SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. augustā, 2023
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
15
15

Vai pieteikties mantojumam, ja aizgājējam bija parādi

FOTO: Freepik.

Nereti atklājas, ka mantojuma atstājējam ir bijuši parādi, par kuriem mantinieki nav zinājuši. Līdz ar to loģiskas ir mantinieku šaubas – pieņemt mantojumu vai atteikties? Sadarbībā ar zvērinātiem notāriem skaidrojam, kādas ir mantinieka tiesības, kādi ir apsvērumi par labu mantojumam ar parādiem, kādi savukārt liek par to šaubīties un kā katrā situācijā rīkoties.

īsumā
  • Pieņemot mantojumu, mantinieks iegūst savā īpašumā mantojuma atstājējam piederējušo mantu, un, ja mantojuma atstājējs bija kādam parādā, mantinieka pienākums ir šos parādus samaksāt.
  • Mantinieks manto tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā, kā arī parādus, kuri ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.
  • Ja uz nekustamo īpašumu ir reģistrēta hipotēka, ir jāvēršas bankā un jāvienojas par kredīta maksājumu turpmāko veikšanu.
  • Gan likumiskie mantinieki, gan tie, kuriem mantojums pienākas pēc testamenta, var atteikties no mantojuma.
  • Personiskas saistības attiecas uz mantojuma atstājēja personu, piemēram, tas var būt pienākums nomaksāt administratīvo sodu kā transportlīdzekļa vadītājam.
  • No pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību.
  • Pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību var būt izdevīgi gadījumā, kad mantiniekam nav informācijas par mantojuma atstājēja kreditoriem.

Civillikuma 701. pants paredz, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

“Pieņemot mantojumu, mantinieks iegūst savā īpašumā mantojuma atstājējam piederējušo mantu, un, ja mantojuma atstājējs bija kādam parādā, mantinieka pienākums ir šos parādus samaksāt.”

“Mantojuma atstājēja parādi mantiniekam būs jāsamaksā no saviem līdzekļiem,” skaidro zvērināta notāre Inga Ērgle.

Līdz ar to, pirms pieņemt lēmumu par mantojuma pieņemšanu, mantiniekam būtu jāizvērtē, kas ir tā manta, kuru viņš iegūs savā īpašumā, un kāds varētu būt mantojuma atstājēja iespējamo parādsaistību, kuras mantiniekam būs jāatmaksā, apmērs.

Kādus parādus manto

Civillikuma 705. pantā noteikts, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Kad zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, ir izsludinājis mantojuma atklāšanos, kreditori sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā var pieteikt savas pretenzijas. Sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā dzēš nepieteiktās kreditoru pretenzijas. Tādējādi mantinieks manto tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā, kā arī parādus, kuri ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.

Parādi, kas aizgājējam paliek, bieži vien ir komunālo maksājumu parādi, ātro kredītu parādi.

Parādsaistības var būt arī nodokļu maksājumu, līzinga maksājumu, uz nomaksu iegādātas preces maksājumu parāds, kā arī nesamaksātas nomas maksas parāds, parāds par telekomunikāciju pakalpojumiem, uz privāta aizdevuma līguma pamata radies parāds u. c.

Jāņem vērā, ka mantojuma atstājējs varētu būt uzņēmies pienākumu galvot par kādas citas personas parādu.

Arī galvojuma saistība pāriet uz mantiniekiem.

Ja ir atzīme par parādu

LV portāls e-konsultācijās bieži saņem jautājumus par to, ka mantojuma atstājējam piederēja nekustamais īpašums, bet uz tā ir reģistrēta hipotēka vai cits apgrūtinājums saistībā ar kādu mantojuma atstājēja parādu.

Jautājums: Meita pēc tēva nāves ir mantojusi nekustamo īpašumu – māju. Izrādās, ka tēvam bijis uzturlīdzekļu parāds par citā ģimenē dzimušu bērnu (meitas pusbrāli). Meitai zemesgrāmatas apliecībā ir atzīme par šo parādu. Kas notiek, ja meita nekustamo īpašumu nolemj pārdot? Vai viņai no pārdošanas summas jānomaksā uzturlīdzekļu parāds?

Atbild zvērināta notāre Renāte Rone: Ja zemesgrāmatas apliecībā ir atzīme, tad noteikti ir aizliegums īpašumu pārdot. Lai īpašumu pārdotu, šī atzīme jādzēš. Ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja, kurš atzīmi uzlicis, jāsamaksā viss parāds un tiesu izpildītāja amata atlīdzība. Tad tiesu izpildītājs atzīmi dzēsīs, un meita varēs brīvi rīkoties ar konkrēto īpašumu. Īpašumu var pārdot tikai pēc atzīmes dzēšanas, tādēļ uzturlīdzekļu parāds būs jāsamaksā no saviem līdzekļiem vai jālūdz pircējam rokasnauda.

Ja uz nekustamo īpašumu ir reģistrēta hipotēka, jāvēršas bankā un jāvienojas par kredīta maksājumu turpmāko veikšanu.

Mantojumu var nepieņemt

Atbilstoši Civillikuma 689. pantam neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu, bet katrs pēc patikas to var pieņemt vai atraidīt. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, ja viņš šo tiesību sev noteikti nav pielīdzis.

I. Ērgle akcentē: gan likumiskie mantinieki, gan tie, kuriem mantojums pienākas pēc testamenta, var atteikties no mantojuma. Savukārt līgumiskais mantinieks mantojumu nevar atraidīt, ja vien mantojuma līgumā līgumiskajam mantiniekam nav paredzēta tiesība atteikties no mantojuma.

Arī uz atteikšanos no mantojuma attiecas prasība gribu par atteikšanos no mantojuma izteikt zvērināta notāra noteiktajā uzaicināšanas termiņā vai, ja uzaicinājuma nav, gada laikā no mantojuma atklāšanās dienas.

Saskaņā ar Civillikuma 694. pantu, ja mantojums jau atrodas mantinieka valdījumā un ja viņš šajā termiņā nav ieradies izteikt gribu mantojumu pieņemt vai atraidīt, atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Ja mantojums neatrodas mantot aicinātā faktiskajā valdījumā, atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

Nosūta uzaicinājumus

Ja zvērināts notārs saņem kādu no Notariāta likuma 251. pantā uzskaitītajiem mantošanas iesniegumiem, viņš uzsāk mantojuma lietu un nosūta uzaicinājumu tām personām, kuras mantošanas iesniegumā norādītas kā zināmie mantinieki, uz mantošanas iesniegumā norādītajām adresēm. Mantošanas iesniegumu var iesniegt gan mantinieki, kuri vēlas mantot, gan personas, kuru rīcībā ir testaments vai mantojuma līgums, gan kreditori, gan tie, kuri vēlas atteikties no mantojuma.

Ja neviens pie notāra nav vērsies un to nedara arī līgumiskais mantinieks, notārs mantojuma lietu neuzsāk un mantiniekus nemeklē.

Savukārt, ja mantojums jau ir pieņemts, no tā nevar atteikties. To paredz Civillikuma 781. pants.

Turpina pildīt saistības

Civillikuma 705. pants nosaka: “Ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpmākie panti), arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.”

I. Ērgle paskaidro: mantojums, ko mantinieks iegūst, ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības. Tas nozīmē, ka mantinieks kļūst par kustamās un nekustamās mantas īpašnieku, kā arī iestājas mantojuma atstājēja vietā, turpinot pildīt mantojuma atstājēja saistības vai iegūstot tiesības no citām personām prasīt kāda līguma izpildi. 

Jautājums: Mantojuma atstājējs bija aizņēmies naudu un apsolījis to atdot. Par šo aizņēmumu ir parādzīme.

Atbilde: Mantošanas gadījumā uz mantinieku pāriet pienākums atdot parādu mantojuma atstājēja vietā.

Turpretī, ja mantojuma atstājējs bija kādam aizdevis naudu un parādnieks to nav atdevis, mantinieks iegūst tiesības vērsties pret parādnieku ar prasību atmaksāt aizdoto naudu. Uz mantinieku var pāriet dažāda veida saistības, kā, piemēram, no nomas līguma, galvojuma līguma izrietošās saistības u. tml.

Personiskas saistības attiecas uz mantojuma atstājēja personu, piemēram, tas var būt pienākums nomaksāt administratīvo sodu kā transportlīdzekļa vadītājam, norāda I. Ērgle.

Jautājums: Vīrs ir miris, viņam ir ārlaulības dēls, kuram ir jāmaksā uzturlīdzekļi. Vai man kā sievai, pieņemot mantojumu, būs jāmaksā šim bērnam uzturlīdzekļi?

Atbilde: Vecāka pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam attiecas tikai uz konkrēto vecāku. Šis pienākums vecāka nāves gadījumā nepāriet mantiniekiem.

Ja izlieto inventāra tiesību

No Civillikuma 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā sastāda visa mantojuma inventāru.

“Inventāra tiesība nozīmē, ka notārs, saņemot mantinieka iesniegumu pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību, ir uzdevis tiesu izpildītājam sastādīt mantojuma inventāru – visas mantojuma atstājēja mantas sarakstu ar tās novērtējumu,” klāsta I. Ērgle.

Jāņem vērā, ka termiņš, kad notāram var iesniegt iesniegumu par mantojuma pieņemšanu ar inventāra tiesību, ir neilgs, – pie notāra ir jāvēršas divu mēnešu laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos.

Ja mantinieks mantojumu pieņem ar inventāra tiesību, mantojuma atstājēja kreditori nevar prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā.

Jautājums: Mantojuma vērtība ir 30 000 eiro, bet mantojuma atstājēja parādi ir 50 000 eiro. Mantinieks izlieto inventāra tiesību. Cik liela summa viņam jāatmaksā parādniekiem?

Atbilde: Mantinieks, kurš mantojis ar inventāra tiesību, pret kreditoriem atbild tikai ar 30 000 eiro, pārējais viņam nav jāsedz.

“Pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību var būt izdevīgi gadījumā, kad mantiniekam nav informācijas par mantojuma atstājēja kreditoriem,” saka I. Ērgle. “Pēc sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītā termiņa beigām būs zināma informācija par pieteiktajām kreditoru pretenzijām. Ja parādu atklājas vairāk nekā tas, ko mantinieks ir saņēmis mantojumā, viņš var mantojumu pārdot un segt parādus mantotās mantas vērtībā. Ja parādu ir mazāk, mantinieks var nomaksāt parādus un mantojumā saņemto mantu paturēt sev.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI