Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Iegūstot trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, cilvēks var saņemt sociālo palīdzību, dažādus atvieglojumus un pabalstus. Lai iegūtu vienu vai otru statusu, persona tiek izvērtēta pēc normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, t. sk. ienākumu līmeņa. Tomēr gadījumā, ja personas ienākumu līmenis formāli to šķir no trūcīgas personas statusa iegūšanas 61 centa dēļ, vai ir pamats šo statusu nepiešķirt? LV portāls apskata tiesu prakses atziņas.
Lai saņemtu sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus, pabalstus un dažādus atvieglojumus, kas paredzēti trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām (personām), nepieciešams vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.
Lēmumu par mājsaimniecības atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusam pieņem sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas atbilstības novērtēšanas (personai ir jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iztikas līdzekļu deklarācijā norādītos faktus).
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 49 “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā” Rīgas pašvaldībā:
Ņemot vērā piešķirto statusu, tiek noteikts arī personai pieejamais atbalsta līmenis, piemēram, maznodrošinātas personas statuss ļauj saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70% apmērā, savukārt trūcīgas personas statuss – 90% apmērā.
2020. gada jūlijā persona vērsās Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu izvērtēt tās ienākumus, materiālo stāvokli un piešķirt atbilstošu statusu. Personai tika piešķirts maznodrošinātas personas statuss, jo personas ienākumi un materiālais stāvoklis (vidējie ienākumi par iepriekšējiem trim mēnešiem vienam ģimenes loceklim bija 128,67 eiro) atbilda tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”1 (Noteikumi Nr. 299) 2.1. apakšpunktā noteiktajam maznodrošinātas personas statusam. Lai personai varētu tikt piešķirts trūcīgas personas statuss, ienākumu līmenis nedrīkstēja pārsniegt 128,06 eiro, taču konkrētajā gadījumā personas ienākumi minēto ienākumu līmeni pārsniedza par 0,61 eiro.
Persona pārsūdzēja sociālā dienesta lēmumu Rīgas domes Labklājības departamentā, bet sociālā dienesta sākotnējais lēmums tika atzīts par tiesisku un pamatotu, tāpēc persona vērsās Administratīvajā rajona tiesā (pirmās instances tiesa).
Pirmās instances tiesa konstatēja, ka persona kopš 2018. gada jūlija saņem sociālo palīdzību un tās vienīgie regulārie ienākumi ir invaliditātes pensija 112 eiro mēnesī. Trūcīgas personas statuss konkrētajai personai bija piešķirts iepriekš – līdz sociālā dienesta lēmumam, ar kuru noteikts maznodrošinātas personas statuss, – un pēc tam atkārtoti piešķirts no 2020. gada decembra līdz 2021. gada maijam.
Strīdus periodā (no 2020. gada 1. augusta līdz 30. novembrim, kad personai nebija piešķirts trūcīgas personas statuss) šķērslis trūcīgas personas statusa iegūšanai bija trešās personas naudas pārskaitījums personas pasta norēķinu sistēmas kontā 50 eiro apmērā (aprīlī – 30 eiro, jūnijā – 20 eiro), kas tika ņemts vērā, pārskatot personas ienākumus.
Kā norādīja pati persona, šo naudu bija ieskaitījis pazīstams cilvēks no citas pilsētas ar lūgumu nopirkt un nosūtīt lietas, lai nebūtu jābrauc uz Rīgu un jātērē ceļa izdevumiem lielas naudas summas, līdz ar to nauda nav bijusi paredzēta konkrētajai personai.
Pirmās instances tiesa skaidroja –, ja trešā persona būtu norādījusi konkrētu mērķi, kam nauda tiek pārskaitīta, naudas pārskaitījums nebūtu uzskatāms par ienākumiem normatīvo aktu izpratnē, tomēr attiecīgajā gadījumā mērķis nebija norādīts.
Taču tiesa uzsvēra, ka sociālajam dienestam, konstatējot, ka personas ienākumi pārsniedz noteikto trūcīgas personas ienākumu slieksni, iespēju robežās bija jānovērtē, vai ienākumu lielums ir pietiekami nozīmīgs, lai konkrēto personu neatzītu par trūcīgu personu.
Pirmās instances tiesas ieskatā iestāde rīkojās pārāk formāli, atsakot trūcīgas personas statusa piešķiršanu personai, kurai ienākumu pārsniegums bija tikai par 0,61 eiro, tāpēc tiesa atzina personas pieteikumu par pamatotu un noteica pienākumu iestādei izdot labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru personai par strīdus periodu tiktu piešķirts trūcīgas personas statuss.2
Rīgas domes Labklājības departaments pirmās instances tiesas lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā (apelācijas instance), norādot, ka pirmās instances tiesai nebija tiesību apšaubīt likumdevēja noteikto ienākumu līmeni trūcīgas personas statusa noteikšanai, tāpat kā sociālajam dienestam un departamentam nebija tiesību atkāpties no normatīvajā aktā noteiktā.
Tomēr apelācijas instances tiesa vērsa uzmanību tiesu praksē jau atzītajam, ka sociālā dienesta pienākumi, izvērtējot personu mantisko stāvokli, nedrīkst aprobežoties tikai un vienīgi ar normatīvo aktu tiesību normu vārdisko izvērtējumu, jo likumdevēja mērķis ir piešķirt sociālajam dienestam tiesības individuāli izvērtēt katru konkrēto situāciju, lai kopumā tiktu sasniegts sociālās palīdzības mērķis un trūcīgas personas statuss varētu tikt piešķirts visām personām, kurām tas ir objektīvi nepieciešams.
Ja tiek konstatēts, ka konkrētās personas saņemtās naudas summas objektīvu iemeslu dēļ tiek izlietotas tādu personas pamatvajadzību apmierināšanai, kas nav pieskaitāmas tipiskām ikdienas vajadzībām, sociālajam dienestam ir tiesības konkrēto naudas summu neuzskatīt par personas ienākumiem.3
Līdz ar to sociālajam dienestam ir ienākumu un citu materiālo resursu izvērtēšanas pienākums, kam nepieciešama ne tikai personas atbilstības izvērtēšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos skaidri noteiktajām prasībām, bet arī plašāks vērtējums par personas situāciju, ņemot vērā attiecīgās situācijas individuālos apstākļus un sociālās palīdzības mērķi.4
Apelācijas instances tiesa vērsa uzmanību arī tam, ka sociālā dienesta sākotnējais lēmums un pārsūdzētais lēmums tika pieņemts pēc tam, kad bija stājies spēkā Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedums lietā Nr. 2019-25-03. Ar šo spriedumu Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Noteikumu Nr. 299 2. punktā norādītais – “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro” – neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam.
Satversmes tiesa minētajā spriedumā bija secinājusi, ka apstrīdētajā normā norādītais vidējo ienākumu līmenis, no kura ir atkarīgs to personu loks, kurām ir tiesības saņemt trūcīgas ģimenes vai personas sociālās palīdzības atbalsta pasākumus, tika noteikts bez pamatotas un argumentētas metodes. Tādējādi likumdevējs nebija noregulējis būtiskākos ar sociālās palīdzības piešķiršanu saistītos jautājumus, un valsts nebija izstrādājusi tādu tiesisko regulējumu, kas būtu vērsts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu un radītu iespēju ikvienai personai veidot dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.
Uzzini vairāk >>
Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Kaut arī apstrīdētā norma ar Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu tika atzīta par spēkā neesošu tikai no 2021. gada 1. janvāra, apelācijas instances tiesa secināja, ka tiesību normas piemērotājiem jau no minētā sprieduma publicēšanas dienas bija zināmi Satversmes tiesas secinājumi (strīdus tiesību normas interpretācija) par tās neatbilstību Satversmes 1. un 109. pantam.
Tā kā konkrētajā gadījumā personas ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem pārsniedza tobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 299 2.1. apakšpunktā noteikto ienākuma summu par 0,61 eiro, apelācijas instances tiesa atzina, ka iestādei šādos apstākļos (zinot, ka pieteicēja vienīgie stabilie ienākumi ir invaliditātes pabalsts 112 eiro mēnesi, savukārt privātpersonas ieskaitījumi (20 un 30 eiro) ir bijuši neregulāri), kad, iespējams, ir aizskartas pieteicēja cilvēktiesības, vajadzēja rūpīgi (individuāli) iedziļināties pieteicēja gadījumā (piemēram, sazinoties ar privātpersonu, kura pieteicējam bija pārskaitījusi naudas līdzekļus, lai uzzinātu par tās maksājuma mērķi), lai atteikuma piešķirt pieteicējam trūcīgas personas statusu gadījumā nerastos šaubas, ka šāds lēmums ir izsvērts, motivēts un tiesisks.
Apelācijas instances tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nebija veikts personas mantiskā stāvokļa individuāls izvērtējums, tādēļ tiesa apelācijas sūdzību noraidīja.5
Par apelācijas instances tiesas spriedumu Rīgas dome Senāta Administratīvo lietu departamentā iesniedza kasācijas sūdzību, bet Senāts to noraidīja6, atstājot spēkā apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru pašvaldībai uzlikts pienākums piešķirt pieteicējam trūcīgas personas statusu.
Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas atsaukšanos uz Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā Nr. 2019-25-03, lai gan spriedums noteica, ka Noteikumu Nr. 299 2. punkts ir spēkā neesošs no 2021. gada 1. janvāra.
Senāts spriedumā uzsvēra, ka apelācijas instances tiesai, lemjot par trūcīgas personas statusa piešķiršanu personai, bija jāvērtē, vai attiecībā uz personu ir piemērojama antikonstitucionāla tiesību norma, kā arī minētā tiesību norma jāpiemēro atbilstoši augstāka spēka tiesību normām, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā sniegto interpretāciju.
Proti, tiesai ir jāpiemēro tiesību normas, atceroties, ka tiesas uzdevums ir nodrošināt taisnīgumu un ka tiesai ir saistošs tiesiskuma princips.
1 Zaudēja spēku 2021. gada 1. janvārī, jo stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
2 Administratīvās rajona tiesas 08.06.2021. spriedums lietā Nr. A420263420.
3 Senāta 2018. gada 22. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-167/2018.
4 Senāta 2019. gada 24. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-377/2019.
5 Administratīvās apgabaltiesas 17.12.2021. spriedums lietā Nr. A420263420.
6 Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-252/2023 (A420263420).
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
