SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. septembrī, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
4
23
4
23

Kā iegūt Latvijas pilsonību un kā no tās atteikties

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Citu valstu pilsoņiem, lai naturalizācijas kārtībā iegūtu Latvijas pilsonību, jāatsakās no savas iepriekšējās pilsonības, jo nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Vairāk nekā 82% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsonība – noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Lai veiksmīgi varētu iegūt Latvijas pilsonību vai atteikties no tās, jāņem vērā, ka šajā procesā prasības bieži vien nav viennozīmīgas. Tās atkarīgas no katras individuālās lietas, piemēram, kādā veidā pilsonība tiks iegūta, vai personai nav noteikti atvieglojumi utt.

Pilsonības iegūšanas veidi

Latvijas Republikas pilsonību var iegūt trijos veidos. Pirmkārt, naturalizācijas (uzņemšana pilsonībā) kārtībā. Otrkārt, reģistrējot Latvijas pilsoņa statusu. Tāpat arī pilsonību var iegūt par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šādu lēmumu pieņem Saeima.

Pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā

Pilsonības likuma 10. pants noteic, ka personu pēc tās lūguma var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Pretendentam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, sasniegušam 15 gadu vecumu, ar legālu iztikas avotu, viņa pastāvīgajai dzīvesvietai ne mazāk kā piecus gadus jābūt Latvijā, jāprot latviešu valoda, jāpierāda zināšanas par Latvijas vēsturi, Satversmes pamatnoteikumiem un jāzina valsts himnas teksts. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka, lai kļūtu par Latvijas pilsoni, jāatsakās no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ja tāda ir bijusi. Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Iesniegumi par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā tiek pieņemti no 1995. gada 1. februāra. PMLP apkopotā statistika par naturalizācijas procesu līdz 2011. gada 31. augustam liecina, ka kopš naturalizācijas procesa sākuma Latvijas pilsonībā uzņemtas 136 897 personas. Visaugstākais pilsonībā uzņemto personu skaits ir laika periodā no 1999. līdz 2006. gadam.

Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana

Pilsoņa statusa reģistrēšana ir viens no izplatītākajiem pilsonības iegūšanas veidiem, jo tas galvenokārt attiecas uz visiem jaundzimušajiem, latviešiem un Latvijas pilsoņu pēcnācējiem. Pilsonības likums Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu paredz vairākos gadījumos, piemēram, latviešiem un līviem, kuriem Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta. Arī personām, kurām 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonība, ir tiesības reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu. Tāpat to drīkst darīt šo personu pēcnācēji, ja tie pēc 1990. gada 4. maija nav ieguvuši citu valstu pilsonību. Vēl viena grupa, kura var reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu, ir personas, kuras dzīvo Latvijā un ir ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību latviešu valodā, mācoties pamatskolā vai vidusskolā no pamatskolas vai vidusskolas pirmās klases, un kurām nav citas valsts pilsonības.

Pilsoņa statusa reģistrēšana bērnam

Bērnam Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana iespējama, ja, viņam piedzimstot, vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Ja viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ir ārvalstnieks, tad vecāki paši var vienoties, kuras valsts pilsonībā reģistrēt mazuli. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes novērojumi rāda, ka Latviju pametušie tautieši, kas šobrīd pārcēlušies uz dzīvi Īrijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs vai citur pasaulē nereti saviem jaundzimušajiem bērniem izvēlas divas pilsonības – gan noformē piederību Latvijas pilsonībai, gan arī pieņem attiecīgās ārvalsts pilsonību, ja to pieļauj šīs valsts normatīvie akti.

"Saskaņā ar Pilsonības likuma normām, izvērtējot bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespēja savus ārzemēs dzimušos bērnus reģistrēt gan par Latvijas pilsoņiem, gan arī vienlaikus saglabāt šīs ārvalsts pilsonību, ja tāda ir bijusi piešķirta. Tas pats attiecas arī uz tiem bērniem, kas dzimuši jauktajās ģimenēs, jo bieži vien šiem bērniem ir iespēja otru pilsonību "mantot" no tā vecāka, kurš ir citas valsts pilsonis," skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Sevišķi aktuāli tas esot ģimenēs, kur viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – Krievijas, Ukrainas vai citas bijušās PSRS valsts pilsonis, kuram nav brīvas ceļošanas iespējas Šengenas zonā. Šādos gadījumos vecāki labprāt bērnam pieprasa abu valstu pilsonības, jo tādējādi bērns iegūst iespēju brīvi ceļot gan Šengenas zonā ar Latvijas pilsoņa pasi, gan arī uzturēties Krievijā vai citās valstīs kā šo valstu pilsonis.

