Noziedzīga nodarījuma iedalījuma pēc smaguma pakāpes nozīme

Divi kritēriji

Latvijā likumdevējs ir noteicis divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas pamatkritērijus – pēc Krimināllikuma pantā paredzētās sankcijas barguma pakāpes un vainas formas.

Krimināllikuma 7. pants nosaka noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, tos iedalot:

• kriminālpārkāpumos;
• noziegumos.

Noziegumi savukārt tiek iedalīti:

• mazāk smagos;
• smagos;
• sevišķi smagos.

Šī klasifikācija nozīmē – jo likuma normā paredzētā sankcija par noziedzīgo nodarījumu ir bargāka, jo par kaitīgāku un bīstamāku tiek uzskatīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums.

Otrs kritērijs ir vainas forma, kas saskaņā ar Krimināllikuma 8. pantu nozīmē, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kura to ir izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Krimināllikumā noteiktā noziedzīgo nodarījumu klasifikācija palīdz risināt arī tādus krimināltiesību jautājumus kā atbildība par sagatavošanos un noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, nepilngadīgo atbildība, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda u. c.1

Jānorāda, ka katra noziedzīga nodarījuma gadījumā, nosakot sodu, tiek ņemti vērā vispārīgie soda noteikšanas principi (Krimināllikuma 46. pants):

• sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija;
• nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību;
• nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos (Krimināllikuma 47. pants) un pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma 48. pants);
• ja panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu – brīvības atņemšanu –, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;
• brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Kādi sodi ir paredzēti

Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta:

• brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids.

Piemēram, Krimināllikuma 132. pants noteic, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Mazāk smags noziegums ir:

• tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem;

Piemēram, Krimināllikuma 177. panta pirmā daļa paredz, ka par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

• nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības un par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.

Piemēram, Krimināllikuma 260. panta otrā daļa paredz, ka par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Smags noziegums ir:

• tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem;

Piemēram, Krimināllikuma 164. panta trešā daļa paredz, ka par nepilngadīgā pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju vai telpu nodošanu nepilngadīgām personām prostitūcijai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

• nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības un par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.

Piemēram, Krimināllikuma 125. panta trešā daļa paredz, ka par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Sevišķi smags noziegums ir:

• tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Piemēram, Krimināllikuma 159. panta trešā daļa paredz, ka par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, vai par tādas personas izvarošanu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

Noziedzīgo nodarījumu klasifikācijas praktiskā ietekme kriminālprocesā

Ievērojot, kā tiek klasificēts konkrētais noziedzīgais nodarījums, pastāv atšķirības, kas ietekmē kriminālprocesa norisi.

Piemēram, Kriminālprocesa likuma 277. pants, kas regulē apcietinājumu termiņus, paredz, ka personas, kuru tur aizdomās vai apsūdz:

• kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām;
• mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem;
• smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem;
• sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem.

Arī naudas sods kā pamatsods vai papildsods tiek noteikts atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim. Piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otro daļu kā pamatsods:

• par kriminālpārkāpumu – vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;
• par mazāk smagu noziegumu – trīs līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;
• par smagu noziegumu, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, – desmit līdz divu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Tā kā nodarījumi, kas tiek klasificēti kā kriminālpārkāpumi, tiek uzskatīti par mazāk bīstamiem vai kaitīgiem, Krimināllikuma 15. panta sestā daļa nosaka, ka par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības, kā arī kriminālpārkāpuma izmeklēšanā nav pieļaujams veikt speciālās izmeklēšanas darbības, kas var tikt veiktas, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas (skat. Kriminālprocesa likuma 11. nodaļu), jo tādas var izmantot, tikai izmeklējot noziegumus.

Traģēdija Jēkabpilī liek uzdot jautājumus par nodarījumu kaitīgumu atbilstošu novērtējumu

Nesenais traģiskais gadījums Jēkabpilī, kad ilgstošas vajāšanas rezultātā persona noslepkavoja bijušo dzīvesbiedri, ir raisījis plašas diskusijas par to, vai Krimināllikumā iekļautie noziedzīgie nodarījumi ir atbilstoši klasificēti.

Tā rezultātā izskatīšanai Saeimā tika iesniegti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai par nodarījumiem, kas var būt saistīti ar vardarbību ģimenē un kas šobrīd atzīti tikai par kriminālpārkāpumiem jeb mazāk bīstamiem vai kaitīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā, piemēram, draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus (Krimināllikuma 132. pants), vajāšanu (Krimināllikums 132.¹ pants) un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu (Krimināllikuma 168.¹ pants), tiktu paredzēta nopietnāka atbildība.

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā norādīts, ka minēto noziedzīgo nodarījumu atzīšana par kriminālpārkāpumiem ne visos gadījumos nodrošina pietiekamu preventīvu efektu un neattur no likumpārkāpuma izdarīšanas, uzsverot, ka arī tiesību aizsardzības institūciju darbinieki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību kaitējumam, kuru var radīt minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji, un nesaskata nepieciešamību šos noziedzīgos nodarījumus nošķirt no citiem kriminālpārkāpumiem.

Tādēļ, lai akcentētu vardarbības augstā kaitīguma pakāpi un nostiprinātu principu, ka vardarbība sabiedrībā netiek tolerēta, plānots palielināt Krimināllikuma pantos noteiktās sankcijas un atzīt šos nodarījumus par noziegumiem, kas varētu nodrošināt efektīvāku kriminālprocesa norisi (pieļaujot speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu un šo nodarījumu izmeklēšanas prioritāti) un aizsardzību cietušajām personām (ilgāku aizdomās turētās vai apsūdzētās personas apcietinājuma laiku).

Plašāk par plānotajiem grozījumiem >>

• Pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu un vardarbību ģimenē

1Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zin. red.: prof. U. Krastiņš. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 74. lpp.