Rīgikogu vadības vēlēšanas
Saskaņā ar likumu par Igaunijas parlamentu (Riigikogu) katru gadu tā vadība tiek pārvēlēta no jauna. Pēc pēdējām Rīgikogu vēlēšanām 2007. gadā jaunais parlaments pirmajā sēdē 2. aprīlī ievēlēja savu vadību. Par parlamenta priekšsēdētāju kļuva Ene Ergma, par priekšsēdētājas vietniekiem - Kristīna Ojulanda un Jiri Ratass.
Atkārtotas parlamenta vadības pārvēlēšanas notika arī 2008. un 2009. gadā. Šajos gados savu krēslu pārliecinoši saglabājusi Ene Ergma, bet par priekšsēdētājas vietniekiem 2009. gada 15. jūnijā ievēlēja Keitu Pentusu un Jiri Ratasu.
Rīgikogu vadības pārvēlēšanas notika arī šogad - 25. martā. Kaut gan vairs ne ar tik lielu balsu pārākumu kā pirmajā šī sasaukuma parlamenta sēdē 2007. gadā, tomēr ar 52 balsīm no 100 parlamenta priekšsēdētājas amatu saglabāja Ene Ergma. Par priekšsēdētājas vietniekiem atkārtoti apstiprināja pērnā gadā izvirzītos - Keitu Pentusu un Jiri Ratasu.
Kā informē Rīgikogu preses sekretāre, par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētā Ene Ergma pārstāv partiju „Isamaa ja Res Publica”, bet viņas vietnieki Keits Pentuss un Jiri Ratass – Reformu un Centra partijas.
"Par Rīgikogu priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta Ene Ergma, viņas vietnieki - Keits Pentuss un Jiri Ratass. "
Kandidāti bija izvirzīti arī no citām partijām. Piemēram, sociāldemokrāti šim amatam virzīja savu kandidātu Indreku Sāru, kurš ir Rīgikogu deputāts kopš 2007. gada. Sociāldemokrāti uzskata, ka Indreks Sārs (37 gadi) lieliski varētu tikt galā ar parlamenta priekšsēdētāja pienākumiem, Igaunijas parlamenta pārstāvēšanu ārzemēs un celtu pēdējos gados mazinājušos parlamentāriešu prestižu. Taču šis amats kandidātam netika. Vienlaikus gan jāmin, ka Igaunijā notika arī Eiropas Savienības Parlamentārās asamblejas komitejas priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas un šajā amatā tika ievēlēts tieši Indreks Sārs.
Neraugoties uz jau notikušajām parlamenta šā gada vadības vēlēšanām, sociāldemokrātu vērtējumā, Igaunijas parlamentam tomēr ir nepieciešama jauna vadība un darba līdzsvarošana, jo ar Enes Ergmas darbu daudzi nav apmierināti. „Mēs nevaram atbalstīt Eni Ergmu šajā amatā. Parlamenta priekšsēdētājam ir jābūt visa Rīgikogu priekšsēdētājam, nevis jāreklamē tikai savas partijas idejas. Otrs iemesls spīkera nomaiņai ir viņas nevēlēšanās tikties ar laikrakstu korespondentiem un nespēja atklāti skaidrot parlamenta lomu un tā darbību katrā konkrētajā situācijā,” saka Sociāldemokrātu frakcijas vadītājs Eiki Nestors.
Enei Ergmai ir 66 gadi, viņa ir bijusi Igaunijas parlamenta vadošajos amatos kopš 2003. gada: no 2003. līdz 2006. gadam – Rīgikogu priekšsēdētāja, no 2006. līdz 2007. gadam – priekšsēdētāja otrā vietniece, no 2007. gada aprīļa – Igaunijas XI parlamenta līdere.
Enes Ergmas vietnieks Keits Pentuss parlamenta priekšsēdētājas pirmā vietnieka krēslu ieņēma pagājušā gada jūnijā, kad līdzšinējā priekšsēdētājas vietniece Kristīna Ojulanda tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. Parlamenta otrais priekšsēdētājas vietnieks Jiri Ratass šo amatu ieņem kopš 2007. gada aprīļa. Saskaņā ar koalīcijas līgumu parlamenta priekšsēdētāja pienākumus pilda partijas „Isamaa ja Res Publica” pārstāvis, pirmā vietnieka pienākumus - Reformu partijas pārstāvis, bet otrā vietnieka pienākumi paliek deputātam no opozīcijas.
Attīstību bremzē nepietiekami attīstīts cilvēks
Laikrakstā „Postimees” Tartu Universitātes profesore Marju Lauristina raksta, ka Igaunija savā attīstībā daudzās jomās ir pavirzījusies uz priekšu, taču ir jūtama arī aizkavēšanās, jo cilvēku attīstībai valstī nav tikusi pievērsta vajadzīgā uzmanība. Par to liekot manīt vairāku jauninājumu, piemēram, pārvaldes un izglītības reformu, ieviešanas kavēšanās.
M.Lauristina vērtē, ka šajā atpalicībā nevar vainot politiķus, jo par bremzējošu faktoru Igaunijā ir pārvērtusies pati sabiedrība: „Pretrunas veidojas dziļi sabiedrības iekšienē. Lai izkustētos no šī punkta, Igaunijai lielāka uzmanība ir jāpievērš sabiedrībai, ieaudzinot cilvēkos gatavību nepieciešamajām reformām. Ekonomiskajiem ekspertiem ir jācenšas pierādīt, ka tieši novatorisms un atjaunošanās vēlme ir līdzekļi veiksmīgai izkļūšanai no ekonomiskās krīzes. Ir skaidrs, ka atjaunošanās vēlme Igaunijai ir nepieciešama, taču pastāv jautājums - vai mūsu sabiedrība spēj to veikt?”
"Turpmākās attīstības pamats ir cilvēks. Šī kapitāla veidošanas un pavairošanas nolūkā lielāka uzmanība jāpievērš cilvēka veselībai un izglītībai."
Papildus naudai, kas nenoliedzami vajadzīga, lai veiktu reformas, nepieciešama arī izpratne. Attīstīto valstu savienībā Igaunija var virzīties uz priekšu tikai tad, ja saņemtā nauda tiks izlietota lietderīgi un vispirmām kārtām - tieši sabiedrības un cilvēka attīstībai.
Sociālās sfēras un ekonomikas speciālistu apkopotā informācija liecina, ka Igaunija jau ir nonākusi jaunā attīstības pakāpē un tālākā virzība uz attīstību būs sarežģītāka. „Ja esam iekļuvuši attīstīto valstu līgā, tad šeit likumsakarības tālākai virzībai ir citādas. Igaunijas attīstībai nav vajadzīgs vairāk naudas, vien esošā jāizlieto saprātīgāk. Turpmākās attīstības pamats ir cilvēks. Šī kapitāla veidošanas un pavairošanas nolūkā lielāka uzmanība jāpievērš cilvēka veselībai un izglītībai. Ja mēs to neizpratīsim, pozitīvas attīstības vietā notiks virzība atpakaļ,” skaidro M.Lauristina.
Pēc profesores teiktā, šie ir objektīvi priekšnoteikumi Igaunijas ekonomikas augšupejai, kā arī tautas un nacionālās kultūras pastāvēšanai.