Latvijā norma, ka bērns var saglabāt dubultpilsonību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un tad ir jāizdara izvēle par labu kādai no valstīm, Pilsonības likumā nav iekļauta, līdz ar to tie bērni, kas dzimuši pēc 1992.gada un ir tiesīgi būt gan Latvijas, gan citas valsts pilsoņi vienlaikus, šo savu privilēģiju nezaudē arī pēc pilngadības sasniegšanas.

Kopumā pagājušajā gadā Latvijas pilsonība piešķirta 1577 ārvalstīs dzimušajiem bērniem, kuriem abi vecāki vai vismaz viens no viņiem ir bijis Latvijas pilsonis. Tāpat vēl pilsonība pērn piešķirta arī 607 bērniem, kuri dzimuši Latvijā, taču jauktajās ģimenēs, kur viens vecāks ir Latvijas pilsonis, savukārt otrs – ārvalstnieks.

"Pilsoņa statusa reģistrēšana ir viens no izplatītākajiem pilsonības iegūšanas veidiem, jo tas galvenokārt attiecas uz visiem jaundzimušajiem, latviešiem un Latvijas pilsoņu pēcnācējiem."

PMLP praksē nereti ir bijuši arī gadījumi, kad bērna vecāki nav zināmi, tādu nav un bērns dzīvo kādā no Latvijas bērnunamiem vai internātskolām. Arī šādos gadījumos bērns drīkst kļūt par Latvijas pilsoni.

Vienkāršota Latvijas pilsoņa statusa reģistrācija ir iespējama arī pēc 1991. gada 21. augusta dzimušiem nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem. Nepilsoņu un bezvalstnieku bērns var kļūt par Latvijas pilsoni, ja viņš līdz šim visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis un viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.

No 15 gadu vecuma persona iesniegumu iesniedz patstāvīgi. Taču, kamēr bērns šādu vecumu nav sasniedzis, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt abi bērna vecāki, bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu, viens no bērna vecākiem, ja otrs vecāks ir miris, vai bērna adoptētājs. Jebkurā gadījumā iesnieguma iesniedzējam jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, arī bezvalstniekam vai nepilsonim, kam līdz iesnieguma iesniegšanai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta vismaz pēdējos piecus gadus.

Iesniedzamie dokumenti, lai iegūtu pilsonību

Ņemot vērā katru no pilsonības iegūšanas veidiem, nemainīga prasība ir personu apliecinoša dokumenta (pases) uzrādīšana. Tomēr jāpievērš uzmanība arī atšķirībām dokumentu iesniegšanā. Lai iegūtu pilsonību naturalizācijas kārtībā, personai ir jāiesniedz dokuments par legālu iztikas avotu, kvīts par valsts nodevas samaksu (ja persona no tās nav atbrīvota), viena fotogrāfija (3 x 4cm) un naturalizācijas iesniegums. Ja personai ir paredzēti kādi atvieglojumi naturalizācijas pārbaudījumu kārtošanā, tad jāiesniedz arī apliecinājums tiesībām uz atbrīvojumu (piemēram, izglītības dokuments, valsts valodas prasmes apliecība u.c.), kā arī paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ja tāda ir bijusi. Ja vienlaikus ar personu naturalizējas arī bērns līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, papildus jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība un otra vecāka piekrišana. Ja bērns sasniedzis 14 gadu vecumu, viena fotogrāfija.

"No 15 gadu vecuma persona iesniegumu par pilsonības iegūšanu iesniedz patstāvīgi."

Reģistrējot Latvijas pilsoņa statusu, uz katru no reģistrācijas veidiem attiecas citas nepieciešamo dokumentu nianses, ar kurām plašāk var iepazīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā: http://www.pmlp.gov.lv.

Laika periods

Pilsonības likuma 17. panta 2. punkts paredz pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā viena gada laikā, tomēr prakse pierāda, ka tas iespējams daudz ātrāk. Šobrīd naturalizācijas process ilgst vidēji līdz četriem mēnešiem pēc pēdējās zināšanu pārbaudes nokārtošanas brīža, taču visu formalitāšu kārtošanas ilgums ir atkarīgs no katras individuālas lietas – cik ātri un kādi tiek saņemti atzinumi no kompetentajām iestādēm, sodu reģistra u.c.

