Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uz dzīvokļa pabalstu visās pašvaldībās personai ir tiesības neatkarīgi no deklarēšanās ilguma – iedzīvotājs var tajā deklarēties šodien un tūliņ doties pēc sociālās palīdzības.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ja cilvēks nevar samaksāt par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, viņš var meklēt palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā. Katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos ir noteikusi, kam un kādā apjomā tiek maksāts dzīvokļa pabalsts.
Nevienas pašvaldības saistošie noteikumi nav noslēpums – tie ir brīvi pieejami katram iedzīvotājam. Noteikumus var atrast gan pašā pašvaldībā, gan tos var meklēt internetā, ierakstot meklētājā vārdus "dzīvokļa pabalsts", "saistošie noteikumi" un savas pašvaldības nosaukumu. Tomēr rūpīgi ir jāraugās, vai internetā atrastie noteikumi joprojām ir spēkā.
Nosacījumi dzīvokļa pabalsta piešķiršanai pašvaldībās ir atšķirīgi. Lūk, daži aspekti, kam noteikti jāpievērš uzmanība.
Likums neparedz deklarēšanās termiņa ierobežojumus
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pants nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā. Likums paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Šī paša likuma 35. pants "Sociālās palīdzības pabalstu veidi" paredz, ka pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu, kā arī likums noteic, ka dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, pašvaldības reglamentē saistošajos noteikumos.
Diemžēl vairāku, īpaši lielo pašvaldību saistošajos noteikumos atrodams punkts, ka dzīvokļa pabalstu personai pašvaldība piešķir vienīgi tad, ja persona pašvaldībā deklarējusies zināmu laiku. Tā, piemēram, Rīgā tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kas savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarējusi ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un dzīvo atbilstoši norādītajai adresei. Tādi paši noteikumi ir arī Jūrmalas pilsētā, Liepājā un daudz kur citur.
Labklājības ministrija (LM) skaidri apliecina: šāda pašvaldību saistošo noteikumu norma ir prettiesiska, jo nonāk pretrunā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu. Turklāt Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."
LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta darbiniece Dace Zvirgzdiņa stāsta: "Ne likums, ne citi normatīvie akti nenosaka pašvaldības tiesības ierobežot sociālās palīdzības nodrošināšanu atkarībā no perioda, kādā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir skaidri teikts, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, ja tās teritorijā persona ir reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu.
Likums neparedz nekādus deklarēšanās termiņus. Pašvaldību saistošie noteikumi nedrīkst nonākt pretrunā ar likumu, jo likumam, ko pieņēmusi Saeima, neapšaubāmi ir augstāks spēks nekā saistošajiem noteikumiem, ko pieņēmusi pašvaldība.
Ir atsevišķas pašvaldības, kas savos saistošajos noteikumos ir paredzējušas pat 12 mēnešus garu deklarēšanās termiņu un savu lēmumu pamato ar likumā noteiktajām tiesībām savos saistošajos noteikumos reglamentēt dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu. Tomēr šāda interpretācija nav atbilstoša likumam.
Tieši tādēļ pašvaldības sociālā dienesta atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, pamatojot šo lēmumu ar to, ka iedzīvotājs pašvaldībā nav pietiekami ilgi deklarējis dzīvesvietu, var apstrīdēt pašvaldības domē. Ja arī dome uzskata, ka šāds sociālā dienesta lēmums atbilst likumam, to var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā."
Labklājības ministrija atgādina: iegūt trūcīgas personas statusu, saņemt GMI pabalstu, dzīvokļa pabalstu visās pašvaldībās personai ir tiesības neatkarīgi no deklarēšanās ilguma – iedzīvotājs var tajā deklarēties šodien un tūliņ doties pēc sociālās palīdzības.
"Ne likums, ne citi normatīvie akti nenosaka pašvaldības tiesības ierobežot sociālās palīdzības nodrošināšanu atkarībā no perioda, kādā persona deklarējusi savu dzīvesvietu."
Piemēram, Jēkabpilī tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā, bet atsevišķs deklarēšanās ilgums nav noteikts. Jēkabpils sociālajā dienestā gan piekrīt: šāds regulējums krietni palielina palīdzības prasītāju skaitu, tomēr likums ir likums – tas jāpilda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas (VARAM) Pašvaldību pārraudzības departamenta pārraudzības nodaļā skaidro: diemžēl valstī pašlaik ir iespējamas situācijas, ka pašvaldību saistošie noteikumi nonāk pretrunā ar likumiem.
Viens no izplatītākajiem iemesliem – pašvaldības savus noteikumus neatjauno atbilstoši izmaiņām likumos vai MK noteikumos. Teorētiski vajadzētu būt tā: Saeima pieņem likumu vai Ministru kabinets pieņem noteikumus, un līdz ar to spēkā stāšanās brīdi visas pašvaldības sakārto savus noteikumus atbilstoši jaunajam regulējumam. Diemžēl tā ne vienmēr notiek, un valstī nav institūcijas, kas izkontrolētu, vai visi pašvaldību saistošie noteikumi ir saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
Ja pašvaldības līdzšinējos noteikumos ko maina, tas jāsaskaņo ar VARAM, un tad gan tiek rūpīgi pārbaudīts, vai noteikumi atbilst likumam. Ja pašvaldību noteikumi paliek iepriekšējā redakcijā (kādi tie bijuši pirms grozījumiem kādā likumā vai MK noteikumos), tad kādu laiku noteikumi var būt prettiesiski. Šādā gadījumā prettiesiskumu noteikumos visātrāk novērst, ja VARAM saņem kādu signālu – iedzīvotāja vai kāda cita acīga noteikumu un likumu salīdzinātāja vēstuli (VARAM Peldu iela 25, Rīga, LV-1494) vai elektronisko pastu pasts@varam.gov.lv . Tad, ja aizdomas par prettiesiskajiem noteikumiem apstiprinās, VARAM uzdod pašvaldībai noteikumus nekavējoties mainīt.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa piekrīt: pašvaldībām savi noteikumi jāapstiprina atbilstoši likumam – ja mainās likums, attiecīgi jāmaina arī noteikumi. Tomēr, runājot konkrēti par dzīvokļa pabalstiem, S. Šimfa uzsver: "Manuprāt, šajā gadījumā būtu jāmaina nevis pašvaldību saistošie noteikumi, bet gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums."
Pienākums piešķirt dzīvokļa pabalstu arī tiem, kas deklarējušies nupat, pašvaldībām ir ļoti smags uzdevums, jo sevišķi pašreizējos finanšu apstākļos, uzskata S. Šimfa.
Ienākumu līmenis
Kā jau minēts iepriekš, katrai pašvaldībai atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir tiesības pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēt dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu.
Parasti saistošie noteikumi nosaka, kādi var būt ienākumi ģimenei vai personai, kas šo atbalstu prasa. Katrā ziņā: pašvaldības saistošajos noteikumos nedrīkst noteikt dzīvokļa pabalsta prasītājam ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni zemāku par valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni: lai iegūtu trūcīgas personas statusu, vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nedrīkst pārsniegt 90 latus. Tātad, pašvaldības nedrīkst noteikt dzīvokļa pabalsta prasītāja ienākumu līmeni zemāku par 90 latiem.
"Sociālā dienesta atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, pamatojot ar to, ka iedzīvotājs pašvaldībā nav pietiekami ilgi deklarējis dzīvesvietu, var apstrīdēt pašvaldības domē."
Ir apsveicami, ja pašvaldības spēj palīdzēt iespējami plašākam cilvēku lokam. Rīgā, piemēram, noteikts, ka dzīvokļa pabalstam var pieteikties personas, kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 250 atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.
Ventspilī dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas patēriņa un ūdens un kanalizācijas pakalpojumu daļējai kompensēšanai var saņemt trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) un atsevišķi dzīvojoši vientuļi pensionāri un vientuļi invalīdi, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 169,58 mēnesī.
