Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsu valstī transportlīdzekļu vadītāju apzinīguma līmenis nav pietiekami augsts.
FOTO: SXC
Nespēja tikt galā ar automobiļa vadību
Transportlīdzekļa vadītājs ir iebraucis pretējās kustības joslā vai arī veicis manevru pa neatbilstošu trajektoriju – tā konstatēts 15% CSNg epizožu. Šie gadījumi bieži ir saistāmi ar transporta līdzekļu vadītāju neadekvātu reakciju uz bīstamām situācijām, vadāmības zaudēšanu, nogurumu un tamlīdzīgi. Katrā atsevišķā gadījumā iemesli ir citi, bet vienojošais faktors ir nespēja tikt galā ar automobiļa vadību. Šeit atkal ir jārunā par transporta līdzekļu vadītāju sagatavotības līmeni.
Nākamais CSNg iemesls ir tāds, kuru nevar novērst un ietekmēt ar asiņainiem plakātiem ceļu malās. Šis iemesls ir neatbilstoša kustības ātruma izvēle konkrētajiem ceļa un laika apstākļiem – 9% no pētījuma izlases. Šajos gadījumos atļautais kustības ātrums nav ticis pārsniegts, bet negadījums vienalga ir noticis. Parasti šajos gadījumos ātrums nav bijis izvēlēts atbilstoši auto tehniskajam stāvoklim un ceļa segumam, redzamībai (apledojuši ceļi kombinācijā ar ne pārāk kvalitatīvām riepām, slikti redzamības apstākļi, kas neļauj sekot līdzi situācijas izmaiņām uz ceļa utt.).
"Vadītājs iebraucis pretējās kustības joslā vai veicis manevru pa neatbilstošu trajektoriju – konstatēts 15% CSNg epizožu."
Šeit ir jāatceras, ka atļautais kustības ātrums ne vienmēr sakrīt ar drošu kustības ātrumu – atļautais kustības ātrums negarantē kustības drošību. Māka noteikt drošu kustības ātrumu jebkuros apstākļos raksturo tiešām labu un profesionālu autovadītāju. Pārējiem ir uz to jātiecas un jāmācās.
Septītais izplatītākais (8%) CSNg iemesls ir kustības virziena maiņas manevrs, rodoties kustības bīstamībai jeb tā dēvētais "atgrieziena" manevrs.
Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) un kustības drošības principi nosaka: rodoties kustības bīstamībai, transporta līdzekļa vadītājam nekavējoties ir jāsāk bremzēt, nemainot kustības joslu. Ja pretstatā iepriekš teiktajam transporta līdzekļa vadītājs veic manevru, visbiežāk uz pretējo kustības joslu, tad tiek provocēts cits ceļu satiksmes negadījums, visbiežāk ar smagākām sekām nekā tas, no kura vadītājs mēģināja izvairīties. Nereti kā attaisnojums šādai rīcībai tiek minēta "instinktīva rīcība". Bet transporta līdzekļu vadītāji ir speciāli apmācīti un viņiem ir jāprot rīkoties bīstamās situācijās, tāpēc šāds attaisnojums neder.
Lielākoties vainīgi abi – gan šoferis, gan gājējs
Astotajā vietā (5%) ierindojas divi negadījumu iemesli - agresīva braukšana un uzbraukšana gājējam uz neregulējamas gājēju pārejas. Par agresīvu braukšanu jau minēts iepriekš. Kas attiecas uz uzbraukšanu gājējam uz neregulējamas gājēju pārejas, tad jāteic, ka šeit faktiski vienmēr ir divi vainīgie – transporta līdzekļa vadītājs, kurš nedeva ceļu gājējam, un gājējs, kurš pirms iziešanas uz brauktuves nepārliecinājās par kustības drošību, par to, vai viņam tiek dots ceļš. Nereti ir tā, ka automobiļa vadītājs vienkārši tehniski nevar apturēt auto, kad ir pamanījis gājēju pie pārejas (slidens ceļš, ātri skrienošs cilvēks utt.).
Tālāk seko (4%) divi CSNg iemesli - transportlīdzekļa neatbilstošs tehniskais stāvoklis un transportlīdzekļa vadīšana apreibinošu vielu iespaidā. Šie ir nihilistiskas attieksmes pret satiksmes drošību piemēri. Nav pieļaujams, ka nepievēršam pietiekamu vērību transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim, tādējādi apdraudot apkārtējos, kā arī nav pieļaujams pie stūres sēsties stāvoklī, kas neļauj pilnībā kontrolēt savas darbības. Diemžēl šie abi gadījumi sakrīt aizvien vairāk – vadītājs brauc ar automobili, kam nav tehniskās apskates, bez tiesībām un apreibinošu vielu iespaidā; turklāt šiem gadījumiem nereti ir recidīva raksturs.
Bet 3% CSNg izraisījuši šādi iemesli:
Iebraukšana krustojumā pie aizliedzoša luksofora signāla ir tiešs satiksmes drošības apdraudējums un avārijas situācijas radīšana. Efektīvas "zāles" pret šādiem pārkāpumiem ir kameras krustojumos, kas fiksē iebraukšanu pie aizliedzoša signāla. Domāju, ka neviens neiebildīs pret šādu kameru uzstādīšanu.
Ir ļoti daudz situāciju, kad transporta līdzekļu vadītāji nolaidīgi izturas pret saviem pasažieriem un viņu drošību: cilvēkus pārvadā kravas nodalījumā, bērniem atļauj kustības laikā stāvēt automobiļa salonā utt. Tas liecina, ka mūsu valstī transportlīdzekļu vadītāju apzinīguma līmenis nav pietiekami augsts.
"Viens no bīstamākajiem ir apdzīšanas manevrs."
Apdzīšanas manevrs ir viens no bīstamākajiem, jo ir saistīts ar ilgstošu braukšanu pa pretējo kustības joslu palielinātā ātrumā. Drošu satiksmes plūsmu raksturo vienmērīgums. Jo vienmērīgāka plūsma, jo drošāka satiksme. Bīstama ir ne tikai ātra braukšana, bet arī nepamatoti lēna braukšana, kas provocē bīstamus apdzīšanas manevrus. Bet jebkurā gadījumā, pirms uzsākt apdzīšanu, ir jāpārliecinās par kustības drošību, jāseko līdzi citu satiksmes dalībnieku veiktajām darbībām.
Savukārt 2% gadījumu par CSNg iemeslu ir bijis pārkārtošanās manevrs, kas veikts, neatbilstoši CSN prasībām un nepārliecinoties par kustības drošību. Šie negadījumi bieži ir saistīti ar neatbilstošu spoguļu regulējumu, netīriem auto stikliem.
Salīdzinoši reti (1%) CSNg cēloņi bijuši:
Negadījumu apstākļi netiek izmeklēti pietiekamā apjomā
Svarīgākais secinājums saistībā ar šo pētījumu un veicot ekspertīzes ikdienā, pirmām kārtām ir tāds, ka ceļu satiksmes negadījumu apstākļi mūsu valstī netiek izmeklēti pietiekamā apjomā. Būtiskākais trūkums ir nepietiekams darbs notikuma vietā. Kā redzams no iepriekš teiktā, starp negadījumu cēloņiem neparādās tādi faktori kā ceļa seguma stāvokļa, uzstādīto ceļa zīmju un horizontālā ceļu apzīmējuma ietekme, kā arī citi satiksmes drošībai būtiski apstākļi, kurus būtu jāfiksē notikuma vietā. Latvijā šobrīd ir tikai 10 sertificētu tiesu ekspertu (aktīvi praktizē tikai astoņi). Šie cilvēki faktiski ir vienīgie, kas spēj pilnvērtīgi izvērtēt negadījuma apstākļus un noskaidrot tā patiesos iemeslus.
VTEB esam uzsākuši projektu, kura ietvaros ir paredzēts veikt smagu un/vai biežu negadījumu vietu izpēti, lai noskaidrotu visus tehniski konstatējamos ar CSNg saistītos faktorus: redzamības apstākļus, ceļa seguma un profila, ceļa infrastruktūras un aprīkojama ietekmi. Šādi pētījumi mūsu valstī līdz šim nav veikti. Šā projekta ietvaros būtu iespējams īstenot zinātniski pamatotu pētījumu un noskaidrot negadījumu cēloņus, identificēt veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai, tai skaitā noteikt vietas stacionāro fotoradaru izvietošanai. Mēs ļoti ceram uz satiksmes drošības padomes finansiālu atbalstu šāda apjomīga projekta īstenošanā.
Latvija ir ļoti labā pozīcijā, no kuras varam startēt satiksmes situācijas uzlabošanas virzienā. Esam jau paveikuši lielu darbu, un mūsu valstij ir viens no labākajiem rādītājiem satiksmes drošības paaugstināšanā. Pašlaik ir panākts it kā vispārējo un pieejas pasākumu piesātinājums: līdzšinējie sevi ir izsmēluši un neder situācijas tālākai uzlabošanai. Pamati un sienas satiksmes drošības ēkai ir uzcelti, tagad jāsāk darbs pie jumta un apdares. Ir jāveic negadījumu apstākļu detalizēta izmeklēšana, lai saprastu nepieciešamo pasākumu veidu un mērķauditoriju. Arī slimnīcā pirms ārstēšanas pacientus izmeklē, nevis visus ārstē uzriez ar elektrošoku un vitamīniem. Šoreiz jāpāriet uz smalkākiem instrumentiem un "zālēm", bet tas nenozīmē, ka no "vitamīniem" – līdzšinējiem pasākumiem - ir jāatsakās.
Aplūkojot iepriekš aprakstītos negadījumu iemeslus, jau ir redzami daži efektīvi darbības virzieni – darbs ar gājējiem, krustojumu aprīkošana, automobiļu vadītāju apmācība, pamatota fotoradaru izvietošana, policijas klātbūtnes efekta palielināšana. Esmu pilnībā pārliecināts, ka, izmeklējot negadījumus, izpētot to apstākļus, mēs īsā laikā varam mūsu valstī panākt strauju progresu satiksmes drošības jomā – ne tikai samazināt bojāgājušo, bet arī ievainoto skaitu, kas pēdējos gadus spītīgi nekrītas, kā arī samazināt negadījumu skaitu kopumā.