Valsts nodevas samaksa

Ja Latvijas Republikas pilsonība tiek iegūta naturalizācijas kārtībā, jāmaksā valsts nodeva, ko iespējams samaksāt gan jebkurā PMLP nodaļā uz vietas ar bankas maksājumu karti vai ikvienā bankā vai pasta nodaļā. Tās apmēru regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 234 "Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai". Šo noteikumu 2. punkts noteic, ka valsts nodevas pamatlikme ir 20 latu. Samazinātu summu, proti, trīs latus, var maksāt vecuma un izdienas pensionāri, II un III grupas invalīdi, valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamie, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošie, trūcīgu ģimeņu locekļi vai atsevišķi dzīvojošas trūcīgās personas, nodarbinātības valsts dienestā reģistrētie bezdarbnieki, kā arī to ģimeņu locekļi, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu. Valsts nodeva nav jāmaksā, ja pilsonību vēlas iegūt politiski represēta persona, I grupas invalīds, bārenis, bez vecāku apgādes palicis bērns vai valsts un pašvaldību sociālās iestādēs uzņemta persona.

Zināšanu pārbaudes kārtība

Iegūstot Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā, ir jākārto Pilsonības likuma trešajā nodaļā noteiktās zināšanu pārbaudes, kurās tiek pārbaudītas latviešu valodas prasmes. Zināšanas tiek izvērtētas divās daļās – rakstiski un mutiski. 90 minūšu laikā pretendentam par noteiktu tēmu jāuzraksta darbs, jāizlasa piedāvātais teksts, kā arī jāizpilda teksta satura izpratnes tests. Savukārt mutvārdu daļā pretendents tiek intervēts par sadzīviskām tēmām, noskaidrojot viņa runas prasmes.

Lai iegūtu pilsonību, sevi jāpierāda arī Latvijas vēstures, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu un himnas zināšanu pārbaudē. Pretendentam gan mutvārdu pārbaudē, gan rakstiski, testa formā jāatbild uz jautājumiem par Satversmi, vēsturi un kultūru, turklāt arī jāuzraksta vai jānorunā valsts himnas teksts.

"Pilsonības likums paredz pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā viena gada laikā, tomēr prakse pierāda, ka tas iespējams daudz ātrāk."

Valodas prasmes pārbaudi atkārtoti var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšējās pārbaudes, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā mēnesi pēc iepriekšējās pārbaudes. Šādu kārtību nosaka "Noteikumu par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi" 7. pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē informē, ka atkārtoti pretendentam jākārto tikai tā pārbaudes daļa, kura netika nokārtota iepriekšējā reizē. Tomēr jāatceras, ka katru pārbaudi pretendents drīkst kārtot trīs reizes. Ja nepieciešami papildu mēģinājumi, Naturalizācijas pārvaldē jāiesniedz jauns iesniegums.

Pilsonības likuma 21. pants paredz zināšanu pārbaudes atvieglojumus. Personām, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs, latviešu valodas prasmes pārbaudes nav jākārto. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, ir atbrīvoti no rakstiskajiem pārbaudījumiem, un viņiem savas zināšanas jādemonstrē tikai mutiski. Arī I, II un III grupas invalīdiem piemērojama īpaša zināšanu pārbaudes kārtība, kas atkarīga no personas invaliditātes.

Atteikšanās no Latvijas pilsonības

Ikviens, kuram ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai arī tā tiek garantēta, ir tiesīgs atteikties no Latvijas pilsonības. Tomēr atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

Kārtību, kādā tiek dokumentēta atteikšanās no Latvijas pilsonības, reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 430 "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība". Saskaņā ar šo noteikumu 3. pantu iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi) un iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina, kādas valsts pilsonība personai jau ir vai tiek garantēta, dokumentu par valsts nodevas samaksu vai atbrīvojumu no šīs samaksas, kā arī divas fotogrāfijas (3 x 4cm).

"Ikviens, kuram ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai arī tā tiek garantēta, ir tiesīgs atteikties no Latvijas pilsonības."

Ministru kabineta noteikumos Nr. 410 "Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšana" valsts nodeva par atteikšanos no Latvijas pilsonības ir noteikta 15 lati. Savukārt politiski represētām personām, pirmās grupas invalīdiem, bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un personām, kuras saskaņā ar likumu ir atzītas par trūcīgām piemērojama samazināta valsts nodevas likme 5 latu apmērā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs A. Rjabcevs vēsta, ka šogad no Latvijas pilsonības atteikušās 133 personas, kas ir par 16% mazāk nekā 2010. gadā.

Uzziņai

Latvijā iesniegumus pilsonības iegūšanai gan reģistrācijas kārtībā, gan naturalizācijas kārtībā var iesniegt PMLP teritoriālajās nodaļās visās lielākajās Latvijas pilsētās: http://www.pmlp.gov.lv/lv/kontakti/.

Papildu informācija par zināšanu pārbaudēm pretendentiem, kas pilsonību vēlas iegūt naturalizācijas kārtībā, aplūkojama PMLP mājaslapā: http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/Naturalizacija/parbaudes.html
Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI