SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
10. decembrī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
8
8

Spēcīgs vējš un sals. Ko darīt skolēnam – doties uz skolu vai palikt mājās?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Skola ir vienmēr atvērta, neatkarīgi no laika apstākļiem, un bērns to var apmeklēt arī lielā salā, ja nav iespējams palikt mājās.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Šobrīd varam droši apgalvot, ka ziema līdz ar lielajām sniega kupenām ir iestājusies, bet līdz ar to gaidāms arī sals. Savukārt vētras, kas rada draudus drošībai, atrodoties uz ielas, arī mūsu platuma grādos nav neiespējamas un var pārsteigt jebkurā gadalaikā. Šajā LV portāla skaidrojumā par to, ko šādos, nereti bīstamos laikapstākļos paredz normatīvie akti skolēnu tiesībās.
īsumā
  • Skolēni var neapmeklēt izglītības iestādi vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20°C, un vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25°C.
  • Ja ārkārtas situācija ir ilgāka nekā nedēļu, tad izglītības iestādes vadītājs var nolemt pagarināt mācību gadu.
  • Noteikumi dažādās pašvaldībās var atšķirties, tāpēc jāņem vērā, ka vienā vietā var būt attaisnots kavējums, citā nē.
  • Skolai ir jāstrādā pat tad, ja uz to ir atnācis tikai viens bērns.

Kas noteikts normatīvajos aktos?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.610 6.punktam "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" skolēni var neapmeklēt izglītības iestādi vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20°C, un vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25°C. Šajos noteikumos stipra vēja gadījumi netiek noteikti kā attaisnojošs iemesls, lai neapmeklētu skolu.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe, šis nav vienīgais ar normatīvajiem aktiem noteiktais regulējums sakarā ar laikapstākļiem. MK noteikumu Nr.166 "Noteikumi par 2013./2014.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku" 10.punkts paredz, ka, ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem. Līdz ar to, kā secina E.Olupe, ir virkne situāciju, kur lēmumu par to, vai bērni var neapmeklēt skolu, pieņem pašvaldība, tāpēc šie lēmumi var atšķirties atkarībā no vietas, kur skola atrodas, un iemesliem, kāpēc skola uz laiku tiek slēgta.

To apliecina arī nesenie piemēri ar Ķekavas un vēl citām skolām, kur būvvaldes speciālistu atzinuma rezultātā pēc ēku apsekošanas un līdz situācijas noskaidrošanai skolas darbs uz laiku tika apturēts. Situācija, kas tika aprakstīta arī medijos, norisinājās Pļavniekkalna sākumskolas ēkā.

IZM pārstāve uzsver, ka neatkarīgi no laika apstākļiem skola netiek slēgta, skolā skolotāji strādā un tā būs atvērta pat tad, ja tajā atradīsies tikai viens bērns. Tomēr, ja rodas situācijas, ka tiek pieņemts lēmums par mācību procesa pārtraukšanu, pašvaldība vai cits izglītības iestādes dibinātājs ir tiesīgs lemt par mācību gada pagarinājumu.

Ja naktī ir bijis, piemēram, spēcīgs sals un nav pārliecības, vai savu atvasi sūtīt uz skolu vai ne, E.Olupe akcentē, ka bērna drošība jebkurā situācijā ir primārais nosacījums. Vecākiem būtu jānovērtē situācija un jāpieņem lēmums. Apstākļi var būt dažādi, tāpēc arī skola vienmēr ir atvērta, neatkarīgi no laika apstākļiem, un bērns to var apmeklēt tādā gadījumā, ja nav iespēju lielā salā palikt mājās.

E.Olupe informē, ka šāda veida lēmumus par mācību procesa pārtraukšanu var ierosināt gan Veselības ministrija, gan atsevišķos gadījumos arī, piemēram, Bērnu tiesību inspekcija. Proti, situācijas var būt dažādas, un katrai nozarei var būt savi normatīvie akti, kas to regulē – sākot no MK noteikumiem, beidzot ar pašvaldības būvvaldi, kas var apturēt skolas darbu.

