Obligāta prasība – no jaunā gada katrā mājoklī jābūt ugunsgrēka detektoram

Ieteikumi kļūs par obligātu prasību

Ugunsdrošības noteikumu 517. punkts paredz pielāgošanās laiku līdz 2020. gada 1. janvārim, kad dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos un viendzīvokļa objektu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātu no ieteikuma, kā parūpēties par ugunsdrošību mājoklī, kļūs par obligātu prasību.

VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka lielākajā daļā gadījumu, kad ugunsgrēkos gāja bojā vai cieta cilvēki, dūmu detektori nebija uzstādīti. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un citu cilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem. Katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību.

Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojāgājušo skaitu, ir Igaunija.

Dūmu detektoram jābūt katrā mājoklī

Autonoms ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.

Svarīgi! Dzīvoklī jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Detektors jāizvieto pie griestiem telpās, kurās pārsvarā guļ vai uzturas mājokļa iemītnieki. Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas ar baterijām, tādēļ būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju (par to atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus), kā arī ik pa laikam ar kontroles pogu pārbaudīt detektora darbspēju.

Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu

Ugunsdzēsības aparāts privātmājā lieti noderēs neliela ugunsgrēka dzēšanai tā aizdegšanās sākuma stadijā.

Svarīgi! Ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nerada draudus veselībai un dzīvībai. Ja notikusi ugunsnelaime – izvērtējiet situāciju un neapdraudiet sevi, bet nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un izsauciet ugunsdzēsējus glābējus!

Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam būs jāveic vizuālā apskate: jāpārbauda, vai aparāts nav bojāts un tam ir atbilstošs spiediena rādījums. Bet aparāta tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, reizi piecos gados.

Kā kontrolēs, un kādi sodi paredzēti?

Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi.

VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai kuros būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns – tādas notiek jau katru gadu un notiks arī turpmāk.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka: par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Salīdzinājumam – viena dūmu detektora iegāde izmaksā aptuveni 5–10 eiro.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš: “Ugunsdrošība ir ļoti būtiska sabiedrības ikdienā, jo ikvienu cilvēku par piemeklēt ugunsnelaime, kad īsā laikā tiek zaudēta ne tikai visa mājokļa iedzīve, bet nereti arī cilvēka dzīvība. Pāris desmitu eiro ieguldījums var izglābt daudzas dzīvības. Aicinu negaidīt 2020. gada sākumu, bet jau tagad parūpēties par ugunsdrošību – uzstādīt dūmu detektoru un iegādāties ugunsdzēsības aparātu savam mājoklim.”