Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Interneta sistēma pat ar mūsdienās pieejamām tehnoloģijām ir trausla dažādiem ļaunprātīgiem uzbrukumiem. Visā pasaulē tiek atklāti vairāki miljardi „vēlēšanu iecirkņi” jeb iedzīvotāju datori, ko tie lieto ikdienā, tāpēc nav iespējams arī runāt par kādu uzraudzību vai šo datoru pārbaudi.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Ar interneta jeb e-vēlēšanām saprotam iespēju balsot ar globālā tīmekļa palīdzību. Šobrīd par iespējamo e-vēlēšanu projekta startu tiek minēts 2017.gads. To janvārī intervijā aģentūrai LETA atzina Saeimas neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks un akcentēja: tas būs iespējams tikai tad, ja 2015.gada budžetā tam būs atvēlēti līdzekļi.
Jāņem gan vērā, ka pret e-vēlēšanām jau kādu laiku iebilst Latvijas IT pārstāvji, uzsverot zemo datu drošības līmeni. Arī pagājušā gada novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notikušajā sanāksmē par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam divas Latvijas IT asociācijas – LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija) un LATA (Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija) norādīja, ka valdība nav noteikusi skaidrus mērķus, ko vēlas sasniegt ar e-vēlēšanām. Ja ar to ieviešanu ir plānots palielināt iedzīvotāju aktivitāti, tad būtu tomēr jāizvērtē, vai tā nav saistīta ar citiem iemesliem, piemēram, zemu iedzīvotāju politisko aktivitāti un apziņu par balsošanas bezjēdzīgumu.
Latvijas Republikas Satversmes 6.pantss ir nemainīgs – Saeimu ievēlē vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Pagājušonedēļ Valsts administrācijas skolā norisinājās Publisko tiesību institūta rīkota diskusija "Cik demokrātiska ir balsošana ārpus iecirkņa", kur tika izskatīts arī e-vēlēšanu jautājums. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns profesors Juris Borzovs, uzstājoties diskusijā, skaidri norādīja ne vien savu, bet arī visas fakultātes viedokli: ar pašreizējām pasaulē zināmajām tehnoloģijām vienlaikus nodrošināt aizklātas un neviltojamas vēlēšanas internetā nav iespējams. Ja no kāda noteikuma atsakāmies, tad var. "Ja atsakāmies no aizklātām vēlēšanām, tad jāmaina Satversme. Ja neatsakāmies – piekrītam, ka rezultātus var viltot," secināja LU profesors.
J.Borzovs e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā, ņemot vērā mūsdienu IT iespējas, salīdzina ar krievu ruleti. Savā prezentācijā viņš izcēla septiņus priekšnosacījumus, kas nepieciešami, lai e-vēlēšanas norisinātos tiesiski un pareizi:
J.Borzovs norādīja, ka pagaidām neviens no tiem, kas iestājas par e-vēlēšanām, nav spējis atbildēt, kā nodrošināt pilnīgi visu šo priekšnosacījumu izpildi.
Ir naivi cerēt, ka Latvija ir pasargāta no vīrusiem un hakeriem
Medijus ik pa laikam pāršalc ziņas par aktīviem uzbrukumiem internetā, kur tiek zagta un nopludināta informācija. Tam pievērsa uzmanību arī J.Borzovs: "Par Snoudenu nemaz nerunāsim! Pentagona noslēpumi tiek nopludināti joprojām." Profesors akcentēja: ja Latvijas Republikā būtu interneta balsošanas sistēma, tad iedomāties, ka šeit kaut kas līdzīgs nebūtu iespējams ir vai nu pēdējā muļķība, vai politiskais noziegums. Jāņem vērā aspekts, ka parasti šie uzlaušanas fakti tiek konstatēti jau tad, kad ir par vēlu. Piemēram, "Stuxnet" vīruss, kas savulaik apturējis kodolprogrammas un urāna bagātināšanas iekārtas Irānā. Vēl aizvien nav zināms, kas šo vīrusu uzrakstījis un iepludinājis.
Profesors savā runā norādīja, ka nozīmīgi ir ņemt vērā, cik ātri šos hakeru uzbrukumus sistēmai konstatē – ja tas notiek pēc gada, tad situācija var veidoties interesanta – Latvijas valdība jau strādā, bet tad pēkšņi atklājas, ka vēlēšanas ir bijušas viltotas. Ko darīt?
Vēl viena problēma ir vēlētāju aktivitātes trūkums. J.Borzovs uzsvēra, ka šajā ziņā Latvija, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir īpaši ievainojuma: "Apmēram 30-40% balsu mums katrās vēlēšanās ir palikušas neizmantotas. Ja kāds nemanāmi šīs balsis pieskaitītu jebkuram politiskajam spēkam – tas dabūtu absolūtu vairākumu vietu parlamentā. Pat tādam, kas citādi tur netiktu. 40% balsu – tas mums ir mežonīgi daudz."
