Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ugunsdzēsēji glābēji traucas palīgā, bet tikai no katras personas rīcības ir atkarīgs evakuācijas rezultāts.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Diemžēl šis dokuments, kas pats par sevi ir apsveicams, tapa tikai pēc notikušā, nevis iepriekš. No publiski pieejamiem parlamenta izmeklēšanas komisijas materiāliem var secināt, ka visi atbildīgie dienesti un amatpersonas vienbalsīgi atzīst – nedz normatīvajos aktos, nedz rekomendāciju veidā šāda kārtība nostiprināta nebija. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", kas stāsies spēkā 1. septembrī, ir tieši paredzēts, ka, jau atskanot trauksmei, katram pašam ir pienākums evakuēties.
Vēlams pārraidīt paziņojumus par evakuēšanās kārtību
Šādam risinājumam var piekrist, jo evakuācija patiešām ir katras personas pašas pienākums un tikai no pašas personas rīcības ir atkarīgs evakuācijas rezultāts. Taču vienlaikus ir jāuzsver iepriekš minētais – ļaudis parasti nav informēti, kā tas pareizi darāms. Protams, ir pieejami gan evakuācijas plāni, gan gaismas norādes uz izejām, taču panikas gadījumā, kas, piedzīvojot trauksmi, teorētiski var iestāties jebkuram, cilvēka prioritāte droši vien nebūs evakuācijas plāna lasīšana.
Tādēļ uzskatām, ka ugunsdrošības noteikumus ir nepieciešams papildināt ar prasību, kas paredz nepieciešamību IV lietošanas veida būvēm1, kurām ir paredzēts ierīkot automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, veikt pārraides un paziņojumus par cilvēku rīcību ārkārtas situācijas gadījumā un evakuācijas kārtību objektā. Šādiem paziņojumiem būtu jāskan vairākās valodās (LVS 446 p. 15.6 – tekstam jābūt trijās valodās, neskaitot valsts valodu). Šāda veida pārraižu un paziņojumu biežums un laiks būtu jānosaka atkarībā no vienlaikus esošo cilvēku skaita objektā. Šādi noteikumi varētu veicināt evakuācijas sekmīgumu – personas būtu informētas par nepieciešamo rīcību. Vai cilvēki rīkojas atbilstoši paziņojuma saturam, gan ir atkarīgs no viņiem pašiem.
"Jau atskanot trauksmei, katram pašam ir pienākums evakuēties."
Patiešām ir jāuzteic likumdevēju iniciatīva jauno Ugunsdrošības noteikumu 6. punktā paredzēt tiešu pienākumu personai, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam, un ne tikai tad, ja izcēlies ugunsgrēks. Arī tad, ja atskanējusi vien viltus trauksme. Tieši šāda regulējuma līdz šim ir pietrūcis.
Objekta atbildīgajām personām savukārt ir uzlikts atbildīgais pienākums rūpēties, lai tad, kad cilvēks uzsāk evakuēšanos, to patiešām būtu iespējams izdarīt. Jāteic gan, ka arī šobrīd spēkā esošajos Ugunsdrošības noteikumos līdzīgs pienākumu sadalījums ir noteikts.
Cilvēku evakuācija – viens no glābšanas darbu veidiem
Cilvēku evakuācija ir viens no glābšanas darbu veidiem, un tās piemērošanā būtiska ir plānošanas un rīcības sistēma. Liela cilvēku skaita evakuācijas darbi no apdraudētām teritorijām ir komplicēti un sarežģīti, kas faktiski ietilpst civilās aizsardzības jomā.
Tādēļ būtu nepieciešams papildināt Civilās aizsardzības likumu ar normu, ka iedzīvotāju evakuācija atkarībā no apdraudētības veidiem, objekta bīstamības un riskiem notiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tomēr šis priekšlikums prasa tālāku izpēti. Šobrīd Saeimā jau ir pieņemts un izsludināts jauns Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī), kurā likumdevējs ir paredzējis iekļaut vairākas jaunas, uz drošības paaugstināšanu vērstas normas. Vienlaikus jāuzsver, ka arī šajā jaunajā likumā ir paredzēts, ka evakuācija jāveic tikai tad, ja objektā "izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu dzīvībai un veselībai" (7. pants). Tātad arī šis likums neskars jautājumu par gadījumiem, kad, piemēram, ugunsgrēks nepastāv, taču ir atskanējusi trauksme, tātad – viltus trauksmes gadījumos. Tādēļ mūsu interese šobrīd pirmām kārtām tomēr ir ugunsdrošības signalizācijas sistēma.
Par ugunsdrošības signalizācijas sistēmu
Uzziņai. Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ir stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos sākotnējā stadijā un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti. Tā ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces (piem., automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu), kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai.
Ugunsdrošības noteikumu 6.1. nodaļa noteic vispārīgās prasības ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijai, bet 6.5. nodaļā aprakstītas speciālās prasības ugunsgrēka izziņošanas sistēmai.
Tā kā normatīvajos aktos nav noteikta precīza kārtība sistēmas darbībā, objektos rodas pretrunīgas situācijas. Raksta autoriem savā ilgajā un pamatīgajā darba pieredzē ugunsdrošības sfērā, tostarp veicot objektu ugunsdrošības tehniskos apsekojumus, kā speciālistiem bieži vien nācies iesaistīties polemikā ar objektu vadītājiem par ugunsdrošības instrukcijām. Tostarp par administrācijas, dežurējoša personāla rīcības kārtību gadījumos, kad nostrādā ugunsdrošības signalizācija. Pārsvarā instrukcijas ietvēra šādu rīcības kārtību: saņemot signālu uz ugunsdrošības signalizācijas vadības pulti, administrācijas prasības dežūrējošam personālam bija:
a) pārbaudīt saņemto signālu attiecībā uz ugunsgrēka pazīmēm,
b) ja tās apstiprinājās, dežūrējošam personālam bija jāapziņo objekta vadība un administrācija, kā arī jāinformē apsardzes dežūrpults un tikai pēc tam – ugunsdzēsības dienests.
Nācies sastapties arī ar citām situācijām. Piemēram, no ugunsdrošības signalizācijas pults vai objekta dežuranta pienāca signāls uz apsardzes uzņēmuma centrālo pulti, savukārt šīs pults dežurantam bija jāizsūta operatīvā grupa, lai pārbaudītu signalizācijas nostrādāšanas cēloņus. Turklāt pults dežuranta pienākumos neietilpa ugunsdzēsības dienesta informēšana pirms operatīvās grupas apstiprinājuma par negadījumu no notikuma vietas.
Kam jāziņo vispirms?
Šeit arī slēpjas apspriežamās tēmas būtība. Kāpēc nav noteikts, ka vispirms par signalizācijas nostrādāšanu ir obligāti jāpaziņo ugunsdzēsības dienestam?
Līdz pat šim brīdim pastāv objekta atbildīgo personu viedoklis, ka vispirms informācija par negadījumu jāsaņem viņiem. Šāds uzskats ir saprotams – jau iepriekš minēts, ka valsts standarti paredz tieši šādu rīcības kārtību – vispirms jāpārbauda trauksmes iemesls un tikai tad, ja ir atklāts, ka trauksme ir pamatota (nav viltus trauksme), jāveic attiecīgās darbības. Arī Ugunsdrošības noteikumi paredz rīcību tikai tad, ja ir konstatēts ugunsgrēks. Jaunie normatīvie akti (Ugunsdrošības noteikumi, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums) šo kārtību nemaina.
Taču vairumā gadījumu šāda pieeja sevi neattaisno. Parasti, uzklausot ugunsdrošības speciālista argumentāciju par nepieciešamību saīsināt ugunsdzēsības dienesta ierašanās laiku, iespējami mazināt radušās situācijas attīstības faktorus, kā arī iespēju atsaukt VUGD, ja netiek atklātas ugunsgrēka pazīmes, visas puses nonāk pie vienotas atziņas, ka no drošības viedokļa labāk vispirms ir informēt attiecīgos dienestus. Mūsuprāt, kārtība, kad par ugunsgrēka signalizācijas nostrādāšanu nekavējoties tiek informēts VUGD, ir obligāti nostiprināma arī normatīvajos aktos. Diemžēl šobrīd likumdevējs nezināmu iemeslu dēļ pat neplāno līdz šim pastāvējušo sistēmu mainīt.
"Panikas gadījumā cilvēka prioritāte droši vien nebūs evakuācijas plāna lasīšana."
Vēlamies arī atzīmēt, ka būtībā uz priekšu nav pavirzījies risinājums par publiska rakstura ēku un būvju ugunsdrošības signalizācijas sistēmas signālu saņemšanu tieši uz VUGD reģionu zvanu centriem. Tehniskais risinājums šajā gadījumā neradītu ievērojamus finanšu ieguldījumus. Pat ja tā būtu, – cilvēka drošība ir prioritāte. Gribas atzīmēt, ka jau 2002. gadā šo problēmu eksperimentālā veidā sāka risināt komercuzņēmums "Fire Net". Diemžēl šī prakse nav izvērsusies tālākā attīstībā.
Mūsdienās ugunsdrošības signalizācijas vadības pults ir ierīce, kas ļauj atšķirt saņemamos un nosūtāmos signālu veidus. Piemēram: adrešu veida pults ļauj nodrošināt programmēšanu, ka arī var atšķirt signālu par bojājumiem no signāla par reālām ugunsgrēka pazīmēm. Pateicoties mūsdienu attīstītajām tehnoloģijām, vienā ugunsgrēka atklāšanas signāldevēja korpusā šodien var ietvert līdz četriem neatkarīgiem signālu apstrādāšanas kanāliem, kas reaģē uz dažādām ugunsgrēka pazīmēm. Tas samazina vai pat reizēm vispār izslēdz pults viltus nostrādāšanu. Pastāv iespēja programmēt sistēmu tādā veidā, lai jebkura rokas devēja vai vienlaicīgas divu automātiskās vai vairāku vienas zonas signāldevēju nostrādāšanas gadījumā pults dotu komandu bez aizkavēšanas ieslēgt ugunsgrēka trauksmes izziņošanas sistēmu par nepieciešamību evakuēties no objekta. Tādējādi pastāv iespēja izslēgt vai līdz minimumam samazināt cilvēciskā faktora ietekmi uz lēmumu pieņemšanu par evakuācijas veikšanu bīstamas situācijas rašanās gadījumā.
Jautājums par drošības paaugstināšanu un risku samazināšanu iekļaujas ne tikai tehniskajā vai organizatoriskajā, bet arī juridiskajā, tiesiskajā un tādējādi arī politiskajā plaknē. Tieši politiskie lēmumi ir īpaši nozīmīgi tādā jomā kā cilvēku drošība ne tikai karadarbības, bet arī miera laikā.
1Publiska rakstura ēkas un būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta ēkas un būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru ēkas un būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība.
