Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atzīšana balstīta uz Eiropas Padomes regulām, kas ietilpst tā sauktajā „Piena pakā”, tādējādi Eiropas Savienība ir radījusi likumdošanas platformu piena nozares dalībnieku savstarpējas sadarbības veicināšanai.
FOTO: A.F.I.
Uz atzītas piena ražotāju organizācijas un piena starpnozaru organizācijas statusu var pretendēt:
Piena ražotāju organizācijai atzīšana nav obligāta, taču tā dod tiesības savu biedru vārdā risināt līgumslēgšanas sarunas.
ES ir atviegloti konkurences nosacījumi atzītām starpnozaru organizācijām.Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vecākā referente Inga Orlova norāda, ka patlaban Latvijā vienīgās juridiskās personas, kas veic svaigpiena piedāvājuma koncentrāciju tālākai pārdošanai pārstrādes sektoram, cenšoties panākt pēc iespējas labāku cenas līmeni saviem biedriem, ir atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS). Šo organizāciju biedri ir arī piena ražotāji, no kuriem tās iepērk svaigpienu un slēdz piena piegādes līgumus ar piena pārstrādātājiem.
Šīm LPKS pēc to pieprasījuma reizi gadā tiek veikts atbilstības novērtējums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.137 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu".
Var uzskatīt, ka šīs kooperatīvās sabiedrības īsteno vienu vai vairākus no ražotāju organizāciju darbības mērķiem: svaigpiena piedāvājuma koncentrēšana, ražotāju cenu stabilizēšana, līgumslēgšanas sarunu risināšana ar pārstrādes pārstāvjiem par savu biedru saražoto pienu. Šāda LPKS atbilstības novērtēšanas kārtība ir spēkā jau vairākus gadus, un tā ir attaisnojusies. Tas savukārt ļauj secināt, ka LPKS atbilstības kritēriji varētu būt attiecināmi arī uz citām juridiskām personām, kas plāno iegūt atzītas piena ražotāju organizācijas statusu, bet atbilstīgām LPKS ir iespējams mazināt administratīvo slogu, ja tās vēlas būs šādi atzītas.
Kas ir mērķa grupa?
ZM speciāliste I.Orlova uzsver, ka ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju veidošana ir nozares dalībnieku brīvprātīgs lēmums, tādēļ ir grūti prognozēt iespējamo šādu organizāciju un biedru skaitu, taču kopējā mērķauditorija ir visas piena un piena produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā iesaistītās personas.
Piemēram, piena ražotāju organizācijas gadījumā mērķauditorija ir visi piena ražotāji, kam ir piešķirta piena kvota, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piena kvotu administrēšanu svaigpienu no saimniecības nevar pārdot, ja nav kvotas. VA "Lauksaimniecības datu centrs" informē, ka pašlaik šādu ražotāju skaits ir 11 077. Daudzi no tiem šobrīd ir iesaistījušies citās struktūrās, piemēram, kooperatīvā vai akciju sabiedrībā. I.Orlova uzskata, ka šī iemesla pēc daļa ražotāju, iespējams, nebūs ieinteresēti veidot piena ražotāju organizācijas vai kļūt par to biedriem.
Tātad mērķgrupa, uz kuru attiecināms noteikumu projekta tiesiskais regulējums, ir:
Atzīšanas kārtība
MK noteikumu projekts paredz, ka piena ražotāju organizācijas un to asociācijas, kā arī piena nozares starpnozaru organizācijas atzīšanu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD). Bez tā atzīšanas procesā ir iesaistīts Lauksaimniecības datu centrs kā elektroniskās paziņošanas sistēmas, ganāmpulku reģistra un piena ražotāju reģistra uzturētājs, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības novērtētājs, kā arī Konkurences padome kā tirgus un konkurences uzraudzības iestāde.
Vispirms juridiskā persona LAD iesniedz iesniegumu ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas atzīšanai. LAD atbilstības izvērtēšanai nepieciešamo informāciju iegūst no Lauksaimniecības datu centra un citām iestādēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes sadarbojas un sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu un pieņem lēmumu par atzīšanas piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
"Noteikumu mērķauditorija ir visas piena un piena produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā iesaistītās personas."
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece norāda, ka līdzīgu vērtēšanas procedūru apmēram 50 Latvijas piena kooperatīvi jau iziet un šai vērtēšanai ir ļoti stingri izpildāmie kritēriji. Jaunajos MK noteikumos paredzētajai atzīšanai Lauku atbalsta dienestā papildus būs jāiesniedz vien divi rādītāji.
Reizi 12 mēnešos LAD pārbaudīs ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atbilstību atzīšanas nosacījumiem.
Konkurences padomei ir tiesības pārbaudīt ražotāju organizāciju plānoto pārvaldītā svaigpiena apjomu un, ja tiek saskatīti draudi konkurencei, pieprasīt, lai šādas līgumslēgšanas sarunas nenotiek vai tiek pārskatīti sarunu nosacījumi.
Galvenie atzīšanas noteikumi
Uz atzītas piena ražotāju organizācijas statusu var pretendēt juridiska persona, ja tā atbilst Regulas Nr.1234/2007 nosacījumiem. Minimālais ražotāju organizācijas dalībnieku skaits ir 10, un minimālais pārdodamās produkcijas gada apjoms ir 125 tonnas svaigpiena, kuru ražotāju organizācija iepērk no saviem biedriem tālākai pārdošanai vai par kuru ražotāju organizācija savu biedru vārdā risina līgumslēgšanas sarunas ar piena pārstrādātāju.
Ražotāju organizācijas dalībnieks var būt gan fiziska, gan juridiska persona, arī tāda juridiska persona, ko veido vairāki dalībnieki.
Minimālais piena ražotāju organizāciju asociācijas dalībnieku skaits ir pieci.
Uz piena nozares starpnozaru organizācijas atzīšanu var pretendēt fizisko vai juridisku personu apvienība, kas reģistrēta atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un atbilst Regulai Nr.1234/2007. Starpnozaru organizācijas biedriem – piena ražotājiem – kopējam pārdotā svaigpiena daudzumam jābūt ne mazāk kā 500 tonnu pēdējo 12 mēnešu laikā. Starpnozaru organizācijas biedriem, kuru viena no darbības nozarēm ir piena pārstrāde un piena produktu ražošana, kopējam piena pārstrādes apjomam jābūt ne mazāk kā 5000 tonnu pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt starpnozaru organizācijas biedriem, kuru viena no darbības nozarēm ir piena produktu (arī svaigpiena) tirdzniecība, katram biedram piena un piena produktu tirdzniecības apgrozījumam jābūt vismaz 100 tūkstoši latu pēdējo 12 mēnešu laikā.
"Tikai atzīta piena ražotāju organizācija savu biedru vārdā var risināt līgumslēgšanas sarunas."
Pēc tam kad LAD no organizācijām saņēmis nepieciešamos dokumentus, dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par atzīšanas iesnieguma apstiprināšanu un atzītas ražotāju organizācijas statusa piešķiršanu vai arī par atzīšanas iesnieguma noraidīšanu. Ja atzīšanas iesniegumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, dienests to rakstiski pieprasa organizācijai, kuras pienākums ir iesniegt prasīto 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
Atzīšana nav obligāta
I.Orlova skaidro: piena ražotāju organizāciju veidošana ir brīvprātīga. Ja ražotāji šajā sadarbības struktūrā neiesaistīsies, nekādas sankcijas tiem piemērotas netiek. Piena ražotāju organizācijām, kas pieteiksies uz atzīšanu, taču tā tiks noraidīta, arī nekas nedraud. Tomēr, ņemot vērā, ka tikai atzīta piena ražotāju organizācija savu biedru vārdā var risināt līgumslēgšanas sarunas par līdz pat 33% no Latvijā saražotā svaigpiena, tad, zaudējot atzīšanu, organizācija vienlaicīgi zaudē arī šo piena apjoma realizācijas iespēju.
"Iegūstot atzītas organizācijas statusu, nekādu finansiālu atbalstu šīs organizācijas no valsts neiegūs."
Arī starpnozaru organizāciju veidošana ir brīvprātīga, un organizācijām netiks piemērotas sankcijas, ja tās neatbildīs atzīšanas nosacījumiem vai nepieteiksies šai atzīšanas procedūrai. Bet, tā kā atzītas starpnozaru organizācijas var darboties atvieglotā konkurences nosacījumu ietvarā, tad tām organizācijām, kurām netiks piešķirta atzīšana vai to atsauks, piemēros vispārīgos Eiropas Savienības konkurences nosacījumus, kas nozīmē, ka šāda organizācija turpmāk nedrīkstēs īstenot kādu no savām plānotajām darbībām.
I.Aizsilniece atzīst: LPKS "Piena ceļš" pagaidām nesteigsies iegūt atzīšanu, galvenokārt šāds lēmums ir saistīts ar papildu birokrātisko slogu.
Ko iegūst atzīta organizācija?
ZM speciāliste I.Orlova norāda: iegūstot atzītas organizācijas statusu, nekādu finansiālu atbalstu, protams, šīs organizācijas neiegūs. Tā kā atzīšana balstīta uz Eiropas Padomes regulām, kas ietilpst tā sauktajā "Piena pakā", Eiropas Savienība ir radījusi likumdošanas platformu piena nozares dalībnieku savstarpējas sadarbības veicināšanai, jo sadarbība ir svarīgs faktors lauksaimnieciskajā ražošanā.
Tā palīdz plānot ražošanu; optimizēt izmaksas; uzlabot kvalitāti; koncentrēt produkcijas piedāvājumu un tādējādi panākt labākus līguma nosacījumus. Piena ražotāji šādā veidā varēs stiprināt savu ietekmi sarunās ar pārstrādātājiem. Vienlaikus sadarbība palīdzēs līdzsvarot piedāvājuma un pieprasījuma attiecības tirgū, kas nozīmē arī visas piensaimniecības nozares labāku un efektīvāku darbību, uzlabojot nozares konkurētspēju.
Savukārt I.Aizsilniece atzīmē, ka arī pašlaik kooperatīvo sabiedrību mērķis ir tieši tāds pats – būt konkurētspējīgiem un pēc iespējas izdevīgāk pārdot savu biedru saražoto produkciju. Latvijā jebkādas kooperācijas formas attīstās ļoti lēni. Arī piena nozarē ir liela sadrumstalotība. Tikai četri kooperatīvi ir attīstījuši pārstrādi, kas dod lielāku stabilitāti un pievienoto vērtību. Atzīšana kā likumsakarīgs process varētu būt aktuāla tad, ja, sekojot tendencēm visā pasaulē, arī Latvijā aktīvi notiktu nozares kooperatīvu, ražotāju, pārstrādātāju apvienošanās.
