies. Uzņēmējiem ir jābūt tam gataviem un laikus jāorientējas uz Terehovu.

Līdzīga situācija ir arī abās pārējās Baltijas valstīs: arī Lietuvā un Igaunijā no diviem esošajiem robežkontroles punktiem pārtikas kravām uz NVS valstīm paliks tikai pa vienam. Tie ir Kibarti uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas un Luhamā uz Igaunijas un Krievijas robežas.

"No patlaban esošajiem diviem punktiem uz Latvijas un Krievijas robežas paliks tikai Terehova."

Informāciju, par ko runāju, mēs atradām Krievijas normatīvo aktu publikācijās. Oficiāla Krievijas Federācijas paziņojuma par šādu lēmumu ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai nav bijis. Šāds Krievijas lēmums skar visas ES valstis, jo pārtikas preču kravas, kas tiek vestas caur Baltiju uz Krieviju un NVS, turpmāk varēs izvest tikai caur trim robežkontroles punktiem. Tādēļ esam sagatavojuši vēstuli Eiropas Komisijai ar lūgumu skaidrot situāciju, lai saprastu, cik tā ir nopietna un kā šis daļējais embargo var ietekmēt tālāko ekonomiskās sadarbības attīstību.

Lai situāciju precizētu un skaidrotu, mums nepieciešams zināt, vai būs kāds konkrēts saraksts, uz kurām produktu grupām ierobežojums attieksies. Tādēļ esam nosūtījuši vēstules arī Krievijas dienestiem un gaidām atbildes.”

 

Autopārvadātāju asociācijas „Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš:

„Pašlaik vēl nekas traks nav noticis, kravas netiek apstādinātas, bet Putina parakstīts lēmums ir. Protams, ka eksportētāji šo PVD paziņojumu par Krievijas lēmumu uztver saasināti, jo turpmāk Terehovā, kas būs vienīgais robežpunkts pārtikas izstrādājumiem, gaidāma lielāka spriedze.

Lēmums Krievijā ir pieņemts, tas stājies spēkā, bet instrukcijas, kā šo lēmumu dzīvē piemērot, līdz robežai vēl nav nonākušas. Bet tā var robežu sasniegt jebkuru brīdi. Tādēļ jau tagad vajadzētu orientēties uz Terehovas robežpunktu, un arī PVD turpmāk kravas uz Grebņevu vairs nesūtīs.

Pārvadātājiem pašlaik ir divas iespējas: vai nu braukt caur Terehovu, vai arī caur Lietuvas un Igaunijas robežpunktiem, kur arī palicis pa vienam. Tikai tas punkts, kas ir uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas – Kibarti – pašās jūnija beigās tika pārslogots ar vieglajiem auto. Baltkrievijā no 1. jūlija vieglo auto muitas nodoklis vairākkārt palielinās un pielīdzinās nodoklim, kādu piemēro Krievijā, tādēļ muita mūs jau laikus brīdināja, ka Kibartos jūnija beigās robežkontrole nodarbosies tikai ar vieglajiem auto.

Bet ar pārtikas izvešanu uz Krieviju ir vēl cita problēma. Uz Krievijas robežas ir arī mainījusies kontroles kārtība – visu pārņems muita, tajā skaitā veterinārās un fitosanitārās pārbaudes, transporta inspekcijas funkcijas u.tml. Tas var sākotnēji radīt gluži cilvēcisku sajukumu, neskaitot to, ka pagarināsies auto rindas. Bet, cik šīs grūtības būs nopietnas, to mēs pašlaik vēl pateikt nevaram.

"Uz Krievijas robežas ir arī mainījusies kontroles kārtība – visu kontroli pārņems muita."

Gan muita, gan PVD ir uzrunājusi Eiropas Komisiju, lai Krievijas lēmumu atspēkotu, jo mēs neesam ieinteresēti kaut kādos papildu ierobežojumos. Krievija savu soli pamatojot ar to, ka tiekot sakārtotas robežas muitas ūnijas ietvaros. Mums vēl nav skaidrs, kādas preču grupas šī „sakārtošana” ietver, jo pārtikas preces, izstrādājumi un materiāli skar ļoti daudz preču grupas. Ir konkrēti jāzina preces kods un nomenklatūra. Bet pagaidām mums vēl daudz nezināmā.

Tomēr Krievijas lēmumam es nesaskatu nekāda loģiska pamatojuma. Tas liecina, ka Krievijas valsts „aktivitātes” nākotnē varētu būt vēl lielākas. No visām ES valstu kravām pārtikas preces uz Krieviju veido apmēram ceturto daļu. Caur Grebņevu vien gada laikā izbrauca ap tūkstoš mašīnu ar pārtiku. Tas nav maz. Vairums pārvadātāju ir lietuvieši, poļi, arī paši krievi – šāds Putina parakstīts lēmums skar visu valstu pārvadātājus.

Šī jautājuma risināšanā mēs esam piesaistījuši Krievijas muitas pārstāvjus Latvijā un Latvijas muitas pārstāvjus Krievijā, kā arī kolēģu asociācijas Krievijā.”

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 dienām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI