Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – saskarsmes un aizgādības tiesību noteikšana

Sarunā tiesneši Ieva Čudina un Viktors Makucevičs aicina vecākus apzināties, ka ar bērna interesēm ir jārēķinās, tās nevar tikt izmantotas, lai “ieriebtu” otram vecākam, liedzot tikties, sazināties ar bērnu. “Ja vecāki nespēj vienoties un ir jāvēršas tiesā, saskarsmes kārtības noteikšana būs iespējama tikai tad, kad būs pārvarēts abu vecāku savstarpējo nesaskaņu kalns,” atzīst I. Čudina.

Savukārt tiesas noteiktās saskarsmes kārtības īstenošana nav tikai formalitāte. Tiesas nolēmums ir saistošs un jāpilda abiem vecākiem. Tomēr praksē problēmas ar izpildi rodas vecāku neatrisināto domstarpību dēļ. “Piemēram, vecāks ierodas, lai satiktos ar bērnu, taču otrs vecāks aizbildinās un tikšanos liedz. Tiesas sprieduma izpilde ir apgrūtināta, un bieži nākas secināt, ka iemesli, kāpēc saskarsme ar bērnu ir liegta, nav objektīvi,” stāsta V. Makucevičs.

• Uzturlīdzekļu piedziņas lietas un saskarsmes tiesību noteikšana ir vienas no biežāk civilprocesuālā kārtībā tiesā izskatāmajām lietām, kas nereti tiek skatītas kopā ar laulības šķiršanu. Vai tiesu statistikā šajās lietu grupās kaut kas ir mainījies?

Tiesnese Ieva Čudina: “Saskaņā ar Civillikuma 77. pantu, šķirot laulību, tiesa vienlaikus var izskatīt prasījumus par nepilngadīgo bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām, kā arī uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma noteikšanu un mantas sadali starp laulātajiem. Prasījumu par saskarsmi ar bērnu, ja laulība ir šķirta, manā ieskatā var skatīt arī atsevišķi, taču ne kopā ar uzturlīdzekļu piedziņu. Statistika minētajās lietu grupās diemžēl ir nemainīga.”

• Civillikuma 181. pants nosaka: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).” Izskatot tiesā lietas par saskarsmes tiesību noteikšanu, kādi, jūsuprāt, ir biežākie iemesli, kāpēc viens vecāks liedz otram vecākam saskarsmi ar bērnu?

Tiesnese Ieva Čudina: “Mani novērojumi liecina, ka visbiežāk vecāku savstarpējie strīdi tiek izmantoti kā instruments savā labā. Vecāki ignorē, ka bērnam ir tiesības veidot saskarsmi gan ar māti, gan tēvu, ja vien nepastāv kādi būtiski šķēršļi.”

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Saskarsme starp nepilngadīgiem bērniem un viņu vecākiem, vecvecākiem, citām likumā noteiktajām personām ir jānodrošina, lai īstenotu nevis vecāku, bet bērna tiesības. Bērna tiesības un intereses ir prioritāras.”

• Lai tiesa izskatītu strīdu par saskarsmes tiesību noteikšanu, ir nepieciešams bāriņtiesas atzinums. Cik saistošs tiesai ir bāriņtiesas sniegtais atzinums par to, kāda saskarsmes kārtība būtu īstenojama?

Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesai atbilstoši procesuālajai kārtībai ir jāpieprasa bāriņtiesas atzinums. Tas kalpo kā viens no pierādījumiem, kam nav augstāka prioritāte salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem. Tiesai tas tiešā veidā nav saistošs, jo tiesai, izvērtējot visus apstākļus, ir paredzētas tiesības atkāpties no bāriņtiesas piedāvātās saskarsmes īstenošanas kārtības.”

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Līdz lietas izskatīšanai var būt mainījušies apstākļi, kas tiesai radīs nepārprotamu pamatu no bāriņtiesas atzinumā secinātā izdarīt citus secinājumus. Šajās lietās visbiežāk tiek uzklausītas liecinieku liecības – uz tiesu uzaicinātie liecinieki stāsta par vecāku un bērnu attiecībām, situācijām, kā pavada ikdienu.”

