Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredz pilnveidot portāla Latvija.gov.lv darbības funkcionalitāti, lai ikviena persona varētu vienuviet aplūkot datus par sevi, kas atrodas valsts informācijas sistēmās. Ar izmaiņām likumā plānots arī nodrošināt valsts pārvaldes pakalpojumu neklātienes atbalsta sniegšanu centralizēti, izveidojot vienotu valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Projektu pārvaldības departamenta sistēmanalītiķe Māra Bērziņa sarunā ar LV portālu uzsvēra, ka likumprojektam “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” ir divi pamatvirzieni:
Personas datu pārlūkošanas pakalpojuma izstrāde jau ir uzsākta saistībā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība”, kas noslēgsies šī gada 14. decembrī.
Savukārt pakalpojuma turpmākā attīstība paredzēta Valsts reģionālās attīstības aģentūras Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā “Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)”, kura īstenošana ir tikko sākusies.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2020. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 39 “Par pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.–2023. gadam” 5. punktam VARAM dots uzdevums apvienot visus reģionālās nozīmes valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC) un izveidot vienotu valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu, kas nodrošinātu klientiem neklātienes atbalstu konsultāciju sniegšanā.
LV portāls jau rakstīja, ka šobrīd 35 Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem ir pieejami 166 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. No tiem 25 ir izveidoti pašvaldību bibliotēkās.
Šobrīd mērķtiecīgu valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv lietotāju telefonisku apkalpošanu papildus klātienes apkalpošanai nodrošina 19 reģionālās un novadu nozīmes VPVKAC, kā arī daļēji – Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) –, realizējot klientu atbalstu e-pastā un sociālo tīklu kanālos, norādīts likumprojekta anotācijā.
Primāri VPVKAC klientus apkalpo klātienē, sekundāri – neklātienē.
Portālā Latvija.gov.lv lietotāju pieprasījums pēc telefoniska atbalsta valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai ir ar pieaugošu tendenci, tostarp, palielinoties pieprasījumam, pieaug neatbildēto zvanu skaits.
Piemēram, 2021. gadā neatbildēto zvanu skaits sasniedza 37,09% (kopumā gadā veikti 26 979 zvani), bet 2022. gadā – 54,36% (kopumā 44 865 zvani).
VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu politikas īstenošanas koordinācijas nodaļas vadītāja, direktora vietniece Maija Anspoka skaidro, ka, izveidojot vienotu valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu, noteikts skaits darbinieku strādās tikai ar neklātienes atbalsta sniegšanu portālam Latvija.gov.lv.
“Tas nozīmē, ka klientiem būs vieglāk un ātrāk sazvanīt darbiniekus un saņemt pakalpojumu,” akcentē M. Anspoka.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiks pagarināts atbalsta centra darbalaiks – no plkst. 8.00 līdz 18.00, kā arī papildus tiks piesaistīti astoņi darbinieki.
Veidojot vienoto valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu, tiek domāts, kā pakalpojumus saņems tās personas, kuras nav aktīvas elektroniskajā vidē un kurām nav digitālo iemaņu.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, kā iestādes apkalpos šīs personas, – tās ir jāidentificē, jāizveido atsevišķs reģistrs, kurā tiek uzkrāta informācija.
Turpretī valsts pārvaldes iestādēm attiecīgais reģistrs ir jānodrošina pieejams un jāizmanto, apkalpojot privātpersonas, kuras nav aktīvas elektroniskajā vidē.
M. Anspoka piebilst, ka patlaban šādas personas tiek apkalpotas valsts un pašvaldību vienotajos klientu centros klātienē uz pilnvarojuma pamata.
Tas ir e-pakalpojums1, kuru fiziskās personas vārdā, pamatojoties uz pilnvarojumu, piesaka centra darbinieks, ja fiziskajai personai nav pieejami personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi.
Pilnvarotie e-pakalpojumi ir iespējami apmēram 90% no visiem VPVKAC sniegtajiem pakalpojumiem.
M. Anspoka uzsver, ka pilnvaroto e-pakalpojumu klāstu ir plānots papildināt. Lai to izdarītu, ir jāstrādā pie tehniskajiem risinājumiem, un tam ir vajadzīgs finansējums.
VARAM ir iecerējusi arī papildināt video konsultāciju sniedzēju skaitu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos bijušas 30 video konsultācijas.
“Gribam, lai vairāk iestāžu sniegtu video konsultācijas, nevis tikai Valsts zemes dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Daudz jautājumu saņemam saistībā ar veselību. Būtu noderīgi, ja video konsultācijas sniegtu arī Veselības inspekcija,” saka M. Anspoka.
Ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta piektajā daļā iecerēts pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv darbības funkcionalitāti. Likumprojekts paredz deleģējumu personas datu pārlūkošanas pakalpojuma izveidei, lai persona varētu vienuviet apskatīt datus par sevi, kas atrodas valsts informācijas sistēmās.
Tādējādi tiks nodrošinātas personas tiesības uz savu personas datu pārvaldību, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Šobrīd konkrētais pakalpojums no valsts iestāžu puses tiek izpildīts decentralizēti, skaidro M. Bērziņa. Katra valsts pārvaldes institūcija informācijas pakalpojumu par personas datiem, kas atrodas tās valsts informācijas sistēmās, nodrošina atsevišķi, piemēram, “Mani dati Fizisko personu reģistrā”, “Mani dati Kadastrā” u. c.
Plānots, ka pēc portāla Latvija.gov.lv funkcionalitātes pilnveides persona varētu vienuviet iegūt visus datus par sevi, kas atrodas valsts informācijas sistēmās. Pakalpojumu saņēmējam vairs nebūtu jāvēršas atsevišķi pie katras institūcijas, kuras rīcībā ir personas dati. Jaunajā pakalpojumā būs iespējams vienkopus saņemt visus datus par sevi, kas būs attiecīgo iestāžu rīcībā un no tām valsts informācijas sistēmām, kuras būs integrējušās Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR).
“Ne visi dati, kas atrodas valsts informācijas sistēmās, ir tieši saistīti ar personu un tās datiem. Līdz ar to sākotnēji ir jāidentificē datu kopas, kas personai jāatrāda personas datu pārlūkošanas pakalpojuma ietvaros,” norāda M. Bērziņa.
Kā piemēru, kādu papildu informāciju persona varētu iegūt portālā, viņa min datus par transportlīdzekļiem, nekustamajiem īpašumiem.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Informācijas sistēmu attīstības departamenta direktore Egita Rudzīte papildina, ka tie varētu būt arī dati par personu apliecinošiem dokumentiem, izglītību.
Pilotprojektā sākotnēji pakalpojumā tiks attēlotas atsevišķas datu kopas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Uzņēmumu reģistra (UR) datiem.
E. Rudzīte: “Iestādes pašas lems par datu kopām, kuras attēlot. Plānots, ka datu kopas ar laiku tiks papildinātas.
Galvenais priekšnoteikums ir radīt tiesisko vidi, lai būtu iespējams datu kopas attēlot portālā Latvija.gov.lv, jo patlaban šāda tiesiskā regulējuma nav.
Tā kā runa ir par personas datu apstrādi, starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru kā portāla pārzini un iestādēm jeb datu turētājiem ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula. Līdz ar to, lai īstenotu personas datu pārlūkošanas pakalpojumu, jābūt izdotam normatīvajam regulējumam.”
E. Rudzīte paskaidro, ka dati netiks dublēti, proti, datu pārlūkošanas panelī portālā būs vai nu saite uz informācijas saņemšanas vietu, ja iestāde personas datus jau nodrošina e-pakalpojuma veidā, vai dati tiks attēloti portāla informācijas panelī.
Ar laiku pilnīgi visi konkrētās personas dati, kas atrodami valsts informācijas sistēmās, būs pieejami portālā Latvija.gov.lv, taču tas varētu būt darbs apmēram desmit gadus, tā E. Rudzīte.
Persona saviem datiem personas datu pārlūkošanas pakalpojumā varēs piekļūt tikai ar kvalificētiem vai kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem.
Šobrīd tie ir eID karte, eParaksts karte, eParaksts karte+, eParaksts Mobile un SmartID, kā arī eIDAS, ar ko portālā identificējas tie pakalpojumu saņēmēji, kuri ir Eiropas Savienības valstu pilsoņi.
M. Bērziņa apstiprina, ka piekļuve portālam Latvija.gov.lv ar internetbanku risinājumiem no 2025. gada 1. janvāra vairs nebūs iespējama. To noteiks grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 400 “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi”, kas pašreiz TAP portālā ir saskaņošanas stadijā.
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta piektajā daļā paredz, ka Ministru kabinets noteiks personas datu pārlūkošanas tehniskā risinājuma pārzini, personas datu pārlūkošanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo apstrādājamo datu apjomu, personas identifikācijas nosacījumus, informācijas aprites kārtību, datu glabāšanas noteikumus un apstrādes kārtību, kā arī institūcijas, kas nodrošina personas datu sniegšanu personas datu pārlūkošanas pakalpojuma nodrošināšanai.
Lai gan valdībā 5. septembrī tika apstiprināts VARAM sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to atzina par pilnveidojamu un atdeva atpakaļ uzlabošanai VARAM.
Vislielākās iebildes komisijas deputātiem sēdē 19. septembrī bija saistībā ar Tieslietu ministrijas (TM) piedāvāto likumprojekta sadaļu, kurā ietverts ierosinājums precizēt iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas nosacījumus, kā arī precizēt un vienkāršot iestāžu sadarbības noteikumus.
1 Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 401 “Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību” 2.6. apakšpunktam klientu apkalpošanas centrā klientam sniedz pilnvarotos e-pakalpojumus.
