Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Iepriekš plānotās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana pārcelta uz 2023. gadu, vienlaikus rastas iespējas paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Piemēram, 2022. gadā valsts sāks nodrošināt krūts rekonstrukcijas operācijas pacientēm pēc vēža ārstēšanas, ir izstrādāts mehānisms prioritizēšanas principa piemērošanai arī tiem onkoloģijas pacientiem, kas saskaras ar ļaundabīgā audzēja recidīvu (“dzeltenais koridors”). No 1. janvāra tiek paplašināts pacienšu loks, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu. Savukārt personas ar II grupas invaliditāti, sākot ar 2022. gadu, ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas.
Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība 2022. gadā netiks mainīta, un iepriekš plānotā visaptverošās valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana atlikta līdz 2023. gadam. To paredz grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājas spēkā 1. janvārī.
Iepriekš bija plānots, ka jau no 2022. gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.
Ar grozījumiem likumā pagarināts arī uzdevuma izpildes termiņš, līdz kuram Saeimā iesniedzams likumprojekts par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Ministru kabinetam, ievērojot likumu, tas jāpaveic līdz 2022. gada 1. oktobrim.
No 2022. gada 1. janvāra tiek paplašināts to personu grupu loks, kurām nav jāveic pacientu līdzmaksājumi, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
To paredz Veselības aprūpes finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 4. punkts, kas stājas spēkā 2022. gadā.
Tas nozīmē, ka no pacientu līdzmaksājumu veikšanas turpmāk ir atbrīvotas arī personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2020. gadā bija 193 154 pilngadīgas personas ar invaliditāti, no tām 89 273 personas ar II grupas invaliditāti.
Pacienta līdzmaksājumu apmēri visās ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, ir vienādi un ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 13. pielikumā “Pacienta līdzmaksājuma apmērs”. Piemēram, apmeklējot ģimenes ārstu, ir jāveic līdzmaksājums 2 eiro (no 65 gadu vecuma – 1 eiro), savukārt par ārstēšanos diennakts stacionārā – 10 eiro, sākot no otrās dienas u. tml.
MK noteikumu Nr. 555 160. un 161. punkts paredz, ka kopējais pacienta līdzmaksājuma apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355 eiro, savukārt pacienta līdzmaksājumu summa par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 570 eiro.
Vienlaikus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajai daļai no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas vairākas personu grupas:
No 2022. gada 1. janvāra tiek paplašināts personu loks, kuram valsts apmaksās ģimenes ārsta mājas vizītes. Noteikts, ka tās būs valsts apmaksātas arī personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
To paredz grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas stājas spēkā 1. janvārī.
Tādējādi atbilstoši MK noteikumu Nr. 555 3.6.3. apakšpunktam valsts apmaksātas ģimenes ārsta vizītes (veicot līdzmaksājumu 2,85 eiro apmērā, ja pacients nav atbrīvots no pacienta līdzmaksājumu veikšanas) tiek nodrošinātas šādām personu grupām:
No 1. janvāra tiek paplašināts pacienšu loks, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu. Ja līdz šim minēto pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam, tad no 2022. gada valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.
To paredz MK noteikumu Nr. 555 4.3.3. apakšpunkts, kas izteikts jaunā redakcijā, proti, personai noteiktā kārtībā var tikt nodrošināta valsts apmaksāta medicīniskā apaugļošana, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.
Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, līdzšinējais ierobežojums nodrošināt valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu vecākām sievietēm neatbilst ne cilvēku vajadzībām, ne valsts demogrāfiskajai politikai. Vislielākais veikto pakalpojumu skaits programmā ir tieši 37 gadus vecām sievietēm. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem vidējais vecums, kad sievietei Latvijā piedzimst pirmais bērns, pieaug. Citu valstu pieredze liecina, ka valsts programmas vecuma ierobežojums var būt 40 un vairāk gadu. Piemēram, Francijā tie ir 43 gadi.
Pateicoties papildu finansējuma piešķiršanai, no nākamā gada sievietēm tiks apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas.
MK noteikumu Nr. 555 6. pielikums “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” papildināts ar programmu “Mastektomija ar krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ”, kas tiks apmaksāta SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”.
Kā norādījusi Veselības ministrija, krūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas tiks apmaksātas arī tām pacientēm, kurām krūts vēža ārstēšana ir notikusi iepriekšējos gados.
Lai pacienti ar iespējamu ļaundabīgo audzēju recidīvu pēc iespējas ātrāk varētu saņemt visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, ir izstrādāts mehānisms arī šādu pacientu prioritizēšanai pēc “zaļā koridora” principa, ieviešot t. s. “dzelteno koridoru”.
Līdz šim MK noteikumu Nr. 555 regulējums paredzēja, ka veselības aprūpes pakalpojumus 10 darbdienu laikā pacientam jānodrošina, ja onkoloģiska saslimšana tiek diagnosticēta pirmo reizi, savukārt pacienti ar slimības recidīvu veselības aprūpes pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā (61.3.3. apakšpunkts).
Turpmāk noteikumi papildināti ar 6.3.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, kurā noteikts, ka, organizējot ārstniecības pakalpojumu saņemšanas rindas, ārstniecības iestādei ir jāievēro papildu nosacījums, ka nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošina ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā arī tad, ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku vai ļaundabīgo audzēju sekundāro recidīvu diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts.
