Visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm – krūts vēzis

"Pagājušais gads bija pirmais, kad konstatēts vairāk nekā 11000 pirmreizēju onkoloģisko pacientu Latvijā, un pirmais gads, kad no ļaundabīgajām saslimšanām miruši vairāk nekā 6000 pacientu," šādus statistikas datus atklāj Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkoloģijas speciālists un Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm, un saslimstība ar to pieaug. Aplams ir uzskats, ka ar krūts vēzi saslimst tikai sievietes, jo šis ļaundabīgais audzējs var tikt atklāts arī vīriešiem. Dati liecina, ka 2011.gadā saslimstību ar krūts vēzi diagnosticēja 1245 cilvēkiem, tai skaitā arī vīriešiem.  

Krūts vēzi Latvijā ārstē četrās ārstniecības iestādēs: Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavas slimnīcas onkoloģiskajā dienestā.

Krūts veselības mēnesis

Oktobris kā krūts veselības mēnesis tiek atzīmēts ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā un pasaulē. Šajā mēnesī ar pasākumiem un citām aktivitātēm visā pasaulē cenšas pievērst uzmanību ne tikai onkoloģijai un krūts veselībai, bet arī veicināt sabiedrības izpratni un informētību par tādu onkoloģisko saslimšanu kā krūts vēzis.

"Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm."

Krūts veselības mēneša ietvaros norisinās vairākas onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" organizētas aktivitātes un 15.oktobrī tiek atzīmēta Eiropas Krūts veselības diena.

Krūts veselības mēneša krāsa ir rozā, un simbols – rozā lentīte. Kā skaidro onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe, cilvēki, nēsājot pie sava apģērba rozā lentīti, simboliski pauž atbalstu, lai pēc iespējas mazāk cilvēki ciestu no krūts vēža.

Vēža savlaicīga atklāšana

Ļoti liela nozīme onkoloģisko slimību sekmīgā ārstēšanā ir to agrīnai diagnostikai, daudzos gadījumos iespējami agrāk konstatējot saslimšanu, ir iespējams pat pilnīgi izārstēties.

Regulāri izmeklēt krūtis var ikviena sieviete pati. Pašizmeklēšanas gaitā sieviete laicīgi var atklāt izmaiņas krūtīs un apmeklēt ārstu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu papildu izmeklējumus. Līdztekus tam sievietēm ir iespējas apmeklēt ārstu vairāku valsts apmaksāto programmu ietvaros.

Kopš 2009.gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta krūts vēža un dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma sievietēm. Programmas mērķis ir samazināt mirstību no vēža.

"Krūts veselības mēneša krāsa ir rozā, un simbols – rozā lentīte."

Programmas ietvaros sievietēm tiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules uz valsts apmaksātām krūts dziedzera un dzemdes kakla pārbaudēm. Uzaicinājumus uz krūts dziedzera pārbaudēm saņem sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem, savukārt uz dzemdes kakla pārbaudēm tiek aicinātas sievietes vecumā no 25 līdz 67 gadiem.

Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkoloģijas speciālists J.Eglītis informē, ka kopumā krūts vēža pārbaudes laikā 2011.gadā tika diagnosticēti 180 vēža gadījumi un lielākoties tās bija agrīnās vēža stadijas.

Tomēr ne visas sievietes, kuras saņēmušas uzaicinājuma vēstuli, ierodas uz pārbaudēm. Kā norāda veselības ministre Ingrīda Circene, šobrīd uz apskati ierodas tikai katra trešā sieviete. Ministre aicina sievietes pret saņemtajiem uzaicinājumiem izturēties atbildīgi.

Krūts protēzes

Ne vienmēr krūts vēzis tiek atklāts agrīnā tā stadijā, un slimības apturēšanai sievietei var nākties šķirties no vienas vai abām krūtīm. J.Eglītis atklāj, ka gadā vismaz 500 sievietēm tiek veiktas masektomijas jeb pilnīgas krūts noņemšanas operācijas.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1474 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" paredz, ka, sākot ar šā gada 16.martu, krūšu protēzes bez maksas var saņemt visas sievietes, kam protēze nepieciešama pēc krūts vēža operācijas. Labklājības ministre Ilze Viņķele informē, ka šobrīd šo protēzi var saņemt bez rindas.

Rehabilitācijas nepieciešamība

Veselības ministre atzīst: ja cilvēkam tiek konstatēts vēzis, ir jānodrošina kompleksa ārstēšana. Ir nepieciešama gan ķirurģija, staru terapija, ķīmijterapija, gan rehabilitācija, gan atbalsta personāls, gan sadarbība ar Labklājības ministriju un nevalstiskajām organizācijām, lai sieviete justos droša un aizsargāta.

Šobrīd Latvijā cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām netiek piedāvāti nekādi valsts apmaksāti rehabilitācijas pakalpojumi.

Lai nodrošinātu nepieciešamo rehabilitāciju, biedrība "Dzīvības koks" četru gadu laikā noorganizējusi desmit rehabilitācijas nometnes. Patlaban biedrība uzsākusi līdzekļu vākšanu psihosociālās rehabilitācijas centra izveidei Dignājas muižā.