Īres līgums un īpašas formulas
Saistošajos noteikumos paredzēti arī citi noteikumi dzīvokļa pabalsta prasītājiem. Piemēram, ja nedzīvojat savā, bet īrētā īpašumā, pašvaldība noteikti prasīs rakstiski noslēgtu īres līgumu. Tāpat sociālais dienests var prasīt arī citus dokumentus: piemēram, dažādas ar komunālajiem maksājumiem saistītas maksājumu kvītis utt.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pants paredz, ka tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
"Dzīvokļa pabalsta, kas ir viens no sociālās palīdzības pabalstiem, piešķiršanas pamatkritērijs ir reģistrēta pamatdzīvesvieta un dzīvošana šajā dzīvesvietā neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēka saistība (juridiskais statuss) ar šo dzīvesvietu: viņš ir īpašnieks, īrnieks vai apakšīrnieks," saka D. Zvirgzdiņa. Atsevišķu pašvaldību saistošajos noteikumos ietverts punkts, ka dzīvokļa pabalstu var saņemt tikai tās personas, kam dzīvoklis ir savā īpašumā vai kas īrē dzīvokli no pašvaldības, bet personām, kuras dzīvokli īrē no kādas citas personas (dzīvokļa īpašnieka), atbalsts nav paredzēts. Arī šādos gadījumos iedzīvotāji sociālā dienesta atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu var apstrīdēt pašvaldības domē.
"Valstī nav institūcijas, kas izkontrolētu, vai visi pašvaldību saistošie noteikumi atbilst likumam."
Katras pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts arī tas, cik lielu atbalstu ģimene var saņemt. Tas vien, ka jūsu ienākumu līmenis ir tik zems, lai prasītu pašvaldībai dzīvokļa pabalstu, nenozīmē, ka jums to noteikti piešķirs. Vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos atrodamas īpašas formulas, kurās, ievietojot atbilstošos skaitļus, iespējams sarēķināt, vai vispār pienākas pašvaldības atbalsts.
Visbiežāk šajās formulās pabalsta aprēķināšanai tiek izmantotas sakarības starp ģimenes vai personas ienākumiem un dzīvojamo platību vai komunālo maksājumu summu. Katras pašvaldības apstiprinātajā formulā ieliekot atbilstošus skaitļus, var izrādīties, ka pabalstu nākas atteikt. Piemēram, vienādas platības dzīvokļos Rīgā dzīvo divas maznodrošinātas ģimenes. Vienā no tiem – viena persona, kam vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā ir 199 lati, bet otrā tikpat lielā dzīvoklī – piecas personas, kam vidējie ienākumi uz katru personu ir 199 lati. Visticamāk, aprēķinātā pabalsta summa abu dzīvokļu iemītniekiem krasi atšķirsies, ja vispār tas tiks piešķirts abām ģimenēm.
Ir arī pašvaldības, kur noteikts konstants dzīvokļa pabalsta apjoms. Tā, piemēram, Rēzeknē dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts: ģimenēm vai personām bez bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši viens vai vairāk cilvēku, pabalsts – Ls 230 gadā; ģimenēm ar bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši divi vai vairāk cilvēku, pabalsts – Ls 250 gadā; daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem pabalsts – Ls 290 gadā.
Savukārt Jēkabpilī dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs kalendārajā gadā ir 400 latu.
Pašvaldības noteikumi jāievēro
Pašvaldību saistošajos noteikumos atrodami daudzi iemesli, kuru dēļ dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts vai tā izmaksa tiek pārtraukta.
Piemēram, klients ir noslēdzis uztura līgumu; ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku; laulātiem vai nepilngadīgiem bērniem ir deklarētas dažādas pamata dzīvesvietas vai tiem pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi; klientam pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi; dzīvojamā telpa, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir nodota lietošanā citām personām; ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts vai zaudējis spēku; nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas; klients nedzīvo adresē, kurā ir deklarēts un citi iemesli.
Uzticies, bet pārliecinies!
Tātad, ja vēlaties saņemt dzīvokļa pabalstu, jums visupirms jāizlasa savas pašvaldības saistošie noteikumi, un te nederēs citas pašvaldības noteikumi vai tās iedzīvotāju pieredze. Pašvaldību saistošie noteikumi vietējā teritorijā ir likums, tomēr tas nedrīkst nonākt pretrunā ar Saeimas pieņemtajiem likumiem un MK noteikumiem.
Ja jums rodas šaubas par pašvaldības sociālā dienesta pieņemto lēmumu pamatotību – lūdziet sev saprotamus skaidrojumus gan sociālā dienesta darbiniekiem, gan pašvaldības juristiem, tāpat nebaidieties meklēt palīdzību arī pašvaldības domē.
