Dod vairāk laika uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem izskatīšanai

Reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, un ar mērķi mazināt drošības riskus Latvijai 2022. gada 24. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā noteica, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga tikai līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi (Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts).

Atbilstoši minētajiem likuma grozījumiem Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra. Tām personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu (ja šī prasība ir attiecināma) jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš parasti ir līdz trim mēnešiem.

Par jaunu grozījumu nepieciešamību

Ņemot vērā pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo lielo skaitu neilgā laikposmā (apmēram 25 000 personu), var rasties situācija, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, taču tās pastāvīgās uzturēšanās tiesības nav derīgas pirms pieteikuma par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, līdz ar to persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības u. tml. tiesību apjomu.

Lai novērstu šādas situācijas, pēc iekšlietu ministra Māra Kučinska ierosinājuma izskatīšanai Saeimā tika izstrādāts un iesniegts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz ilgāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai, lai personas, kuras noteiktajā termiņā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā.

Jānorāda, ka Satversmes tiesā jau ir ierosinātas vairākas lietas saistībā ar izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumiem atkārtotas atļaujas iegūšanai Krievijas pilsoņiem. Proti, Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta (22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 24.09.2022.) atbilstību Satversmes 1. pantam (“Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”), 91. panta pirmajam teikumam (“Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”) un 96. pantam (“Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”).

Kā tiesību normu, kas paredz pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu Krievijas pilsoņiem, vērtēs Satversmes tiesa, proti, vai likumdevēja konkrētajai personu grupai piemērotie ierobežojumi ir tiesiski un samērīgi, šobrīd vēl nav zināms.

Komentējot pastāvīgo uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem atņemšanas procesa tiesiskumu, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis pauda pārliecību, ka process ir tiesisks: “Kā lielu risku tiesvedībā mēs saskatījām to, ka līdzšinējā Imigrācijas likuma redakcijā netika dota otra iespēja, proti, ja eksāmenu vienreiz nenokārto, ir jābūt iespējai to darīt atkārtoti. Tāpat, ņemot vērā, ka visām personām bija noteikts viens beigu datums – 1. septembris –, nevar tikt pieļautas milzīgas rindas, jo ar tām nebūs iespējams tikt galā. Lai starptautiski nesaņemtu pārmetumus, ar grozījumiem likumā labojam arī to, ka personām līdz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieteikuma izskatīšanai nezūd ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības u. c. tiesību apjoms.”

Saeima atbalsta pieteikumu izskatīšanas termiņa pagarināšanu

Grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā 20. aprīlī un paredz, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:

• 2023. gada 1. septembrim, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz minētajam termiņam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
• 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2023. gada 1. septembrim ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2023. gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2023. gada 30. novembrim, bet PMLP līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
• galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja persona iesniegusi nepieciešamos dokumentus šā statusa pieprasīšanai.

Vienlaikus grozījumos paredzēts, ka:

• Krievijas pilsoņa pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam PMLP būs jāizskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas;
• Krievijas pilsoņa pieteikumam piemērojama zemākā valsts nodeva, kas paredzēta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam;
• Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas minētie likuma grozījumi, pietiekams iztikas nodrošinājums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir arī personai piešķirtā pensija.

Tomēr Krievijas pilsoņi nesteidzas

Likumdevēja šī gada 5. aprīlī pieņemtie grozījumi jautājumā par Krievijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujām konceptuāli nemaina iepriekš noteikto kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai, tomēr paredz minēto trūkumu novēršanu attiecībā uz pieteikumu izskatīšanu. Taču jāsecina, ka aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas konkrētās Imigrācijas likuma normas, nesteidzas ar latviešu valodas eksāmena kārtošanu un dokumentu noformēšanu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

PMLP direktore Maira Roze šī gada 29. martā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputātus informēja, ka kopš 2022. gada septembra, kad stājās spēkā likuma grozījumi par uzturēšanās atļauju anulēšanu Krievijas pilsoņiem, dokumentus PMLP iesnieguši vien 3016 Krievijas pilsoņu, uz kuriem minētā norma attiecas. Turklāt aptuveni puse jeb 1577 dokumentu iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuriem nav jākārto latviešu valodas eksāmens, jo ir sasniegts 75 gadu vecums. Savukārt pārējie iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuri nokārtojuši latviešu valodas pārbaudījumu vai kādu citu iemeslu dēļ ir bijuši atbrīvoti no pārbaudes kārtošanas. Iesniegtie dokumenti ir izskatīšanas procesā, bet līdz šim tiesības uzturēties Latvijā piešķirtas 163 personām, septiņas personas saņēmušas atteikumu, savukārt 24 personas pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas. M. Roze uzsvēra, ka pārbaudes process nav ātrs, jo, lai personai tiktu piešķirta uzturēšanās atļauja, persona atbilstoši likuma prasībām tiek pakļauta arī drošības pārbaudei, ko veic tiesībsargājošās iestādes.

Savukārt Valsts izglītības satura centra (VISC) direktore Liene Voroņenko deputātiem norādīja, ka pašlaik reģistrējušies un izteikuši vēlmi kārtot valsts valodas eksāmenu vien nedaudz vairāk kā 8000 Krievijas pilsoņu. “Plānots, ka eksaminācijas process šīm personām beigsies līdz maija beigām un tiem, kuriem eksāmenu neizdevās nokārtot pirmajā reizē, tiks nodrošināta eksāmena atkārtota kārtošana laikposmā no jūnija līdz jūlijam. Turpretī tie, kuri vēl nav pieteikušies latviešu valodas eksāmena kārtošanai augustā, varēs pieteikties, sākot ar 1. jūniju,” paskaidroja L. Voroņenko.