Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd sodošo sistēmu ietvaros nav iespējams strādāt ar antisociālas bērna uzvedības cēloņiem. Izplatītākie no tiem ir nelabvēlīga vide ģimenē, bērna pakļaušana emocionālajai un fiziskajai vardarbībai ģimenē vai skolā, vienaudžu ietekme, konflikti skolā, kā arī bērna un vecāku veselības stāvoklis.
FOTO: Freepik
Bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reforma ir Tieslietu ministrijas iecere, kas paredz noteikt vienu konkrētu iestādi pašvaldībā, kuras pienākums būs iedziļināties antisociālas bērna uzvedības cēloņos un sekmēt bērna atbildības uzņemšanos par savu rīcību. Reformas laikā plānots pilnībā atteikties no iespējas bērnam par administratīvo pārkāpumu piemērot sodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, bet to vietā stiprināt šobrīd spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantu, izveidojot visās pašvaldībās vienotu izpildes mehānismu darbā ar bērniem, kuriem ir antisociāla uzvedība vai pastāv riski tādai.
Šobrīd bērnu administratīvo pārkāpumu prevencijas mehānisms ir nostiprināts trijos normatīvajos aktos jeb paralēlās sistēmās:
Kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, tās ir trīs šobrīd paralēli pastāvošas sistēmas:
AAL 6. pants paredz, ka pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.
Likums “PARPLPB” nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus un to piemērošanas kārtību bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem (ja šajā likumā nav noteikts citādi), kuri izdarījuši tādu nodarījumu vai pārkāpumu, par ko normatīvajos aktos paredzēta kriminālatbildība vai administratīvā atbildība. Šā likuma 1. panta otrajā daļā paredzēts, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus:
Savukārt BTAL 58. panta pirmā daļa noteic, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.
Atbilstoši L. Medinas sniegtajai informācijai likumu līmenī, kuros ir nostiprinātas trīs iepriekš minētās sistēmas, aktīvi tiek izmantotas divas: “Bērni tiek sodīti.”
Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra pārskati par administratīvajiem pārkāpumiem liecina, ka nepilngadīgajiem:
Balstoties uz statistikas datiem, administratīvo pārkāpumu skaits, ko izdara nepilngadīgie, nemazinās, bet pieaug. “Mēs sodām, bet labāk nekļūst! Soda veidi – brīdinājums un naudas sods – AAL ietvaros būtībā bērnu uzvedībā fundamentālas izmaiņas nerada. Mēs turpinām strādāt ar viduslaiku metodēm: pārkāpums = sods,” secina L. Medina.
L. Medinas ieskatā, neskatoties uz to, ka laika gaitā normatīvie akti ir grozīti, tajos veikti labojumi un precizējumi, attiecībā uz bērniem, kuri izdara pārkāpumus vai kuru uzvedība ir antisociāla vai uz likumpārkāpuma robežas, pozitīvas izmaiņas nav novērojamas.
Pētot un analizējot situāciju, tostarp uzklausot ekspertu un bērnu psihologu viedokli, secināts, ka uzskats – bērni ir mazi pieaugušie – ir nepamatots, stāsta L. Medina. Viņa skaidro: dažādi zinātniskie pētījumi liecina par to, ka bērnu psiholoģiskā attīstība un viņu emocionālais briedums ir pilnīgi atšķirīgs no pieauguša cilvēka.
“Mēs nevaram attiecināt uz bērniem pēc analoģijas tādu pašu tiesisko regulējumu, jo bērna spējas kontrolēt savu uzvedību un saprast, kas notiek un kā uz to pareizi reaģēt, atšķiras no pieauguša cilvēka spējām,” tā L. Medina. Viņa skaidro, ka bērns nav mazs pieaugušais un pret viņu jāizturas pilnīgi citādi, jo bērna attīstības ciklā smadzenes neuztver šos signālus, ko raida likums un sankciju piemērotāji.”
“Mūsdienu zinātnē ir noskaidrots, ka atbildīgā smadzeņu daļa par cilvēka uzvedību pilnībā nobriest līdz 25 gadu vecumam,” norāda TM pārstāve. Proti, spēja saskatīt iespējamās sekas (domāt, pirms darīt), regulēt emocijas, organizēt, plānot, risināt problēmas, noturēt uzmanību, motivēt sevi, kā arī izprast sevi un citus nobriest līdz 25 gadu vecumam.
Saskaņā ar TM sniegto informāciju izplatītākie antisociālas bērna uzvedības cēloņi ir šādi:
Bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reforma ir viens no valdības rīcības plāna uzdevumiem.
TM ieskatā šobrīd sodošo sistēmu ietvaros nav iespējams strādāt ar bērna antisociālas uzvedības cēloņiem, uz kuriem tieši būtu jāreaģē, jo, tikai apzinoties cēloņus, iespējams veicināt likumpārkāpumu prevenciju un bērna uzvedības maiņu. TM prezentācijā “Bērnu likumpārkāpuma prevencijas sistēma bērna antisociālās uzvedības novēršanai” skaidrots, ka pašvaldība, atrodoties tuvāk bērnam, visefektīvāk var risināt antisociālas bērna uzvedības riskus. Proti, mainot metodes un atsakoties no represīviem līdzekļiem, pašvaldībās nepieciešams uzlabot profilakses darbu ar bērniem.
Saskaņā ar TM sniegto informāciju reformas piedāvājumā ietilpst:
Proti, reformas ietvaros plānots atteikties no turpmākas AAL un likuma “PARPLPB” tiesību normu attiecināšanas uz nepilngadīgajiem, kuri izdara likumpārkāpumus, par ko paredzēta administratīvā atbildība. “Šie likumi nerisina problēmas, ņemot vērā, ka tajos nav paredzēta cieša sadarbība ar ģimeni un iesaistītajām institūcijām,” norāda L. Medina.
“Reforma piedāvā stiprināt pašvaldības spējas risināt tos jautājumus, kas saistīti ar antisociālu bērnu uzvedību, tostarp riskiem un izaicinājumiem, kas rodas viņu dzīvē,” skaidro L. Medina. Plānots, ka pašvaldībās tiktu noteikta viena atbildīgā institūcija, kuras uzdevums būtu noskaidrot cēloņus antisociālai bērna uzvedībai un novērst turpmāku uz likuma pārkāpumu orientētu bērna rīcību. TM ieskatā šāda pieeja gan sniegtu atbalstu un palīdzību bērniem, gan nodrošinātu ģimenes iesaisti, kā arī mainītu bērna attieksmi, uzņemoties atbildību par savu rīcību.
Līdz ar to reformas ietvaros TM uzmanība tiek fokusēta uz BTAL 58. pantā jau noteikto kārtību, kā darboties ar bērnu, kuram ir augsts antisociālas uzvedības risks, un veidu, kā pašvaldība strādā ar bērnu, noskaidro cēloņus, sniedz atbalstu, kontroli, kā arī piedāvā bērnam palīdzību. Proti, BTAL jau šobrīd nosaka visām pašvaldībām pienākumu strādāt ar bērniem, kuri veic likumpārkāpumus, iekārtojot bērniem profilakses lietas un izstrādājot uzvedības sociālās korekcijas programmu.
Vienlaikus TM rīcībā esošā informācija liecina, ka liela daļa pašvaldību šādas lietas iekārto gausi. Tādējādi reformas pamatā ir iecere šo BTAL 58. pantā paredzēto mehānismu stiprināt un iedzīvināt dzīvē, administratīvos sodus aizstājot ar atbalstu un palīdzību bērniem, skaidro L. Medina. Viņa vērš uzmanību, ka reformas ieviešana prasīs pacietību un ilgstošu darbu gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, kā arī sabiedrībā kopumā. Tāpat L. Medina uzsver, ka no institucionāli strukturālā viedokļa reforma neievieš neko kardināli jaunu, bet atsakās no lietām, kas ir novecojušas un nesasniedz vēlamo rezultātu.
TM plāno regulējumu reformas ieviešanai izstrādāt līdz 2021. gada rudenim un iesniegt to Valsts sekretāru sanāksmē.
UZZIŅAI
2017. gada 16. februārī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika pieteikts un izsludināts likumprojekts “Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums”. 2019. gada 14. februārī izsludinātais likumprojekts tika atcelts.
Turpinājumā LV portāls apkopos vairāku iesaistīto institūciju viedokļus par TM ieceri īstenot bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reformu.