• Vai tiesas sēdē no kāda noteikta vecuma var piedalīties arī bērns?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Bērna viedoklis parasti tiek noskaidrots un ietverts bāriņtiesas atzinumā. Bērna piedalīšanās tiesvedības procesā ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Jāņem vērā, ka bērnam ir tiesības paust gribu vecākiem nedarīt zināmu savu viedokli. Tādā gadījumā bērna viedoklis tiek pievienots lietai tikai zināšanai tiesai. Tiesa to vērtēs, un vecākiem tas netiks izpausts.”

• Vai var būt situācija, ka bērns izsaka vēlmi neveidot nekādu kontaktu ar māti vai tēvu?

Tiesnese Ieva Čudina: “Jā, šādi gadījumi ir. Bērni savu nostāju pauž gan atklāti, gan tikai zināšanai tiesai.”

• Cik precīzu (detalizētu) saskarsmes īstenošanas kārtības noteikšanu tiesai var prasīt? Vai vecākam ir jāpiedāvā savs saskarsmes tiesību īstenošanas modelis?

Tiesnese Ieva Čudina: “Civillikums nenosaka konkrētu saskarsmes ar bērnu kārtību. Visbiežāk vecāks, kurš ceļ prasību tiesā, minot konkrētus iemeslus, jau ir izveidojis saskarsmes noteikšanas kārtības modeli. Iemesli parasti ir saistīti ar vecāku darba laiku, bērna dienas režīmu, nodarbību grafikiem. Otrs vecāks, iepazīstoties ar piedāvāto modeli, ir tiesīgs izteikt savus iebildumus, priekšlikumus. Tāpat tiesa vērtē arī bāriņtiesas izteikto piedāvājumu. Praksē, noklausoties tiesai sniegtos paskaidrojumus, pēc tiesas ieskatiem var tikt izveidots cits saskarsmes īstenošanas kārtības modelis. Tas nozīmē, ka ne vienmēr tiesas spriedumā būs atrodams tas piedāvājums, kuru būs iesniedzis vecāks vai bāriņtiesa.”

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesa, taisot spriedumu, ņem vērā visus zināmos apstākļus, primāri raugoties no bērna interesēm, vērtējot vecāku noslodzi un reālās iespējas tikties ar bērnu. Ja otrs vecāks dzīvo citā, attālā pilsētā vai valstī, reāli fiziski saskarsmi (tikšanos) ar bērnu viņš nevar īstenot, piemēram, ik pārdienas. Tāpēc šādos gadījumos tā sauktais “brīvdienu vecāks”, ko nereti tik ļoti kritizē sabiedrībā, apzināti saskarsmes kārtībā lūdz noteikt tikšanās, piemēram, katru otro nedēļas nogali un brīvdienās vai vēl retāk. Nav viena labākā un pareizākā modeļa. Svarīgi ir līdzsvarot bērna vajadzības un intereses un abu vecāku iespējas savstarpēji komunicēt. Jāņem vērā, ka komunikācija nozīmē ne tikai tikšanos, bet arī saziņu, izmantojot tehniskos līdzekļus.”

• Saskaņā ar Civillikumu saskarsmes tiesības ir ne tikai vecākiem, bet arī brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm. Vai tas nozīmē, ka ar attiecīgu prasības pieteikumu tiesā var vērsties arī citas personas? Kas būtu saprotams ar jēdzienu “citas personas”? Vai tie ir tikai asinsradinieki?

Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesu praksē no pārējiem ģimenes locekļiem tieši vecvecāki visbiežāk prasa tiesā noteikt saskarsmes kārtību ar mazbērniem. Civillikums paredz tiesības bērnam, ja tas atbilst viņa interesēm, uzturēt personiskas attiecības ar citām personām, ar kurām tas ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā. Tās personas var būt, piemēram, bērna mammas draugs, kurš nav bērna bioloģiskais tēvs, taču ir dzīvojis šajā ģimenē un piedalījies bērna audzināšanā. Tādi gadījumi ir reti, taču likums paredz šādas tiesības.”

• Civillikuma 181. pants paredz: “Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.” Kā no tiesas viedokļa skaidrojama minētās likuma normas adekvāta piemērošana? Nereti tieši šajos jautājumos vecāku viedokļi ir atšķirīgi.

Tiesnese Ieva Čudina: “Jā, par šiem jautājumiem vecākiem ir dažāda izpratne. Vēloties, lai otrs vecāks noteiktos laikos sniegtu par bērnu ļoti detalizētu atskaiti, jāatceras, ka likums aizgādības tiesību īstenošanu nosaka abiem vecākiem, ja tiesa nav lēmusi citādi. Tas nozīmē, ka vecākam, kurš dzīvo atsevišķi no bērna, ir pienākums interesēties par bērna veselību, sekmēm un citiem jautājumiem, nevis to pieprasīt no otra vecāka.

Prasības pieteikumos ir vēl kāda tendence – pēc laulības šķiršanas vecāks, pie kura bērns pastāvīgi dzīvo, nodibina jaunu ģimeni un pieņem, ka bērnam attiecības ar otru vecāku turpmāk vairs nav aktuālas. Tas ir aplami. ”

Tiesnese Ieva Čudina: “Ārpus tiesas vecāki ar turpmāko saskarsmes kārtību rīkojas dažādi – rīcību gan savstarpēji saskaņojot, gan nesaskaņojot. Ja vecāki ir vērsušies tiesā un tiesa ir ar lēmumu noteikusi saskarsmes ar bērnu īstenošanas kārtību, tiesas spriedums ir jāpilda. Tātad, ja, šķirot laulību, tiesas rīcībā ir bijusi informācija par viena laulātā atrašanos ieslodzījumā, šo apstākli tiesa, tostarp nosakot saskarsmes kārtību ar bērnu, būs jau izvērtējusi.

Savukārt, ja šāda sprieduma nav un viens no vecākiem nevēlas vest bērnu uz ieslodzījuma vietu, lai tiktos ar otru vecāku, bet otrs vecāks tam iebilst, viņam ir jāsniedz prasība tiesā par saskarsmes kārtības ar bērnu noteikšanu. Tiesa atbilstoši Civillikuma 182. pantam izvērtēs, vai šāda saskarsme atbilst bērna interesēm.”

• Kādos gadījumos tiesai ir pamats noteikt vecāku atsevišķu aizgādību? Vai pēc laika lieta var tikt skatīta, lai atjaunotu kopīgu aizgādību?

Tiesnese Ieva Čudina: “Ja ir šķēršļi kopīgas aizgādības realizēšanai, tiesa, tos izvērtējot, var noteikt atsevišķu viena vecāka aizgādību. Viens no izplatītākajiem gadījumiem ir viena vecāka pastāvīga dzīvesvieta citā valstī. Vecāks nevar ikdienā būt klāt un vajadzības gadījumā nespēj iesaistīties neatliekamu, ar bērna interesēm saistītu jautājumu risināšanā. Cita situācija, piemēram, kad vecāki ilgstoši vairākus gadus savstarpēji nekomunicē un otrs vecāks neiesaistās bērna audzināšanā. Trešā izplatītākā situācija – pušu attiecības ir pastāvīgās pretrunās un savstarpēji nesavienojamas. Tad tiesai tiek prasīts izlemt, kuram no vecākiem piederēs galavārds, izlemjot par bērna interesēm un vajadzībām.

Manā praksē nav bijis gadījumu, kad tiesai prasa noteikt abu vecāku aizgādību, ja iepriekš tā bijusi noteikta vienam vecākam. Tomēr šādas situācijas nav neiespējamas, piemēram, ja vecāks, kurš dzīvo citā valstī, atgriežas un ja savstarpējās attiecības uzlabojas, un ja vecāks vēlas pilnvērtīgi iesaistīties bērna audzināšanā.”

• Kādas ir sekas tiesas noteiktās saskarsmes kārtības neievērošanai? 

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tādā gadījumā nolēmums izpildei tiks nodots zvērinātam tiesu izpildītājam. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka tiesas nolēmuma izpildi kāds no vecākiem labprātīgi nenodrošina, tas vēršas tiesā, kas taisījusi nolēmumu, lūdzot izvērtēt vecāka atbildību. Runa ir par naudas soda apmērā līdz 1500 eiro piemērošanu. Tāpat tiesa var lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu.”