FOTO: Evija Trifanova, LETA
Prasības kļūšanai par tiesnesi ir augstas. Tieslietu padome ir pilnveidojusi līdzšinējo tiesneša amata kandidātu atlasi un tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanu. Sniedzam ieskatu izmaiņās.
LV portāls jau ir aplūkojis tiesnešu atlases kārtību un to, kādiem kritērijiem ir jāatbilst juristam, lai kļūtu par tiesnesi.
Septembra sākumā šī kārtība ir pilnveidota, Tieslietu padomei apstiprinot grozījumus Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtībā un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā.
Tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja, senatore Dzintra Balta, grozījumus publiskojot, pauda: “Tiesnešu amatu kandidātu atlases kārtības izveidošana un pilnveide ir daļa no Tieslietu padomes darba, kas vērsts uz tieslietu sistēmas attīstību, tās efektivitātes un kvalitātes nodrošināšanu. Efektivitātes un kvalitātes garants ir augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, nobriedušu personību, kas ir motivēti un gatavi strādāt valsts labā. Izmaiņas tiesnešu atlases kārtībā sekmēs šī mērķa sasniegšanu.”
Savukārt grozījumu būtību Tieslietu padome skaidro šādi: “Pilnveidojot atlases kārtību un Tiesnešu kvalifikācijas reglamentu (tas regulē vienu no atlases daļām – kārtību, kādā tiek izvērtētas profesionālās prasmes tiesnešiem, kuri pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amatu), tiek noteikts: kandidāta iekļaušanai tiesneša amata kandidātu sarakstā nepieciešams sekmīgs profesionālo prasmju un uzvedības kompetenču vērtējums. Vietu tiesneša amata kandidātu sarakstā un līdz ar to arī iespēju prioritāri aizpildīt kādu no aktuālajām vakancēm noteic abu sekmīgo vērtējumu kopsumma.”
“Ar grozījumiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā paredzēts nodalīt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu atlases komisijas kompetences tiesnešu atlases procesā, kā arī uzlabot tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas procesu, skaidri un izvērsti raksturojot vērtējamās profesionālās prasmes.
Tāpat pilnveidojot spēkā esošo regulējumu, pirmās instances tiesas tiesnešiem, kuri kandidē uz apgabaltiesas tiesneša amatu, tiek skaidri nodalīta profesionālo prasmju un uzvedības kompetenču vērtēšana, paredzot, ka profesionālās prasmes vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, savukārt uzvedības kompetences – Tiesnešu atlases komisija,” norādīts Tieslietu padomes publicētajā informācijā.
Tieslietu padomes padomniece komunikācijas jautājumos Lana Mauliņa skaidro, ka tiesneša amata pretendentus atlasa un vērtē īpaša Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisija.1
“Komisijas sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks no locekļu vidus tiek ievēlēts ar balsu vairākumu. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu,” uzsver L. Mauliņa.
Savukārt saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir deviņi tiesneši – trīs Augstākās tiesas tiesneši (pa vienam no civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu tiesnešiem), trīs no apgabaltiesām (pa vienam no civillietu un krimināllietu tiesas kolēģijām un Administratīvās apgabaltiesas), trīs no rajonu (pilsētu) tiesām.2
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiek ievēlēta uz četriem gadiem Tiesnešu konferencē. Par kandidātiem tiesneši balso aizklāti.
“Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tādu tiesnesi, kura zināšanas un pieredzi augstu vērtē tieslietu nozares speciālisti un tiesneši. Kvalifikācijas kolēģijas locekļa statuss nav savienojams ar Tieslietu padomes locekļa, Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.
Kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus. Kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija un kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji,” norāda L. Mauliņa.
Atbildot uz LV portāla vaicāto, L. Mauliņa atgādina, ka “prasība – sekmīgs tiesnešu amata kandidātu uzvedības kompetenču vērtējums – nav jauna”.
Par prioritārām atzītās uzvedības kompetences tiesnešu amata kandidātu atlasē tika vērtētas arī iepriekš.
Kas mainās? “Ar grozījumiem tiek pilnveidota vērtēšanas kārtība. Pirmās instances tiesas tiesnešiem, kuri kandidē uz apgabaltiesas tiesneša amatu, tiek skaidri nodalīta profesionālo prasmju un uzvedības kompetenču vērtēšana. Lai arī tāpat kā līdz šim profesionālās prasmes vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, savukārt uzvedības kompetences – Tiesnešu atlases komisija, nodalīšanu nodrošina precizētais regulējums, kā arī profesionālo prasmju un uzvedības kompetenču apraksti,” skaidro L. Mauliņa.
Uzvedības kompetenču vērtēšanu nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība.
Uzvedības kompetences atlases noslēdzošajā ceturtajā kārtā, tāpat kā līdz šim, tiek izmantota kompetenču intervijas metode.
Intervijā uzdodamo jautājumu formulēšanai tiek izmantots arī psihologa atzinums un pretendenta iesniegtās rakstveida atbildes uz četriem komisijas noteiktajiem jautājumiem, kas saistīti ar pretendenta pieredzi un prasmēm, kā arī redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu.
Prioritārās uzvedības kompetences, kuras tiek vērtētas, Tieslietu padome ir noteikusi atlases kārtībā, jau izveidojot to, un ar šiem grozījumiem tās tiek tikai precizētas.
Šīs kompetences ir: izpratne par tiesu sistēmas vērtībām un ētiskumu, kā arī analītiskās domāšanas, konceptuālās domāšanas, komunikācijas un darba komandā kompetence.
Uzvedības kompetenču intervijā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī komisijas pieaicināts speciālists. Tās laikā var izmantot informāciju par pretendentu, kas iegūta atlases iepriekšējās kārtās. Pretendenta uzvedības kompetenču piemērotību tiesneša amatam komisijas locekļi novērtē punktos no 0 līdz 10. Komisijas locekļu sniegtie vērtējumi tiek apkopoti un aprēķināts vidējais vērtējums. Pretendents ceturto atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja ir ieguvis vismaz septiņus punktus,” īsumā par kompetenču intervijas norises kārtību stāsta Tieslietu padomes pārstāve.
Savukārt grozījumi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā paredz tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, sniedzot atzinumu par tiesneša piemērotību darbam apgabaltiesā.
Tie noteic, ka tiesnesis, kurš kandidē uz apgabaltiesu un ir saņēmis sekmīgu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas profesionālo prasmju vērtējumu (ne mazāk kā septiņus punktus), tiek virzīts uz Tiesneša amata kandidātu atlases komisiju uzvedības kompetenču vērtējumam.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums par tiesneša piemērotību darbam apgabaltiesā ir pozitīvs, ja ir sekmīgs profesionālo prasmju un uzvedības kompetenču novērtējums.
LV portāls jautā: Ko nozīmē tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas procesa uzlabošana, skaidri un izvērsti raksturojot vērtējamās profesionālās prasmes? Par kuru atlases kārtu ir runa?
Pretendentu profesionālās prasmes tiek vērtētas atlases otrajā un trešajā kārtā.
Pretendentam, kurš ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu, otrās un trešās kārtas novērtējumu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesneša profesionālo prasmju novērtējums.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija uz reglamentā paredzētās informācijas pamata vērtē šādas profesionālās prasmes – lēmumu pieņemšanas prasmi, nolēmumu sastādīšanas un argumentācijas prasmi, tiesas procesu vadības prasmi un darba organizācijas prasmi.
Profesionālo prasmju līmeņu apraksti ir ietverti reglamenta 6. pielikumā.
Savukārt pretendentam, kurš nav vēl tiesnesis, otrajā kārtā ir jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.
Testā pārbauda pretendenta profesionālās zināšanas, kas vajadzīgas tiesneša amata pienākumu pildīšanai.
Trešajai kārtai ir divas daļas – rakstiskā un mutiskā. Rakstiskajā daļā jāsagatavo divu kāzusu risinājums atbilstoši tiesas kompetencei; mutiskajā daļā jāatbild uz pretendenta izlozētajiem un komisijas uzdotajiem jautājumiem.
L. Mauliņa skaidro: “Šajā kārtā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.”
Pēc Tiesu administrācijas ziņām, 2023. gada 16. oktobrī ir šādas tiesneša amata vakances:
Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz paplašināt tiesnešu amata pretendentu loku un paredzētu iespēju pēc individuāla izvērtējuma piešķirt atļauju piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā arī personai, uz kuru attiecas likuma “Par tiesu varu” 55. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi, ja:
Likumprojekts paredz, ka Tieslietu padomei būs jānosaka kārtība, kādā komisija lemj par atļauju piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, un tai būs cita starpā jāizvērtē iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Prasības kļūšanai par tiesnesi ir nemainīgi augstas.
Grozījumi izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01.
1 Pašreizējā Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatu kandidātu atlases komisijas sastāvā darbojas: Dzintra Balta, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore; Sandra Kaija, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatore; Ieva Višķere, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore; Agnese Veita, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese; Andris Vilmanis, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis; Ilze Freimane, Administratīvā apgabaltiesas tiesnese; Elita Stivriņa, Latgales rajona tiesas tiesnese; Madars Plepis, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis; Kristīne Brokane, Administratīvās rajona tiesas tiesnese.
2 Pašreizējais Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs ir šāds: Silva Reinholde, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja; Rudīte Vīduša, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājas vietniece; Aivars Keišs, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators; Ivars Bičkovičs, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senators; Marianna Terjuhana, Zemgales apgabaltiesas tiesnese; Sanita Kanenberga, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece; Kristīne Zdanovska, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese; Ināra Zariņa, Rīgas rajona tiesas tiesnese; Inga Zālīte, Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) tiesnese.