Plašāk par tēmu:
Līdz šim Vakcinācijas noteikumi paredzēja, ka pret garo klepu obligāti vakcinējami bērni divu mēnešu, četru mēnešu, 12 mēnešu un septiņu gadu vecumā.
Grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz, ka no 2022. gada vakcināciju pret garo klepu valsts apmaksā arī 14 gadu veciem pusaudžiem un grūtniecēm.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā pēdējo gadu laikā saslimstība ar garo klepu ir vairākkārtīgi palielinājusies. Ar garo klepu slimo arī pieaugušie un pusaudži, bet slimība ir īpaši bīstama zīdaiņiem, kuri vēl nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu. Letālu iznākumu pārsvarā novēro zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, īpaši jaundzimušajiem.
Zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai (zīdaiņu vakcinācija pret garo klepu tiek uzsākta 2 mēnešu vecumā) vislabāk spēj pasargāt grūtniecības laikā vakcinējusies māte, jo jaundzimušajam ar mātes pienu tiek nodotas antivielas (vakcinēta grūtniece arī grūtniecības laikā transplacentāli nodod auglim antivielas).
No 2022. gada Vakcinācijas kalendārs papildināts ar vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) arī 12 gadu veciem zēniem. Līdz šim valsts nodrošināja tikai meiteņu vakcināciju pret šo vīrusu, kas dzīves laikā var izraisīt onkoloģiskas saslimšanas, piemēram, galvas, kakla, dzemdes kakla, zarnu vēzi.
Paplašināts arī personu loks, kam gripas izplatības laikā, līdz 2022. gada 1. maijam, tiek apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu. Tā tiek nodrošināta arī vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, ieslodzītajiem un ieslodzījumu vietās nodarbinātajiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem.
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, kas stājās spēkā gada nogalē – 28. decembrī.
Plašāk:
Kā informējusi Veselības ministrija, 2022. gadā paredzēts turpināt apmaksāt psihoemocionālā atbalsta pasākumus, kā arī līdz 2022. gada 30. jūnijam nodrošināt konsultatīvā tālruņa pakalpojumu apmaksu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Minētais pakalpojums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Tāpat līdz 2022. gada 30. jūnijam paredzēts turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu.
No 2022. gada tiks nodrošināts jauns dienas stacionārā sniedzamais veselības aprūpes pakalpojums – izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai. Tas nepieciešams, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija, var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā.
Kā informē Veselības ministrija, 2022. gadā turpināsies ārstniecības personu darba samaksas palielinājums. Nākamgad ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% – no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% – no 985 līdz 1032 eiro.
Tāpat 2022. gadā palielinās tarifos iestrādāto vidējo darba samaksu ārstniecības personām. Vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem pieaugs līdz 1963 eiro (šobrīd 1862 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 1183 eiro (šobrīd 1117 eiro).
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022. gadam” Veselības ministrijas pārvaldītajai nozarei izdevumu segšanai paredzēti 1,5 miljardi eiro. 2022. gadā plānotais papildu finansējums veselības aprūpei veido 130,5 miljonus eiro. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, lielākā daļa no papildu piešķirtā finansējuma jeb 55,4 miljoni plānoti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. 30 miljoni eiro vairāk būs pieejami uzlabojumu veikšanai onkoloģisko slimību ārstēšanā, papildu 5 miljoni eiro – pasākumu īstenošanai psihiskās veselības jomā, savukārt 4,6 miljoni eiro – paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Vēl 5,3 miljoni būs pieejami lielāka valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta nodrošināšanai, tostarp nodrošinot ārstēšanu arī personām ar retajām slimībām.
1,8 miljoni eiro tiks novirzīti, lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašāku vakcinācijas pieejamību pret gripu. 8,1 miljons eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atbrīvojumu no pacientu līdzmaksājumu veikšanas personām ar II grupas invaliditāti.
Otra lielākā daļa no papildu finansējuma veselības nozarei jeb 43,96 miljoni eiro plānoti cilvēkresursu nodrošināšanai – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, darba samaksai maksas rezidentiem – 5,6 miljoni eiro, māsas profesijas mūsdienīgai attīstībai – 3,1 miljons eiro. Tostarp finansējums atvēlēts jaunajiem speciālistiem: rezidentu apmācībām papildu vairāk nekā 266 tūkstoši eiro, turklāt šis finansējums turpinās pieaugt arī 2023. un 2024. gadā.
Veselības ministrija vērš uzmanību, ka 2022. gadā turpināsies atalgojuma palielināšana mediķiem. Pēdējo piecu gadu laikā mediķu atalgojuma likme dubultojusies. Atalgojuma kāpums ļaus ieviest algu reformu nozarē.
Vienlaikus ministrija norāda, ka no sākotnēji atalgojuma modelim paredzētā finansējuma piešķīrums veido aptuveni 44% jeb 35 miljonus eiro, kas nozīmē, ka atalgojuma modeli varēs ieviest tikai daļējā apmērā.
Trešā lielākā daļa no kopējā papildu finansējuma jeb 26,76 miljoni eiro paredzēti vienreizējiem pasākumiem – veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā uzlabojošām investīcijām un kapitālieguldījumiem. BKUS, RAKUS un PSKUS kapitālieguldījumi un investīcijas Veselības ministrijas iestādēs un BKUS bērnu veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī zemes un nekustamo īpašumu iegādes investīcijas RAKUS, RPNC un PSKUS, informē Finanšu ministrija.