"Apmēram 30-40% balsu mums katrās vēlēšanās ir palikušas neizmantotas. Ja kāds nemanāmi šīs balsis pieskaitītu jebkuram politiskajam spēkam – tas dabūtu absolūtu vairākumu vietu parlamentā."
Interneta sistēma pat ar mūsdienās pieejamām tehnoloģijām ir trausla dažādiem ļaunprātīgiem uzbrukumiem. Visā pasaulē tiek atklāti vairāki miljardi "vēlēšanu iecirkņi" jeb iedzīvotāju datori, ko tie lieto ikdienā, tāpēc nav iespējams arī runāt par kādu uzraudzību vai šo datoru pārbaudi. J.Borzovs akcentēja: ir nereāli domāt, ka tiem visiem būs visjaunākā antivīrusu aizsardzība, bet pat tas nepalīdzētu, jo šīs aizsardzības programmas nevar pasargāt no vēl neatklātiem vīrusiem. "Tipiskais, ko tur var izdarīt, ir savlaicīgi iepludināt pat ne visos, bet daļā datoru specializētu vīrusu. Jāsaka, ka apgalvojums par to, ka visus vīrusus var izķert, ir absurds. 2011.gadā ik dienu tika konstatēti vidēji 55 tūkstoši jaunu atšķirīgu vīrusu. Nav nekādu cilvēcisku vai citu resursu, kas ļautu tos ātri konstatēt un neitralizēt, jo neitralizēt var tikai iepriekš zināmus vīrusus."
Diskusijā tika skarta arī Igaunijas vēlēšanu sistēma, un secinājumi bija – nav pamata domāt, ka šo sistēmu nevar uzlauzt. Kaimiņvalsts saviem vēlētājiem iespēju balsot arī caur internetu piedāvā jau kopš 2005.gada, un no tā laika ir notikušas sešas vēlēšanas, kur izmantota speciāla e-vēlēšanu programma.
Vēlētāju reģistrs – solis interneta balsošanas virzienā
Nevar teikt, ka Latvija nav spērusi soļus, lai vēlēšanu procesu atvieglotu ar interneta iespējām, piemēram, internetā ir iespēja mainīt savu vēlēšanu iecirkni Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Tam tiek izmantots vēlētāju reģistrs, kas ir vienota vēlētāju uzskaites sistēma un kurā atbilstoši Vēlētāju reģistra likuma 5.pantam tiek glabātas ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kas Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas un novada domes vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir reģistrēti iedzīvotāju reģistrā.
Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars diskusijā norādīja: šobrīd ar vēlētāju reģistru Latvijā mēs saprotam elektroniski centralizētu datu kopumu, kas netiek veidots katru reizi no jauna, bet tiek balstīts uz iedzīvotāju reģistra aktuālajiem datiem. Šāda pieeja – neveidot katrreiz jaunu – ir gan lētāka, gan mazina kļūdas iespējas.
A.Cimdars akcentēja: šobrīd Latvijas iedzīvotāju reģistrs ir viens no visprecīzākajiem paraugiem Eiropā. Tas tika izveidots 2004.gadā, un tam ir iespējami arī uzlabojumi, piemēram, ja sākotnēji tika norādīts, ka vēlētājs var savu iecirkni internetā mainīt ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām, kas ir spēka arī šodien, tad būtībā šo termiņu varētu pietuvināt arī tuvāk vēlēšanu dienai – pat uz pusi. Līdz ar to, vairāk attīstot reģistru, šo iecirkņa maiņu nākotnē varētu veikt pat vēlēšanu priekšvakarā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā notikušajās pašvaldības vēlēšanās iecirkni kopumā mainījuši 3417 vēlētāji un 1376 no tiem iecirkni mainījuši tieši internetā, izmantojot e-pakalpojumu.
Tomēr te atkal jāatgriežas pie jautājuma par to, vai šis e-pakalpojums palielinās iedzīvotāju motivāciju piedalīties vēlēšanās. CVK priekšsēdētājs sniedza ieskatu arī statistikā par to, kāpēc iedzīvotāji nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, un secināja, ka vairums iedzīvotāju vēlēšanās nepiedalījās nevis tāpēc, ka tiem nebija iespējas, bet gan tāpēc, ka atrada iemeslus, kāpēc to nedarīt. Šie dati sasaucas ar jau iepriekšminēto IT asociāciju viedokli – ir svarīgi saprast, ko ar šīm e-vēlēšanām vēlamies panākt.
Statistikā savstarpēji tika salīdzināts 2011. un 2013.gads. Abos dati ir līdzīgi - tikai viena ceturtā daļa no iedzīvotājiem vēlēšanās nav piedalījušies tāpēc, ka nav varējuši. Vairums jeb trīs ceturtdaļas vēlētāju kā iemeslu atzīmēja tādus variantus kā "neredzu jēgu" vai "nav ticības un uzticības" un "nezinu, par ko balsot". A.Cimdars norādīja uz sarūgtinošu faktu un aktuālu problēmu – lielāka uzmanība tiek pievērsta, lai mainītu vienu ceturtdaļu, bet nekas netiek darīts, lai motivētu piedalīties pārējos.