Skolu pieredze

Visas LV portāla aptaujātās skolu direktores atzīst, ka mācību iestādes strādā jebkādos laika apstākļos. Proti, pedagogiem sals vai vētra nevar būt par iemeslu, lai neierastos darbā.

Jaunmārupes sākumskolas direktore Iveta Timule stāsta, ka mācību iestāde pēdējo trīs gadu laikā nav piedzīvojusi tādus laikapstākļus, lai bērni nenāktu uz skolu. Ja stipra vēja dēļ ir kādas problēmas, piemēram, ar elektrību, tad bērniem ir iespēja palikt skolā un vecākiem nav jāuztraucas par to, kas  notiks ar bērnu. Skolas direktore neatceras gadījumu, kad sala dēļ nebūtu notikušas mācības, tāpat arī, ka bērni nenāktu spēcīgu vēja brāzmu dēļ. Tomēr ir bijuši reizes, kad vējš radījis elektrības problēmas pašā skolā. Tomēr arī tad bērni palikuši uz vietas. Vienīgais izņēmums ir bērnudārzs, jo, ja ir paredzams, ka elektrība nebūs visu dienu, tad bērnudārzs nestrādā. Tas ir tāpēc, ka ēdiens tiek pagatavots, izmantojot elektrību.

Direktore informē, ka šaubu gadījumos, vai sala dēļ jāapmeklē skola, vecāki paši agri no rīta zvana uz skolu. Skolas sargs strādā no septiņiem un atbild uz zvaniem.

"Bērna drošība jebkurā situācijā ir primārais nosacījums."

Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova informē, ka bērnus uz skolu parasti ved autobuss, ko izmanto gan centrā dzīvojošie bērni, kas nevēlas mērot ceļu līdz skolai kājām, gan lauku iedzīvotāji, kurus autobuss paņem pa ceļam. Sala laikā skola ievēro MK noteikumu Nr.610 6.punktu, sazinās ar vecākiem un iesaka vecākiem bērnu uz skolu nesūtīt, ja termometra stabiņš noslīd zemāk, kā ir šajos noteikumos pieļautā norma.

Direktore atzīst, ka laikapstākļu izraisītu ārkārtēju gadījumu skolai nav bijis, taču 6.novembra vētras laikā vējš mācību iestādei sabojājis jumtu. Skola ir apdrošināta, un arī Valkas pašvaldība esot savlaicīgi reaģējusi un jumtu salabojusi.

Mācību iestādes vadītāja norāda, ka skola cenšas sekot līdzi tam, kādā veidā kurš skolēns nokļūst skolā. Valka nav liela pilsēta, un tās iedzīvotāji ir savstarpēji pazīstami, tāpēc nepieciešamības gadījumā tiek zvanīts vecākiem, vai arī ja, piemēram, skolotājs brauc ar savu mašīnu, tad var pa ceļam aizvest bērnu uz mājām.

Saldus 1.vidusskolas direktore Inese Role arī informē, ka ziemas laikā skola ievēro MK noteikumu Nr.610 6.punktu, tāpēc paaugstināta sala laikā skolēni var mācības neapmeklēt un šis kavējums ir attaisnojams. Ja bērni tomēr ir ieradušies, viņiem mācību nodarbības tiek nodrošinātas. Tādās reizēs stundās tiek atkārtota un nostiprināta jau izņemtā viela, nevis skatīta jauna tēma. Direktore pēc pieredzes teic, ka liels sals Latvijā nav ilgstoši, tāpēc mācības aukstuma dēļ tiek paralizētas parasti vienu nedēļu. Ja ir vētra, kā, piemēram, 2005.gadā, tad skolas administrācija pieņem lēmumu, kā rīkoties skolēniem, un tajā gadā tika nolemts uz laiku skolu slēgt.

Direktore norāda, ka gadījumos, ja rodas šaubas par skolas apmeklējumu laikapstākļu dēļ, tad bērni sazinās ar klašu audzinātājiem, kā arī informācija tiek operatīvi ievietota skolas mājaslapā.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI