Ikvienā sabiedrībā ģimene ir visvēlamākais dzīvesveids un vide, kurā audzināt bērnus, nevis biznesa plāns vai sadarbības līgums ar valsti. Valsts prioritāte ir ekonomiski stabila ģimene, kas pati par sevi spēj pastāvēt, rūpēties un sniegt atgriezenisko saiti sabiedrībai. Lai ģimenes kapacitāti stiprinātu jebkurā jomā - gan nodarbinātībā, gan izglītībā, gan kultūras pieejamībā un izstrādājot nodokļu politiku, kā arī rūpējoties par ekonomikas stabilitāti –, ir jāņem vērā ģimenes dimensija un jānovērtē ietekme uz tām. Tādēļ izstrādātas “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam”.
Par tām portālam “LV.LV” stāsta Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.
Pamatnostādņu mērķis
Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmēt to rašanos, noturīgumu un labklājību, kā arī sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās, dokumenta lomu iezīmē L. Liepiņa.
Šogad jau ir pagājuši astoņi gadi kopš 2002. gada, kad izstrādāta iepriekšējā koncepcija “Ģimenes valsts politika”, stāsta speciāliste. Tā kā šajā laikā sabiedrība un arī tautsaimniecība piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas, bija nepieciešams izstrādāt aktualizētu, mūsdienu situācijai piemērotu politikas plānošanas dokumentu – “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam”. Speciāliste uzsver, ka pēc tam, kad jaunās pamatnostādnes stāsies spēkā, tās aizstās iepriekšējo koncepciju. Tiesa gan, jaunajā dokumentā no iepriekšējā pārņemti vairāki joprojām aktuāli rīcības virzieni un uzdevumi.
"Lēmumu par ģimenes pieaugumu vecāki šobrīd pieņem mazliet vēlāk nekā pirms desmit gadiem."
Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem septiņiem gadiem. Tās izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Pamatojoties uz pamatnostādnēm, ministrijā plānots izstrādāt arī plānu pamatnostādņu mērķa, apakšmērķu un uzdevumu īstenošanai laikam no 2011. līdz 2013. gadam un no 2014. līdz 2017. gadam. L. Liepiņa informē, ka pamatnostādnes no 2011. līdz 2013. gadam tiks īstenotas esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
Rīcības virzieni
Pamatnostādņu saturs veidots, balstoties uz tā saucamo ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu - patstāvīgas dzīves sākumu.
Vienlaikus L. Liepiņa atzīst, ka ne vienmēr ģimenes dzīves cikls dažādu faktoru vai lēmumu dēļ norit minētajā veidā. Tādēļ pamatnostādnēs paredzēts ietvert tikai tādus pamatuzdevumus, kas ir paveicami, lai sniegtu atbalstu ģimenes saglabāšanā un vardarbības ģimenē mazināšanā. Tajā pašā laikā LM pārstāve uzsver, ka pamatnostādnes neatrisinās visas problēmas, ar kurām sastopas cilvēki un ģimenes. Tā, piemēram, dokumentā nav iekļauta nabadzības novēršana, jo tas ir sociālā drošības tīkla un nodarbinātības politikas jautājums.
Kopumā pamatnostādnēs noteikti šādi 5 rīcības virzieni:
- Ģimenes dibināšana un laulība;
- Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē;
- Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai;
- Ģimenes stabilitāte;
- Ārpusģimenes aprūpe.
L. Liepiņa piebilst, ka šādi rīcības virzieni noteikti, balstoties uz prioritāri risināmiem jautājumiem ģimenes politikas jomā. Turklāt, lai sasniegtu katrā rīcības virzienā noteikto mērķi, pamatnostādnēs iekļauti arī konkrēti uzdevumi un par to izpildi atbildīgās institūcijas.
Ģimenes dibināšana un laulība
Tā kā laulībā balstīta ģimene ir gan labākā vide bērnu audzināšanai, gan vēlamākais ģimenes modelis, pamatnostādnēs ir noteikts šāds rīcības virziens. Tā mērķis ir veicināt atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība.
Kā galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai speciāliste min šādus - jautājumu par ģimeni, tās lomu un nozīmīgumu iekļaušana izglītības programmu standartos, apmācību programmu izveidošana tiem cilvēkiem, kuri gatavojas savu laulību reģistrēt dzimtsarakstu nodaļā, apmācību programmu izveidošana tām ģimenēm, kurās cilvēki nedzīvo laulībā, īpaši par iespējamām tiesiskajām sekām ģimenēm un bērniem.
Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē
Pašreizējās ekonomiskās grūtības valstī, nestabilitāte un nabadzības riska straujais pieaugums ir galvenie faktori, kas cilvēkiem būtiski traucē radīt un izaudzināt pilnvērtīgus pēcnācējus, uzsver L. Liepiņa, raksturojot situāciju Latvijā. Tāpat netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības, pēc aborta vai pāragra bērna zaudēšanas gadījumos. Turklāt arī lēmumu par ģimenes pieaugumu vecāki šobrīd pieņem mazliet vēlāk nekā pirms desmit gadiem, atzīst speciāliste. To apliecina bērna mātes vidējais vecums, kas kopš 2000. gada ir pieaudzis gandrīz par pusotru gadu, sasniedzot 28,7 gadus 2009. gadā.
Tāpat Latvijas iedzīvotāju īpatsvars sarūk arī pasaules un Eiropas Savienības valstu mērogā. Lai situāciju risinātu, ir nepieciešams palielināt dzimstību. Pēc L. Liepiņas domām, tas iespējams tikai tad, ja mūsu valstī pieaugs trešo un nākamo bērnu dzimstība. Vienlaikus 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bez vecākiem palikušo bērnu problēma ir jārisina valstij, nevis sabiedrībai. Turklāt sabiedrībā ir negatīva attieksme un aizspriedumi pret tām ģimenēm, kuras pieņem bez vecāku gādības palikušus bērnus.
"Plānots paaugstināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot, ka tā apmērs veidotu 50% no mēneša minimālās algas."
Ņemot vērā šīs problēmas, virziena īstenošanai izvirzīti trīs mērķi:
- palielināt materiālo atbalstu ekonomiski aktīvām ģimenēm;
- mazināt reproduktīvās veselības riskus;
- veicināt adopciju.
Lai tos sasniegtu, noteikti vairāki uzdevumi, proti, plānots paaugstināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot, ka tā apmērs veidotu 50% no mēneša minimālās algas. Tāpat tiks sagatavota koncepcija kompleksai ģimenes mājokļa problēmu risināšanai. Vienlaikus plānoti atbalsta pasākumi vairākos ar negatīvu grūtniecību un dzemdību pieredzi saistītos gadījumos, piemēram, neplānotas grūtniecības, pāragra bērna zaudēšanas u.c. gadījumos. Iecerēts arī informēt iedzīvotājus par veselīgu dzīves veidu, reproduktīvās veselības apdraudējumiem, kā arī ieviest atbalsta pasākumus ārpusķermeņa apaugļošanai. Paredzēti pasākumi adopcijas veicināšanai, gan informējot par adopcijas norisi, gan popularizējot adoptētāju labo pieredzi.
Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai
L. Liepiņa uzsver, ka šobrīd daudziem vecākiem ir apgrūtinoši saskaņot ģimenes un darba dzīvi vairāku iemeslu dēļ, piemēram, nav iespējas savu bērnu iekārtot pirmsskolas izglītības vai alternatīvās iestādēs, iesaistīt interešu izglītības programmās, vasaras nometnēs, nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā. Tāpat elastīgs darba laiks nav pietiekami populārs kā alternatīva pieeja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai. Arī atbalsts no uzņēmumu puses, piemēram, par iespēju strādāt nepilnu darba dienu vai nedēļu, ir neliels. Turklāt joprojām ievērojami liels ir to bērnu skaits, kuri publiskajā vidē cieš no dažādām traumām.
"Iecerēts arī informēt iedzīvotājus par veselīgu dzīves veidu, reproduktīvās veselības apdraudējumiem, kā arī ieviest atbalsta pasākumus ārpusķermeņa apaugļošanai."
Lai mazinātu minētās problēmas, šim virzienam noteikti trīs mērķi:
- dažādot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas;
- mazināt šķēršļus preču, pakalpojumu un vides pieejamībai ģimenēm;
- mazināt apdraudējuma riskus bērna fiziskai un emocionālai integritātei.
L. Liepiņa norāda, ka šo mērķu sasniegšanai pamatnostādnēs ir iekļauti visvairāk - 34 uzdevumi. Tā, piemēram, plānots sekmēt preču un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot vides pieejamību ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat paredzēts attīstīt ģimenei draudzīga komersanta kustību, mudinot uzņēmumus un institūcijas rūpēties par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī ģimenei draudzīgu atpūtas vietu veidošanos. Dokumentā iekļauti arī pasākumi vecāku nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, plānots attīstīt darba un ģimenes dzīves savienošanai nepieciešamos pakalpojumus, proti, aukļu dienestus, bērnu dienas aprūpes centrus, pirmsskolas izglītības iestādes, dienas centrus sākumskolas vecuma bērniem, nodarbinātības pasākumus vasarā u.c.
Ģimenes stabilitāte
Raksturojot situāciju saistībā ar ģimenes stabilitāti, speciāliste uzsver vairākas problēmas. Proti, mūsu valstī nav vienota definīcija terminam „vardarbība ģimenē”. Tāpat nav precīzi zināms, cik izplatīta ir vardarbība ģimenē, jo katrai institūcijai ir sava datu vākšanas metodika. Nepietiekamas ir arī speciālistu zināšanas par problēmām, kas saistītas ar vardarbību ģimenē. Pēc speciālistes domām, pati būtiskākā problēma ir tā, ka sabiedrībā ir diezgan augsts tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē. Pat zinot konkrētus vardarbības gadījumus, cilvēki neiejaucas. Speciāliste uzskata, ka trūkst informācija par palīdzības iespējām cietušajiem, arī palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumi cietušajiem un vardarbības veicējiem.
"Mūsu valstī nav vienota definīcija terminam „vardarbība ģimenē”. Tāpat nav precīzi zināms, cik izplatīta ir vardarbība ģimenē, jo katrai institūcijai ir sava datu vākšanas metodika."
Tāpēc galvenais virziena mērķis ir mazināt ģimenes destabilizējošos faktorus. Tā īstenošanai paredzēta virkne pasākumu, lai mazinātu vardarbību ģimenē, t.sk. definētu to, kā arī ieviestu regulāru statistiku par vardarbību ģimenē, paplašinātu zināšanas darbam ar cietušiem cilvēkiem. Plānots arī pilnveidot normatīvo regulējumu, lai aizsargātu no vardarbības cietušos cilvēkus, kā arī efektīvi sodītu un attīstītu varmākām prasmes nevardarbīgā veidā risināt konfliktus un pārvaldīt stresu.
Ārpusģimenes aprūpe
Lai gan būtiskākais priekšnosacījums bērna attīstībai ir aprūpe ģimenē, ir dažādi apstākļi, kad vecāki to nevar izdarīt. Šādā situācijā valsts vai pašvaldība nodrošina ārpusģimenes aprūpi, ko varētu pielīdzināt iepriekšējās ģimenes videi, stāsta L. Liepiņa. Tomēr daļai bērnu ārpusģimenes aprūpes laikā nav pieejami audžuģimenes pakalpojumi. Tāpat viņiem nevar atrast aizbildni. Tas savukārt nozīmē, ka šiem bērniem ārpusģimenes aprūpes laikā ir jādzīvo bērnu aprūpes iestādēs, kurās ir ierobežotas iespējas nodrošināt ģimenisku vidi. Vienlaikus ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošie jaunieši nav pietiekami apmācīti patstāvīgas dzīves sākšanai pēc šo iestāžu atstāšanas.
Lai situāciju risinātu, būtiskākais mērķis ir panākt, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu. Mērķa īstenošanai paredzētas vairākas aktivitātes ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai, proti, nodrošināt katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam savu ģimeni, veicinot adopciju, vai tādu ārpusģimenes aprūpi, kura nodrošina ģimenisku vidi.
Savu viedokli par pamatnostādnēm ikviens var izteikt, aizpildot anketu LM mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/text/1663.
